Peldēšana, līdzīgi kā skriešana, ir viens no populārākajiem cilvēku aktīvās atpūtas veidiem kopš senseniem laikiem.

Peldēšanā uzvarētāja noskaidrošana ir ļoti vienkārša – uzvar tas, kurš noteiktu distanci noteiktā stilā veicis visātrāk.

*lai ātrāk veiktu īsāko olimpisko distanci brīvajā stilā (50 metrus), lielākā daļa sportistu distances laikā ne reizi pat neievelk gaisu
*daudzi peldētāji pret savu gribu uz sacensību laiku ir nodzinuši matus "uz nullīti", tādējādi uzlabojot aerodinamiku

*2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs peldēšanā Ekvatoriālo Gvineju pārstāvēja Ēriks Musambani, kurš tikai pusgadu pirms tam iemācījās peldēt. 100 metru distancē brīvajā stilā viņa laiks bija viena minūte un 52,72 sekundes, bet uzvarētāja laiks bija 48,30 sekundes.

Olimpiskajās spēlēs peldēšana ir kopš 1896.gada. Pirmajās trijās olimpiskajās spēlēs sacensības risinājās atklātā ūdenī, bet kopš 1908.gada Londonas olimpiskajām spēlēm peldēšana risinās peldbaseinos (izņemot 10 kilometru maratonu). Sievietes pirmo reizi olimpiskajās spēlēs peldēšanā piedalījās 1912.gadā Stokholmā.

Rio olimpiskajās spēlēs peldētāji sadalīs 34 medaļu komplektus – 17 vīriešu un 17 sieviešu sacensībās. Kopumā startēs 950 sportisti, no kuriem 50 būs maratona peldētāji. Katrā individuālajā disciplīnā valsti drīkst pārstāvēt maksimums divi sportisti, bet komandu sacensībās – viena. Sacensības risinās piecās disciplīnās – brīvajā stilā, brasā, peldēšanā uz muguras un tauriņstilā. Visu četru stilu apvienojams ir kompleksajā peldējumā un kompleksā peldējuma stafetē, tāpat stafete ir atsevišķi arī brīvajā stilā.

Rio olimpiskajās spēlēs peldēšanas sacensības 6.-13. augustam risināsies Olimpiskajā ūdens sporta veidu stadionā, bet maratona distances 15. un 16. augustā notiks "Fort Copacabana" militārajā bāzē slavenās Kopakabanas pludmales dienvidu daļā.