Foto: Reuters/Scanpix
XXXI vasaras olimpiskās spēles Riodežaneiro svinīgi atklātas. Prieks, ka Latvija, šķiet, izvirzījusies pirmajā vietā neoficiālajā valstu vērtējumā. Nē, ne jau medaļu, bet elegances vērtējumā. Un to paveica mūsu meitenes!

Latvijas olimpiskās delegācijas formas tērpi man vienkārši un skaisti izskatījās demonstrācijas laikā vairākus mēnešus pirms Rio. Tikai tad domāju, ka nejūt kaut kādu "odziņu", ar ko pārsteigt stadionā. Izrādās, ka tērpi kombinācijā ar mūsu sportistiem ir tā odziņa un mūsu dāmu šarms šajos tērpos pārsteidza daudzus.

Jau atklāšanas ceremonijas laikā sociālajos tīklos cilvēki no citām valstīm sāka izteikt komplimentus Latvijas komandai, kuras priekšgalā cēli karogu nesa divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Jāatzīst, ka no tribīnēm tērpus daudz nevarēja saskatīt, jo lielie ekrāni stadionā nebija diez ko lieli. Un bija arī tikai četri. Tāpēc nebrīnos, ka atklāšanas ceremonijā sportistu parādes laikā daudzi izvēlējās aiziet pēc ēdieniem un dzērieniem. Kopumā manas pirmās olimpiskās atklāšanas ceremonijas laikā gribējās sajust ko vairāk. Bet, kā norādīja LTV kolēģis Armands Tripāns, brazīlieši parādīja, ka māk priecāties. Tas, ko māk vislabāk. Dejot. Līksmot. Neskumt. Lai gan valstī ir haoss.

Iespējams, tieši uz šī rēķina organizatori ietaupīja krietnu naudas žūksni, ko novirzīja drošībai. Vairākas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas apmeklējušais žurnālists Dainis Caune pat nezināja, ar ko lai salīdzina "Maracana" stadionā redzēto. Nekāda muzikālā šova vai priekšnesumu pirms oficiālās atklāšanas (skatītāju iesildīšana), bet pēc divarpus stundas ilgušās sportistu parādes vēl gandrīz 30 minūšu oficiālās uzrunas, kas dažiem skatītājiem lika pat uz brīdi iesnausties.

Izsvilpts valsts pagaidu prezidents un ūjināšana ik pa laikam, kad tika pieminēta Brazīlijas politiskā situācija, visticamāk, tika kaut kā slāpēta televīzijas translācijā, bet stadionā to varēja ļoti labi dzirdēt. Pat salūta zalves bija nedaudz klusākas.

Kopumā klātienē diezgan pieticīga atklāšana, kas vairāk pielāgota televīzijas prasībām. "Maracana" stadionā sanākušajiem īsta šova pietrūka, nebija tās "odziņas" uz skaistās tortes. Vietējiem iedzīvotājiem gan tas netraucēja baudīt svētkus, tribīnēs viņi dejoja, dziedāja un radīja jauku atmosfēru. Viņi priecājas ikdienā, lai kāda situācija būtu. To no viņiem vajadzētu pamācīties.

P.S. Žurnālisti pēc atklāšanas ceremonijas izbaudīja vietējo šoferu nezināšanu. Mūsu autobuss aizbrauca pilnīgi pretējā virzienā, nevis atpakaļ uz mediju centru, un brauciena laikā mēs tikai pateicoties vietējo iedzīvotāju savlaicīgai reakcijai neiebraucām pretējā virzienā, kur mūs, iespējams, sagaidītu frontāla sadursme lielā ātrumā ar kādu smago mašīnu, kas patraucās gar mūsu autobusa priekšgalu. Pēc maldīšanās (divreiz novirzījās no maršruta), nonācām mediju centrā. Bet arī ceļš uz mediju ciematu bija piedzīvojumiem bagāts, jo sākumā devāmies atpakaļ uz "Maracana" stadionu. Par laimi, šoferis laicīgi atcerējās, kur jābrauc un laimīgi nokļuvām savās mītnes vietās. Un bija tikai pulksten 2:00 naktī, no atklāšanas bija pagājušas divas stundas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!