Foto: EPA/Scanpix/LETA
Kanādietis Deimiens Vorners ceturtdien Tokijas olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā uzvarēja desmitcīņas sacensībās, ar jaunu olimpisko rekordu pārsniedzot 9000 punktu robežu.

Vorners beidza divu dienu sacensību maratonu ar 9018 punktiem, kamēr tuvākais sekotājs pasaules rekordists no Francijas sakrāja Kevins Majērs izcīnīja sudrabu ar 8726 punktiem. Trešo vietu ar jaunu Okeānijas rekordu (8649 punkti) sasniedza austrālietis Ešlijs Molonijs.

Vorners trešdienu bija noslēdzis pirmajā vietā, kamēr Majērs pēc problēmām ar muguru bija tikai piektajā vietā.

31 gadus vecais Vorners pēdējos sešos pasaules čempionātos ir finišējis labāko pieciniekā, 2016. gadā iegūstot olimpisko bronzu, kā arī pasaules čempionāta sudrabu 2015. gadā un bronzu 2013. un 2019. gadā.

Trešdien sacensības Tokijā viņš atklāja ar labāko rezultātu 100 metros – 10,12 sekundes, tāpat pirmais viņš bija tāllēkšanā, kur ar 8,24 metriem pietiktu, lai izcīnītu bronzu arī tāllēkšanā.

Vorners lodes grūšanā sasniedza 11. rezultātu (14,80 m), augstlēkšanā – astoto (2,02 m), bet dienu noslēdzošajā disciplīnā 400 metros viņš bija trešais ar 47,48 sekundēm, pirms otrās dienas apsteidzot Moloniju un kanādieti Pīrsu Lepāžu.

Otro dienu Vorners atklāja ar labāko rezultātu 110 metru barjerskrējienā (13,46 sekundes), diska mešanā ar 48,67 metriem ieņemot trešo vietu un kārtslēkšanā ar 4,90 metriem – 11. vietu.

Majērs, kurš Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ieguva sudrabu aiz tā brīža pasaules rekordista Eštona Ītona, bija ceturtajā vietā pirms šķēpmešanas, kur ar otro metienu sasniedza personisko rekordu (73,09 metri) un ierindojās otrajā vietā disciplīnā.

Vorners ar 63,44 metriem bija septītais, bet Majērs pirms pēdējās disciplīnas atgriezās otrajā vietā ar 8066 punktiem, par 214 punktiem atpaliekot no kanādieša.

Vorners devās 1500 metru distancē, zinot, ka viņam tā jānoskrien četrās minūtes un 33,80 sekundēs, lai pārvarētu 9000 punktu barjeru. Kanādietis to paveica par vairāk nekā divām sekundēm ātrāk, disciplīnā ierindojoties piektajā vietā.

Savukārt pasaules rekordists (9126 punkti) Majērs 1500 distancē sasniedza 14. labāko laiku, finišējot 12 sekundes aiz Vornera, uz zeltu nepretendēdams.

Pasaules čempions no Vācijas Niklass Kauls savainojumu guva 400 metru distancē, bet 2016. gada Eiropas čempions Tomass van der Plaetsens izstājās pēc savainojuma tāllēkšanā.

Bahamu salu sportists Stīvens Gardiners ceturtdien uzvarēja 400 metru finālā. Ar uzvaru bahamietis turpināja četru gadu sēriju bez zaudējumiem.

25 gadus vecais 2019. gada pasaules čempions finišēja pēc 43,85 sekundēm, kolumbietis Antonijs Hosē Sambrano ieguva sudrabu ar rezultātu 44,08 sekundes, bet Londonas spēļu čempions un vicečempions Riodežaneiro Grenādas sportists Kirani Džeimss ieguva bronzu ar 44,19 sekundēm.

Bahamu salu skrējējs, ja vien ir sasniedzis finišu, nav zaudējis 400 metru skrējienā kopš 2017. gada pasaules čempionāta, kad viņš ieņēma otro vietu aiz Dienvidāfrikas skrējēja Veida van Nīkerka.

Izņemot trīs sacensības, kurās viņš nefinišēja savainojuma dēļ, Gārdiners kopš 2017. gada pasaules meistarsacīkstēm ir bijis nepārspēts 20 no 23 startiem.

Tokijā iespējama ir Bahamu salu sprinteru dubultuzvara 400 metros, 2016.g ada zelta medaļniecei Šonai Millerei-Uibo piektdien skrienot sieviešu finālā.

Gārdiners zelta medaļu nodrošināja, izvirzoties vadībā pēc pēdējās virāžas.

Savukārt ASV sportiste Keitija Nežouta ceturtdien uzvarēja kārtslēkšanā. 30 gadus vecā sportiste ar otro mēģinājumu pārvarēja 4,90 metru augstumu. Vēlāk viņa mēģināja pārvarēt arī 5,01 metra augstumu, taču pēc pirmā mēģinājuma no turpmākajiem atteicās.

Tā amerikānietei bez sudraba 2019. gada Panamerikas spēlēs ir pirmā medaļa karjerā lielajās sacensībās.

Sudrabu ar četriem pārvarētiem augstumiem pirmajā mēģinājumā, arī 4,85 metru augstumā, izcīnīja Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) komandas pārstāve 2014. gada Eiropas čempione un pašreizējā pasaules čempione Anželika Sidorova, kura pēc divreiz nepārvarēta 4,90 metru augstuma pēdējo mēģinājumu pārcēla uz 4,95 metriem, ko tomēr neizdevās pieveikt.

Bronza tika Lielbritānijas sportistei Holijai Bredšovai, kura arī veica 4,85 metru augstumu, taču izdarīja to ar otro mēģinājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!