Lai arī Zviedrijas komanda ar Henriku fon Ekermanu, Mālinu Barjārdu-Junsoni un Pederu Fredriksonu sastāvā finālā bija par 1,55 sekundēm ātrāka par amerikāņiem, abu valstu jātnieki sakrāja pa astoņiem soda punktiem, un tas nozīmēja pārlekšanu.
Bronzas medaļu jau bija ieguvusi Beļģija, kura finišēja ar 12 soda punktiem jeb trim nogāztiem šķēršļiem.
Pārlekšanā abas komandas nevainojami pārvarēja šķēršļus, bet zviedri to darīja par 1,30 sekundēm ātrāk, ceturto reizi kļūstot par olimpiskajiem čempioniem šajā disciplīnā. Viņi uzvarēja arī 1912., 1920. un 1924.gadā.
"Ak, mans dievs, es nevaru tam noticēt," pēc pārsteiguma sudraba medaļas izskatā sacīja Springstīna, kura otrdien ieņēma vien 31.vietu individuālajās kvalifikācijas sacensībās.
Tā brīža līderei un Riodežaneiro čempionei Francijai, kura sacensības beidza ar tikai diviem soda punktiem, cerības uz medaļu tika atņemtas, kad Penelopes Leprevosas zirgs "Vankouver de Lanlore" divreiz atteicās lekt pāri šķērslim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
