Foto: Reuters/Scanpix
Šī gada pasaules čempions, kā arī pēdējo divu sezonu uzvarētājs Pasaules kausa izcīņā un Eiropas čempionātos skeletonā Martins Dukurs aizvadītajā sezonā ļoti vēlējies apliecināt konkurentiem savu dominanci, kas kalpojis par sportisko dzinuli augstu rezultātu sasniegšanā, intervijā aprīļa žurnālam "Klubs" izteicies Dukurs.

Pasaules čempionātā februārī Kēnigzē trasē, Vācijā, Dukurs savu tuvāko sekotāju krievu Aleksandru Tretjakovu četru braucienu summā apsteidza par 1,74 sekundēm.

"Konkurenti mani bija nokaitinājuši līdz baltkvēlei. Ne ar to, ka būtu pārāki, bet viņi neļāva dominēt. Tajā brīdī pēc finiša es apstiprināju savu dominanci pār viņiem un to parādīju ar emocijām, kas izlauzās uz āru," izteicās Dukurs. "Es nekad tā īsti neesmu mācējis zaudēt. Tā bija liela problēma bērnībā, ļoti saasināti uztvēru zaudējumus. Es negribu atrasties tādā lomā, un tas mudina iet uz priekšu, būt labākam. Bet ar laiku mācos arī zaudēt. Par labu nāca tas, ka kādu laiku spēlēju volejbolu - tā ir komandas spēle. Tur nevar pateikt, ka vainīgs ir tikai viens. Daļa vainas jāuzņemas visiem. Tas man palīdzēja arī skeletonā. Jo ne es viens varu visu izšķirt. Darbs, ko katrs ir ieguldījis, rada kopējo rezultātu."

Intervijā Dukurs pastāstīja arī par skeletona sabiedrībā plaši izplatīto konkurentu tehnikas spiegošanu, ar kuru nodarboties nācies arī pašam.

"Ir masa, kas tiek izmantota protēžu taisīšanai. Jāsagaida tikai brīdis, kad šo košļenes lieluma masu var piestiprināt pie pretinieka slidas, lai iegūtu konfigurācijas nospiedumu. Pēc minūtes vai pusotras ir gatavs spoguļattēls. Tāpat jau visi, ja ir iespēja, skatās cits uz cita slidām. Ja līdzās stāv manas un pretinieka kamanas, pietēloju, ka slauku savējās slidas un, protams, skatos, kādas tās ir konkurentam," atklāj Dukurs. "Vienreiz savas kamanas biju atstājis ārā divdesmit grādu salā, jo runājos ar medijiem. Pēc tam atcerējos - man taču kamanas palika. Skatos - visa slida jau apsalusi, bet neliels gabaliņš pliks. Vajadzētu panākt to, lai šajā sporta veidā nebūtu nekas slēpjams, - visi brauktu ar vienādām kamanām un vienādām slidām."

"Paldies Dievam, pašreiz noteikumi ir diezgan strikti. Tāpēc mēs vēl varam cīnīties. Pašreiz slidu materiāla izmantošana ir ierobežota. Ja visas durvis būtu vaļā, varētu lietot jebkuru materiālu un to apstrādāt, mums būtu grūti konkurēt. Vācieši grib panākt, lai sezonā četru slidu vietā ir neierobežots skaits. Uzskatīsim, ka es to nosapņoju - viņiem ir kas padomā ar slidu apstrādi," piebilst Dukurs.

Tāpat Dukurs uzskata, ka viņa sasniegumi jūtami nes Latvijas vārdu pasaulē.

"Kad labi esam startējuši, cilvēki nāk klāt un jautā, kas ir Sigulda, kādas ir iespējas tur trenēties. Tiklīdz pasaules čempionātā izvirzījos vadībā, Vācijas televīzijā parādījās skaists sižets par Latviju, Jūrmalu. Pašam arī bija laba sajūta, ka varu valsts vārdu nest pasaulē. Vēl viens neaizmirstams mirklis bija tad, kad man Vankūveras olimpiskajās spēlēs uzticēja nest valsts karogu. Ilgi domāju, ko darīt. Vai esmu pelnījis? Varbūt kāds cits ir labāks? Tā ir nopietna atbildība. Ieturēju pauzi. Uzklausīju citu viedokļus un pieņēmu lēmumu," atmiņās gremdējas Dukurs.

Dukurs 2010.gadā izcīnīja otro vietu Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs.

"Pēc kaujas jau vairs nav ko vicināties. Man tas Olimpiādē bija jāizdara ceturtajā braucienā. Trīs bija labi. Viss bija manās rokās. Tā bija mana vaina. Jāmēģina tas aizmirst. Tā ir daļa no sporta, jāmāk zaudēt ar cieņu," uzskata Dukurs. "Pasaules čempionātā pirms ceturtā brauciena uzsita līdzīgas vēsmas, un es nodomāju, vai tiešām liktenis būs tik nežēlīgs? Kamēr esi virsotnē, viss ir kārtībā. Bieži esmu domājis, kas būs, ja sāksies kritums. Kā es uzvedīšos, vai un kā pārvarēšu šādu brīdi? Tas ir jautājums, kas mani nodarbina. Nevar mūžīgi braukt augstā līmenī. Kādā brīdī rezultāti vairs nebūs tik labi. Tas būs pats grūtākais mirklis, kad liksies, ko es daru šajā sportā."

Šīs sezonas Pasaules kausā Martins Dukurs uzvarēja pēdējos četros posmos, bet uz goda pjedestāla viņš kāpa septiņos no astoņiem posmiem, kas uzvaru kopvērtējumā garantēja jau pirms pēdējām sacensībām.

Pasaules čempionāts pagājušajā gadā nenotika, bet līdz šim augstākais rezultāts latvietim bija 2008.gadā izcīnītā piektā vieta.

Martina vecākais brālis Tomass Dukurs šoreiz pasaules čempionātā palika devītajā vietā.

Gadu mijā Martins Dukurs tika atzīts par aizvadītā gada Latvijas labāko sportistu, bet viņa tēvs Dainis Dukurs - par labāko treneri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!