Sports bez apstājas. Saruna ar FIL prezidentu Jozefu Fendu un kamaniņu sporta leģendu Armīnu Cīgeleru
Foto: F64

Šajā siltajā rudenī diezgan grūti pieņemt domu par ziemu, puteni un salu. Taču ir cilvēki, kas par ziemu domā visa gada garumā — baltā gadalaika sporta veidu pārstāvji. Tā Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) vadība pirmo reizi savu valdes sēdi aizvadīja Rīgā, spriežot par darāmo šajā un nākamajās sezonās.

Portālam "Delfi" bija izdevība darba dienas starplaikā īsi aprunāties ar FIL prezidentu Jozefu Fendu un leģendāro Itālijas kamaniņu sportistu, divkārtējo olimpisko čempionu, tagad FIL viceprezidentu tehniskajos jautājumos mākslīgajās trasēs Armīnu Cīgeleru.

- Kas ir svarīgākie darbi, kas FIL darāmi pirmajā pēcolimpiskajā gadā?
Jozefs Fends: Vispirms jau mēs turpinām strādāt ar Phjončhanas olimpisko spēļu atziņām un mantojumu, un, protams, svarīgākais ir sākt gatavoties nākamajām olimpiskajām spēlēm Pekinā 2022. gadā. Šajā sakarā mēs ar FIL ģenerālsekretāru Eināru Fogeli nupat bijām Pekinā SOK koordinācijas komitejas sanāksmē. Tur ir ļoti daudz darāmā. Ļoti daudz. Daudz punktu, kas attiecas uz sportu, dzīvošanu, medicīnu, akreditāciju utt. utjpr.

Armīns Cīgelers: Jā, pirmais gads pēc olimpiskajām spēlēm vienmēr iesāk jaunu posmu, ienes izmaiņas, mēs jau sākam strādāt pie nākamajiem četriem gadiem.

- SOK iesaka ieviest jaunās disciplīnas sacensību intrigas palielināšanai, kā ir ar kamaniņu sportu?
JF: Kamaniņu sportā pagaidām paliekam pie tām pašām disciplīnām, kas mums ir kopš Sočiem — sieviešu un vīriešu vieninieki, divnieki un komandu stafete. Jauno disciplīnu, kas ieviesta Pasaules kausā, sprintu, pagaidām SOK nav apstiprinājusi.

- Ir iespēja, ka Latvija 2026. gadā uzņems olimpiskās sacensības — vai varam cerēt uz jūsu balsi SOK balsojumā?
JF: Jā, no sava sporta veida politikas varu teikt stingru "jā"! Mēs jau esam runājuši ar Zviedrijas Olimpisko komiteju par šo jautājumu, viņi jautāja FIL un Starptautiskās Bobsleja federācijas (IBSF) viedokli, un mēs abas piekritām, ka Sigulda var būt olimpiskajā pieteikumā. Nav vajadzības celt jaunu trasi Stokholmā, ja blakus ir Lillehammera un Sigulda. Protams, tas nav labākais modelis, kad olimpiskās sacensības notiek citā valstī, bet tas ir kompromiss.

- No olimpiskā viedokļa ar Siguldu viss ir kārtībā?
JF: Kamaniņu sportā viss ir kārtībā. Protams, šis tas ir jāmodenizē, šis tās vēl jāuzbūvē, bet kopumā pati trase ir ok. Bobsleja federācijai ir vairāk problēmu, jo četrinieku sacensībām Siguldas trase šobrīd nav homoloģēta.

- Vai, jūsuprāt, pēdējie notikumi ar dopinga skandāliem un diskvalifikācijām ir ietekmējuši kamaniņu sporta dzīvi?
AC: FIL ir atzīts WADA partneris un mēs vienmēr strādājam sadarbībā ar viņiem. Mūsu, FIL, nacionālo federāciju un sportistu vēlme ir, lai viss būtu atbilstoši noteikumiem un godīgi. Ir ļoti svarīgi, lai notiek regulāras pārbaudes, negaidītas pārbaudes, pārbaudes sacensību laikā. Pirmajā gadā pēc olimpiskajām spēlēm dopinga pārbaužu bija vairāk nekā iepriekšējā olimpiskajā ciklā. Sportistus kontrolē gan WADA, gan nacionālās aģentūras, kopumā četras organizācijas - arī iNADA.

- Cik aktīvi FIL strādā pie jaunu valstu piesaistīšanas?
JF: Mūsu uzstādījums - neaizrauties ar tā sauktajiem "eksotiem". FIL ir 53 biedri un mūsu izplatība, manuprāt, ir laba. Kamaniņu sports ir pārstāvēts četros kontinentos, piektais, Āfrika, pagaidām iztrūkst. Man personiski patiktu, ja mums būtu arī kāda pārstāvniecība tur, bet tas nav vajadzīgs obligāti, par katru cenu. Ir valstis, kas interesējas par mūsu sporta veidu, tām vienmēr izsūtām statūtus, noteikumus, jo mums kā olimpiskajam sporta veidam ir stingras prasības, vajadzīgs apstiprinājums arī no attiecīgās valsts augstākās sporta organizācijas, piemēram nacionālās Olimpiskās komitejas. Pēdējā jaunpienācēja mums ir Portugāle, kas pievienojās pērn. Interese bija no Haiti, bet mēs nevienu nesteidzinām.

Problēma, iespējams, ir arī tā, ka mūsu sporta veids nav viegls. Lai sasniegtu augstu līmeni tajā, vajadzīgs ļoti ilgs laiks.

- Taču "jaunas asinis" arī jums ir vajadzīgas!
JF: Mums ir laba attīstības programma, ir FIL treneri un kamaniņu sporta skola iesācējiem, taču lielākais darbs jebkurā gadījumā ir jāpadara nacionālajām federācijām. FIL finansiāli atbalsta treniņnometnes, un patīkami redzēt, ka mūsu junioru Pasaules kausa sacensībās jau piedalās ļoti daudz sportistu.

- Kas kamaniņu sportā ir tāds, ka ir tik populārs Itālijā, kas tomēr vairāk asociējas ar vasaras sporta veidiem kā futbolu?
AC: Tradīcijas! Dienvidtirolē Itālijas ziemeļos kamaniņu sports ir ļoti populārs. Un lielākā daļa sportistu, arī es, nāk no dabiskajām trasēm, tikai pēc tam viņi pāriet uz mākslīgajām trasēm. Dabiskajām trasēm izmanto ceļus kalnos, Itālijā ir daudz klubu, kas rīko dažāda līmeņa sacensības. Pēc tam jau sportisti izvēlas, kurā olimpiskajā disciplīnā startēt mākslīgajās trasēs, un tad jau aiziet līdz valsts izlasei.

- Jūs FIL atbildat par tehniskajiem jautājumiem. Kas šajā jomā visvairāk mainījies kopš jūsu pēdējās sacīkstes?
AC: Es kamaniņu sportā kā atlēts pavadīju ļoti ilgu laiku, un varu teikt, ka pats sporta objekts — kamanas un slidas ir ļoti mainījušās. Ir ievērojami audzis ātrums, ievērojami uzlabojusies aerodinamika, izskats, un tajā pašā laikā palielinājusies arī drošība. Kamanas tagad tiek pielāgotas katram sportistam individuāli. Pirms 20 vai 30 gadiem tā nebija. Mums bija viens pāris slidu, kamanas, tagad tas viss ir individualizēts. Ātrums ir milzīgi pieaudzis. Pie jums, Siguldā, tie ir 120 - 140 km/h, Vankūverā, kas ir ātrākā trase pasaulē — 150 km/h.

Mans kā tehniskās komisijas vadītāja mērķis ir, lai kamanas ir ātras, bet tajā pašā laikā drošas, lai būtu izslēgti riski.

- Jūs pēc profesijas esat karabinieris - cik daudzus arestējis?
(smejas) Nevienu! Es skaitos karabinieris, taču sporta nodaļā. Es neesmu dienestā kā policists. Līdz ar to nevienu nevaru arestēt.

- Vai jūsu bērni jau ir pievērsušies sportam (Cīgeleram aug meita un dēls)?
AC: Mans dēls nodarbojas ar futbolu. Jo tagad mums ir Krištianu Ronaldu!

Tags

FIL Kamaniņu sports Krištianu Ronaldu Siguldas trase SOK WADA

Comment Form