Foto: Shutterstock

Ir vīrieši, kuri kategoriski atsakās 8. martu uzskatīt par svētkiem, uzsverot, ka sava sieviete jāmīl un jāapdāvina katru dienu. Tā nu viņu sieviete netiek pie ziediem nekad, jo nezināmu iemeslu dēļ (varbūt to pašu, kāpēc Džeimsam Bondam rītdiena nekad nepienāk) viņiem tā "katra diena" starp kalendāra datumiem neatrodas. Tieši tāpat es noliedzu Jaungada apņemšanos dzīvot veselīgāk, uzskatot, ka to var darīt jebkurā laikā. Man nav jāsagaida viens konkrēts datums, lai kaut ko apņemtos un justos labāk, un vispār... es varu uzsākt veselīgu dzīvesveidu kaut vai rītdien. Diemžēl arī man tā rītdiena nekad nepienāk.

Nevarētu teikt, ka nebūtu apņēmīga. Es regulāri izaicinu sevi atteikties no kaut kā svarīga cēlāka mērķa vārdā. Reiz, esot svētceļojumā Spānijā, es atteicos no alkohola un smēķēšanas. Patiesībā man tam drīzāk nebūtu pieticis naudas, tāpēc jau laikus draugiem paziņoju, ka es gavēšu un netikumu vietā lūgšos par savas īstās mīlestības sastapšanu. Viens mans aliņa biedrs tikai pavīpsnāja, jo tajās dienās mums apkārt atradās tik daudz priesteru, ka grēkus būtu varējusi izsūdzēt pēc katra smēķa. Bet es izturēju šo savas mīlestības upuri un pacietu šīs nedēļas. Abas. Pēc atgriešanās Latvijā nākamajā mēnesī iepazinos ar savu vīru un, protams, svēti ticēju, ka tas ir gavēņa un lūgšanu rezultāts. Un vēl tagad mēdzu vīram atgādināt, ka "neba maize pate nāca bagātā vietiņā".

Tātad apņēmības manī ir gana. Vienīgais, kā man reizēm pietrūkst, ir motivācija, taču kādā nedēļas nogalē es sapratu, ka prāta un veselības sakārtošanai man ir nepieciešams sulu gavēnis (juice fasting).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!