Foto: Shutterstock

Restorānu industrijā valdošā sīvā konkurence un mūžīgā sacensība par to, kurš iegūs kāroto "Michelin" zvaigzni, liek šefpavāriem radīt arvien neparastākus ēdienus, pievienojot tiem retas un grūti iegūstamas sastāvdaļas, vēsta kanāls "National Geographic".

Pasaulē dārgākā garšviela ir safrāns. Tas ir unikāls ar īpašu garšu un spilgti zeltainu krāsu, ko tas piešķir ēdienam pēc tā pievienošanas. Kilograms šīs retās garšvielas, ko iegūst no kaltētiem krokusu dzimtas ziediem, maksā līdz pat 10 000 eiro. Taču neskatoties uz tā augsto cenu, safrānu izmanto teju visi labākie pasaules restorāni.

Lai gan var šķist, ka gastronomijas pasaulē viss jau sen ir atklāts, gardēžus vēl aizvien var pārsteigt dažādos veidos. Gan ar unikālu restorāna atrašanās vietu, gan vietējām sastāvdaļām, kuras nekur vairs nav pieejamas. Tāpat arī pārsteigt var ar ēdienu pasniegšanas veidu.

Par šādiem restorāniem un to unikālajiem ēdieniem vēstīs raidījumā "Dažādie pasaules restorāni", kas skatāms katru aprīļa sestdienu pulksten 23 kanālā "National Geographic". Raidījuma vadītāja, slavenā amerikāņu šefpavāre Kristena Kiša, piedāvā doties līdzi ceļojumā uz pasaules attālākajiem nostūriem un uzzināt vairāk par neparastiem restorāniem un ēdieniem, kurus pasniedz tikai tajos. Gaidot raidījumu, "National Geographic" aicina iepazīties ar pasaulē retākajām ēdienu sastāvdaļām!

Baltās trifeles – zelta vērtas

Trifeles galvenokārt aug Itālijā, Francijā un Horvātijā. Šīs sēnes nevar speciāli izaudzēt, tikai ievākt to dabiskajā augšanas vidē. Atšķirībā no Latvijai ierastajām baravikām vai mušmirēm, trifeles aug zem zemes aptuveni 10–30 cm dziļumā un pēc izskata atgādina kartupeli.

Šo dārgumu atrašanai jāvelta milzu pūles un jāiesaista dzīvnieki ar izcilu ožu. Tradicionāli trifeļu medībām izmantoja cūkas, taču pēdējos gados dārgās sastāvdaļas meklējumos dodas arī speciāli apmācīti suņi.

Jāsaka gan, ka pūles, kas tiek veltītas trifeļu atrašanai, ir tā vērtas. 2007. gadā miljardieris no Makao vārdā Stenlijs Ho par 1,5 kilogramus smagu balto trifeli izsolē samaksāja 330 000 ASV (Amerikas Savienoto Valstu) dolāru (apmēram 300 000 eiro).

Savukārt 2014. gadā Ņujorkā tika pārdota līdz šim smagākā baltā trifele, kuras svars bija sasniedzis divus kilogramus. Par šo atradumu kāds gardēdis samaksāja 61 tūkstoti ASV dolāru jeb 56 tūkstošus eiro. Tik augsta cena skaidrojama gan ar šo sēņu retumu, gan to, ka tām piemīt neatkārtojama garša un aromāts.

Arī zeltu var apēst

Ēdamais zelts tiek izmantots kopš seniem laikiem. Vēsturē zināmas liecības, ka to lietoja jau senie ēģiptieši pirms vairāk nekā 5000 gadiem. Aleksandrijas alķīmiķi izstrādāja dažādas zāles un eliksīrus ar dzeramo zeltu, kas, viņuprāt, palīdzēja atjaunot ķermeni. Mūsdienās šo ēdamo zeltu izmanto, galvenokārt, ēdienu dekorēšanai. Daži grami izmaksā ap 50 eiro, taču cena par kilogramu svārstās no 33 000 līdz 110 000 eiro.

Zeltam jābūt vismaz 23–34 karātu vērtam, lai tas kvalificētos kā izmantojams ēdiena pagatavošanā. Tomēr, neskatoties uz tā pievilcīgo izskatu, ēdamajam zeltam patiesībā nav ne garšas, ne aromāta, tādēļ tā pievienošana ēdienam ir vien augsta sabiedrības statusa apliecinājums. Piemēram, pasaulslavena turku šefpavāra Nusreta Gekčes restorānos var nogaršot steiku, kas pilnībā pārklāts ar 24 karātu ēdamo zeltu. Šāds ēdiens maksā 650 eiro.

Īpaša delikatese – putnu ligzda

Pirmo reizi ķīniešu putnu ligzdu zupa pieminēta vēstures liecībās jau pirms vairāk nekā 400 gadiem. To joprojām var pasūtīt un nogaršot restorānos. Zupas nosaukumā ietverta tās galvenā sastāvdaļa – bezdelīgu ligzdas. Šie putni savas ligzdas vij augstu kalnos, tādēļ arī cenas par delikatesi ir augstas – kilograms balto ligzdu maksā 1800 eiro, sarkano – līdz pat 10 000 eiro.

Ķīnieši uzskata, ka zupai, ko sauc par "Yan Wo" piemīt ne tikai gastronomisks garšu baudījums, bet arī ārstnieciskas īpašības – tā paaugstinot libido, nostiprinot imunitāti, un varot pat izārstēt astmu. Iespējams tādēļ viņi ir gatavi maksāt no 850 eiro līdz pat 4 000 eiro par vienu zupas bļodu.

Putnu ligzdu zupas pagatavošana ir gaužām vienkārša – ligzdu izšķīdina siltā ūdenī, kā rezultātā izveidojas savdabīgs ķīselis.

Melns arbūzs no Hokaido salas

Japāņu delikatese, "Densuke" arbūzs, kas atšķiras no saviem zaļajiem sugas brāļiem ar mizu melnā krāsā, maksā 20 reizes vairāk kā citi. Šos īpašos arbūzus parasti pārdod izsolēs – cena par vienu svārstās no 250 dolāriem (apmēram 200 eiro) līdz pat 6 100 dolāriem (apmēram 6000 eiro), kā tas reiz gadījās kādā izsolē 2008. gadā.

"Densuke" arbūzs aug tikai Hokaido salas ziemeļos un pēc garšas ir daudz saldāks kā latviešiem ierastie arbūzi. Vēl viena nianse, kas to atšķir no citiem arbūziem – tajā ir ļoti maz sēklu.

Lai nogaršotu īpašo arbūzu, gardēžiem jādodas uz tālo Japānu, kur šādus kultūraugus audzē nelielos apjomos un praktiski neeksportē uz citām valstīm.

Savukārt par citām retām sastāvdaļām un pašas šefpavāres Kristenas Kišas unikāliem kulinārijas ceļojumiem vēstīs raidījums "Dažādie pasaules restorāni", kurš skatāms katra aprīļa sestdienu pulksten 23 kanālā "National Geographic"!

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!