Foto: F64

Komunālie parādi ir problēma, ar ko Rīga sadzīvo jau trīs gadu desmitus. Līdz šim brīdim daudzdzīvokļu namos apkure tika pieslēgta pēc iedzīvotāju brīvprātīga lēmuma. Nu situācija, iespējams, mainīsies: jau vēstīts, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) saviem klientiem izsūtījis vēstules, kurās iepazīstina ar savu plānu, kā atrisināt problēmu, un brīdina, ka var atstāt ēkas bez apkures. "Delfi plus" apkopoja šobrīd pieejamo informāciju.

Dzīvokļu īpašnieki namos, kam uzkrāts parāds uzņēmumam "Rīgas siltums", saņēmuši anketu. Pirmkārt, RNP iesaka pāriet uz tiešajiem norēķiniem ar apkures piegādātāju. Otrkārt, RNP saviem klientiem piedāvā izmantot mājas uzkrāto līdzekļu fondu parāda nomaksāšanai. Ko tas nozīmē, un kā rīkoties?

Tiek pieņemts, ka pāreja uz tiešajiem norēķiniem uzlabos maksātāju disciplīnu (jāteic gan, ka par eksperimenta rezultātiem varēs spriest tikai pēc gada). Jāņem vērā, ka klientiem būs jāsedz izmaksas par datu apstrādi un kvīšu izsūtīšanu (2,73 eiro mēnesī, neskaitot PVN, ja rēķins tiek sūtīts elektroniski, vai 3,73 eiro, ja rēķins tiek sūtīts pa pastu). Nav zināms, vai šī summa tiks pievienota rēķinam, vai arī to uzņemsies RNP: maksa par katras mājas apsaimniekošanu vēl nav publiskota.

RNP nebūtu nekas pret atbrīvošanos no starpnieka lomas, taču runa ir tikai par apkures jautājumu. Citās jomās, piemēram, ūdens apgādē un atkritumu izvešanā, nekādas izmaiņas pagaidām nav plānotas. Iespējams, tas saistīts ar kopējo parāda summu, tie ir vairāk nekā 10 miljoni eiro. Viena daudzdzīvokļu nama lielākais uzkrātais parāds ir vairāk nekā 73 tūkstoši eiro.

Pat ja iedzīvotāji nolems par pāriešanu uz tiešo norēķinu sistēmu, viņiem jāņem vērā, ka "Rīgas siltuma" klients būs visa māja, nevis katrs atsevišķais dzīvoklis. Proti – par kaimiņu parādiem būs jāatbild arī turpmāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!