Foto: Privātais arhīvs
Tiem, kam dzīvesvietas maiņa šķiet ierasta lieta un grūtības no iepriekšējās mājvietas atvadīties nesagādā, droši vien grūti iedomāties, kā tas ir – pamest vietu, kur dzīvots 40 gadus. Tomēr tas nav stāsts par šī Tallinas ielas dzīvokļa saimnieci Nelliju. Viņa te mitusi jau vairāk nekā 40 gadus, bet tagad nolēmusi dzīvokli pārdot, lai arī tas glabā daudz labu atmiņu, ar ko viņa labprāt gatava dalīties, pastāstot par dzīvi Rīgā un pārmaiņām, ko piedzīvojusi, dzīvojot galvaspilsētas centrā.

Ja parādītu fotoattēlu, kā Tallinas ielas posms starp Miera un Cēsu ielu izskatījies pirms simts un vairāk gadiem, diezin vai izdotos atpazīt vai saskatīt kādas līdzības ar mūsdienās redzamo skatu. Raibās Tallinas ielas vēstures piedzīvotāja Nellija stāsta, ka māja, kurā dzīvojusi vairāk nekā 40 gadus, celta 1903. gadā, un tā bijusi blakus esošās rūpnīcas saimnieka dzīvesvieta. Turpat blakus tolaik bijušas vēl daudz citas mājas, iespaidīgā rūpnīca nevarēja palikt nepamanīta, taču tagad no tā visa atlikusi tikai šī māja, ūdenstornis, skurstenis un aizaudzis klajums, ko jau labu laiku solot sakopt.

Nellija stāsta, ka pati uz šo dzīvokli atnākusi 1975. gadā, kad apprecējās. Kopš tā laika arī bijusi uzticama Tallinas ielas iedzīvotāja, izaudzinot divus krietnus bērnus (Lindu un Armandu), izveidojot ļoti ciešas attiecības ar kaimiņiem un radot kolosālas atmiņas par dzīvi šeit. Lai arī klusā nostūrīša dzīvoklis nu meklē jaunus saimniekus, Nellija ar lielāko prieku pastāsta, kā šeit izskatījies kādreiz un kā pateicis šeit dzīvot lielu daļu savas dzīves.

Izsprukšana no dzīvokļa dalīšanas

Kā izrādās, arī šī ēka savulaik piedzīvojusi komunālo dzīvokļu ēru, taču, tā kā tieši Nellijas dzīvoklī savulaik dzīvojis vīra onkulis, kurš bija jūrnieks, šis esot bijis vienīgais dzīvoklis ēkā, kuru neskāra dalīšana. Nepilnus 45 kvadrātmetrus plašajā dzīvoklī savulaik dzīvojuši četratā, bet ne brīdi nav bijusi sajūta, ka vietas ir par maz vai ka gribētos doties uz lielākām platībām, jo katru nedēļas nogali vienmēr devušies uz lauku mājām Kabiles pusē, kur tad izbaudīts viss tas, kā pietrūcis starp pilsētas mūriem.

Foto: Privātais arhīvs

Vēl šis dzīvoklis ir unikāls ar to, ka visā astoņu dzīvokļu mājā tikai šeit joprojām saglabāts pieliekamais jeb kambarītis, kur var glabāt visus gardumus un labumus. Remontdarbu laikā daudzi šo platību izmantojuši vannasistabas paplašināšanai, taču Nellija spītīgi turējusies pretī, un labi, ka tā – vismaz ir vieta, kur pienācīgi uzglabāt visu sarūpēto.

Kas attiecas uz pārmaiņām, ko piedzīvojis dzīvoklis, nevar nepieminēt remontdarbu laiku, pēc kura bijusi atvadīšanās no ļoti daudz mantām, kas šeit bijušas no sākta gala. Savulaik dzīvoklis bijis klasisks padomju laika miteklis ar visām tām izrietošajām sekām arī iekārtojumā. Taču pēc vīra nāves dzīvoklis piedzīvojis kapitālo remontu, pēc kura interjerā nepalika nekas no tā, kas bija iepriekš, ja neskaita fotogrāfijas, vīra kolekcionētās lietas, gleznas un citi nieki, kas ar rokām paņemami līdzi. Pēc remonta dzīvoklī svaigu noskaņu radīja iebūvētās mēbeles un daži mūsdienīgāki papildinājumi.

Visā astoņu dzīvokļu mājā tikai šeit joprojām saglabāts pieliekamais jeb kambarītis, kur var glabāt visus iekonservētos labumus.

Vietas pietiek visam

Vaicāta, vai kādreiz nav bijis tā, ka dzīvoklī vietas šķitis par maz un gribētos pārcelties uz plašākām telpām, Nellija atzīst, ka šāds kārdinājums nav bijis, jo īsti neatzīstot plašumu, tā vietā labprātāk izvēloties parocīgu un kompaktu dzīvi. Arī tagad, kad priekšā pārvākšanās uz jaunu mājvietu, Nellija līdzi ņems tikai pašas vērtīgākās lietas. Turklāt laiks, kad dzīvoklī dzīvojuši četratā, nav bijis nemaz tik ilgs, un tagad, kad Nellija te dzīvo viena, vietas esot pat pārāk daudz. Dzīvoklī ir viena caurstaigājamā istaba, divas atsevišķas telpas un virtuve. Kad aizsaulē aizgājis vīrs, arī bērni uzsākuši savu patstāvīgo dzīvi, palikšana šeit viņai šķitusi vientulīga, taču dzīvesprieku neļāva izsmelt jaukie kaimiņi, ar kuriem šajā mājā aizvadīti visdažādākie svētki. Tieši tāpēc, ka ir tik labas attiecības ar kaimiņiem, arī esot tā drošības sajūta, jo ir cilvēki, uz kuriem paļauties, ja, piemēram, jādodas prom uz dažām dienām un jāuztic kādam aplaistīt piemājas puķudobīte.

Vaicāta, kas ir tās lietas vai atmiņas, ko gribētos paņemt līdzi, pārvācoties uz jaunu mājvietu, Nellija atzīst – tieši šo saticību ar kaimiņiem, svētkus, ko kopīgi radījuši. Lietām Nellija nepieķeras un atzīst, ka vieglāk dzīvot lietu nepiesātinātā vidē. Nellijai šajā jomā ir pat labs salīdzinājums – mazs ir mīļš, tāpēc par nākamo mājvietu, par ko, iespējams, kādreiz pastāstīsim arī ''Tava Māja'' lasītājiem, priecājas pat ļoti, neskatoties uz to, ka tur vietas būšot vēl mazāk. Kā saka – pastāvēs, kas mainīsies!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!