Siltums no auksta gaisa? Gaisa siltumsūknis – ietaupījums un ērtības
Foto: Shutterstock

Agrāk gaisa siltumsūkņus vērtēju skeptiski, taču, iepazīstoties ar to lietotāju pieredzi, nākas secināt, ka daudzās situācijās tas ir izdevīgs risinājums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Labs risinājums privātmājai

Jaunais uzņēmējs Jānis savai ģimenei kādā Pierīgas ciematā uzcēla 100 m2 lielu privātmāju. Pusi no platības aizņem pirmais stāvs, pusi – otrais stāvs.

Sākumā apkuri bija paredzēts nodrošināt ar "Jotul" krāsniņu, taču jaunā ģimene drīz vien saprata, ka tas nav ērti. No rīta jāceļas krietni agrāk, lai iekurinātu krāsniņu. Dienā visi strādā Rīgā, bet, vakarā atbraucot, tūdaļ jāķeras pie kurināšanas. Vakarā var doties gulēt siltā istabā, bet no rīta atkal piezadzies vēsums. Ja ģimene ziemā grib kādu atvaļinājuma nedēļu doties ārpus Latvijas, jāmeklē kurinātājs, citādi mājai aizsals ūdensvads.

Jānis izpētīja vairākus variantus. Ciematā ir ievilkta cauruļvadu gāze un daudziem kaimiņiem ir gāzes apkure, taču tās ierīkošana ir ļoti dārga. Kaut gan gāzes caurules ir zem katras ielas, projekta izstrādāšana, lai gāzi pievilktu līdz mājai, un gāzes pieslēgšana tagad maksā ap 4000 eiro. Papildus jāmaksā par gāzes katlu, apkures radiatoriem, caurulēm un šīs sistēmas montāžu. Mājai nav pagraba, tāpēc viena no pirmā stāva istabām būtu jāziedo kurtuves ierīkošanai.

Pat ja centrālapkure būtu ar cieto kurināmo (granulām, briketēm vai akmeņoglēm), jāpērk dārgs apkures katls un jālauž sienas, lai ievilktu apkuri.

Ierakt zemes siltumsūkņa caurules ir ērti vien tad, ja jaunbūves pagalms ir klajš lauks bez stādījumiem un celiņiem. Tāpēc Jānis izvēlējās gaisa siltumsūkni. Ēkas ārpusē stiprina siltumsūkņa ārējo bloku. Tas izskatās kā neliela kaste, līdzīga gaisa kondicionētājam. Siltumsūkņa iekšējam blokam jeb radiatoram ir žalūzijas, ar kurām var regulēt siltā gaisa plūsmas virzienu. Iekšējo un ārējo bloku savieno divas caurules, pa kurām plūst darba gāze R410, tautā saukta par freonu. Komplektā ir vadības pults. Iekārtas uzstādīšana aizņem tikai pusi dienas. Ierīkošanai privātmājā ar būvvaldi nekāds projekts nav jāsaskaņo.

Jāņem vērā, ka istabās nebūs apkures radiatoru, siltumu nodrošinās tikai siltā gaisa plūsma. Vissiltākā būs telpa, kurā atrodas siltumsūkņa iekšējais bloks, bet tālākās istabās būs vēsāks. Tāpēc Jānis pasūtīja divus "Panasonic" siltumsūkņus. Pirmajā stāvā uzlika lielāku (kopā ar uzstādīšanu tas maksāja 1300 eiro), bet augšstāvā – mazāku, aptuveni par 900 eiro. Darbdienās, kad visa ģimene strādā Rīgā, Jānis taimeri noregulējis tā, ka siltumsūknis dienā ir atslēgts un sāk darboties tikai piecos pēcpusdienā.

Siltumsūkņa ekonomiskais izdevīgums pierādījās jau pirmajā apkures sezonā. Samērā siltajā 2013. gada decembrī elektrības rēķins bija aptuveni 70–75 eiro, bet visaukstākajā ziemas mēnesī tas nepārsniedza 100 eiro. Kad 2014. gada septembrī Jāņa mājai aprēķināja izlīdzināto maksājumu par elektrību, bija jāmaksā 64 eiro mēnesī. Izdevumi apkurei veido tikai daļu no šīs summas, jo elektrību patērē arī ūdenssūknis, boileris, plīts, cepeškrāsns, cita sadzīves tehnika un telpu apgaismojums.

Citi ciemata iedzīvotāji, kuri kurināšanai izmanto gāzi, apmēram par tādas pašas platības māju "Latvijas Gāzei" visu gadu maksā ap 120 eiro mēnesī – tātad divas reizes vairāk! Šai summai jāpieskaita arī maksa par elektrību, ko patērē ūdenssūknis (ciematā nav kopējā ūdensvada), sadzīves tehnika un apgaismes spuldzes.

Birojā daudzstāvu mājā

Kad Jānis Rīgā pēckara piecstāvu daudzdzīvokļu ķieģeļu mājas pirmajā stāvā nopirka biroja telpas 70 m2 platībā, arī tur uzlika gaisa siltumsūkni. Neizmantotās telpas vairākus gadus bija piederējušas bankai, un tā jau agrāk bija atteikusies no centrālapkures un noņēmusi radiatorus. Cauri telpām iet apkures stāvvadi, tie izstaro siltumu. Šo siltuma daudzumu var izmērīt, un par to Jānim jāmaksā mājas apsaimniekotājam.

Ja Rīgā siltumsūkni grib pielikt pie mājas fasādes, tas jāsaskaņo ar būvvaldi. Taču, tā kā Jānis siltumsūkni novietoja pie mājas galasienas, saskaņojums nebija vajadzīgs.

Šajās biroja telpās siltuma zudumi ir lielāki nekā jaunuzceltajā privātmājā. Birojs atrodas ēkas galā, tam ir trīs ārsienas un tikai viena siena robežojas ar kaimiņiem. Telpām ir ļoti lieli logi, jo kādreiz te atradies veikals. Stiklam, salīdzinot ar ķieģeļu vai betona sienu, ir prāvāki siltuma zudumi. Siltumsūknim jāpiesilda lielāks telpas apjoms, jo griesti ir krietni augstāki nekā dzīvokļos. Arī uzņēmumiem elektrības tarifs ir augstāks nekā mājsaimniecībām. Neraugoties uz visu, jau pirmie apkures mēneši parādīja ietaupījumu!

Jānis par 2014. gada novembrī apkurei izlietoto elektrību samaksāja aptuveni 40–50 eiro. Salīdzinājumam tādas pašas piecstāvu ķieģeļu mājas iedzīvotāji "Rīgas siltumam" par dzīvokļa apkuri novembrī maksāja 1,12 eiro par 1 m2, tātad par 70 m2 lielu telpu – 78,40 eiro jeb pusotras reizes vairāk!

Laiks rādīs, kāds būs ietaupījums šogad. No 2015. gada elektrība maksā dārgāk. Atcerēsimies, ka 2014. gadā iedzīvotājiem par pirmajām 1200 kWh bija noteikts starta tarifs – 11,64 eirocenti par 1 kWh. Šo daudzumu pārsniedzot, maksājām pēc pamata tarifa – 15,15 eirocentus par 1 kWh. Šogad saskaņā ar tarifu plāniem "Elektrum Klasiskais" un "Elektrum Universālais" iedzīvotājiem jāmaksā 16,9 eirocenti par 1 kWh, arī citiem piedāvājumiem cenas būtiski neatšķiras.

Kā dabūt siltumu no auksta gaisa

Daudzi nesaprot, kā ziemas laikā telpu var apsildīt ar āra gaisu? Siltumsūkņu pārdošanas konsultants Mareks Veļikodnijs skaidro, ka siltumsūknis darbojas pēc ledusskapja principa, tikai otrādi. Ielas gaiss istabā neieplūst. Saspiežot jebkuru gāzi, tās daudzums un enerģija paliek nemainīgi. Kompresors ārējā blokā saspiež darba gāzi. Saspiestā gāze uzkarst līdz pat +50°C vai +60°C, nonāk siltumsūkņa iekšējā blokā (radiatorā), kur tā atdod savu siltumu telpai. Atdziestot gāze kondensējas un pārvēršas piesātināta tvaika vai šķidrā stāvoklī. Gāze, kas atdevusi savu siltumu, nonāk atpakaļ ārējā blokā. Tur tā iztvaiko un atdziest vēl vairāk, līdz pat -40 °C, pēc tam sasilst līdz āra gaisa temperatūrai. Tātad pat -25°C salā siltumsūknis spēj paņemt siltumu no āra gaisa! Un viss process atkārtojas.

Jāpiebilst, ka ļoti aukstā laikā siltumsūknis ir mazāk efektīvs. Ja ārā ir +7 °C, tad, patērējot 1 kWh elektrības, siltumsūknis saražo 5,5 kWh siltuma. Zemākā temperatūrā efektivitāte pakāpeniski samazinās. Ja ārā ir vairāk nekā -25…-30°C sals, siltumsūknis darbojas gandrīz kā elektriskais sildītājs – ar 1 kWh elektrības saražo aptuveni 1 kWh siltuma. Taču tik liels aukstums Latvijā parasti turas ne ilgāk par nedēļu. Tomēr privātmājām var ieteikt saglabāt alternatīvās apkures iespējas, piemēram, "Jotul" krāsniņu vai malkas krāsni.

Jāizvēlas kāds no gaisa siltumsūkņu modeļiem, kurus ražo speciāli Skandināvijas reģionam, kas ir vistuvākais Baltijas klimatam. Skandināvijas modeļi paredzēti nepārtrauktam diennakts darbam ziemeļvalstu ziemā ar zemu temperatūru (līdz -25°C un pat -30°C) un paaugstinātu mitruma daudzumu gaisā, ko rada piejūras klimats. Skandināvijā šos siltumsūkņus izmanto pamatapkures nodrošināšanai astoņus mēnešus gadā. Latvijā nevajag pirkt Eiropas reģiona modeļus, jo to galvenais uzdevums ir nodrošināt telpu dzesēšanu vasarā. Tie neiztur bargu ziemu, jo paredzēti tikai līdz -10…-15°C salam. Šos modeļus izmanto Vācijā, Francijā un Austrijā, kur klimats daudz siltāks nekā Latvijā.

Siltumsūkņa ekonomiskajam efektam jāpieskaita arī daudzas sadzīves ērtības. Taimeris ļauj atslēgt vai samazināt apkuri prombūtnes laikā un arī naktī. Ja ziemā dodaties atvaļinājumā, savā privātmājā siltumsūkni varat atstāt ekonomiskajā režīmā, +8°C…+10°C, lai neaizsaltu ūdensvads un nenosaltu telpaugi. Tomēr pilsētas dzīvoklī minimālā temperatūra nedrīkst būt zemāka par +16°C, lai kaimiņiem nebūtu pretenziju, ka atdziest viņu dzīvokļi. Mājas apsaimniekotājs var prasīt, lai siltumsūkņa lietotājs savā dzīvoklī izolē centrālapkures stāvvadus.

Izmantojot siltumsūkni, nav nekāda darba patēriņa kurināšanai, arī tehniskā apkope ir vienkārša. Karstajās vasaras dienās gaisa siltumsūkni var izmantot gaisa kondicionēšanai.

Tags

Apkure Latvijas gāze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form