Arhitekta viedoklis: nenovērtētais koks un tā izmantošana būvniecībā
Foto: Shutterstock

Līdz ar tehnoloģiju attīstību straujiem soļiem uz priekšu gājusi arī koka izmantošana būvniecībā. Ir mainījies tas, ko mēs varam uzbūvēt, kā arī veids, kā mēs varam lietas uzbūvēt no koka, stāsta arhitekts Toms Kokins. Izmaiņas ļāvušas koku izmantot tādu lietu būvniecībā, kas līdz šim nebija iedomājamas kā no koka veidotas.

Jaunas iespējas

Mūsdienās varam uzbūvēt dažāda veida konstrukcijas no koka, sevišķi, ja runājam par lielāka laiduma pārsegumiem, lielāku slodžu nestspējīgām konstrukcijām. Tāpat ļoti būtiski attīstījušās arī iespējas līmētā koka sektorā. Piemēram, sporta halles vai citas plašas telpas pašlaik var pārsegt ar koka kopnēm, kas agrāk nebija iespējams. Tāpat, piemēram, koka logus var izveidot tā, lai tie būtu energoefektīvi un hermētiski blīvi, kas ar laiku nedeformējas.

Lieliem soļiem uz priekšu ir gājusi koka māju rūpnieciskā ražošana. Nav vairs kā agrāk, kad divi vai trīs amatnieki visu vasaru uz vietas būvē vienu māju. Tagad uz vietas notiek tikai sagataves darbi, pamatu izveide un komunikāciju ievilkšana, viss pārējais jau tiek rūpnīcā izgatavots un attiecīgi objektā uz vietas pāris dienu laikā salikts kopā no dažādiem paneļiem. Tas pasūtītājam ļauj ietaupīt finanšu līdzekļus, savukārt būvniekam tas nodrošina nemainīgu kvalitāti.

Divu stāvu ierobežojums arhitekta skatījumā ir arhaisks un sakņojies mītos, ka koka mājas vieglāk deg, un attiecīgi, jo lielāka koka māja, jo lielāka skāde, tai degot. Toms Kokins, arhitekts

Šādu māju būvniecība pozitīvi novērtēta, piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā, kur rūpnieciski ražotām mājām ir labākie noieta tirgi. Vairāk par to, kādās mājās dzīvo Zviedrijā, lasi šeit.

Arī Latvijā ar katru gadu palielinās koka māju piedāvājums, parādās arvien vairāk ražotāju, pēc kā var spriest, ka arī pieprasījums lēnām aug. Cilvēki saprot, ka rūpnieciski ražota māja nebūt nenozīmē, ka visi dzīvo vienādās ''kastītēs'', jo iespējas dažādiem risinājumiem ir ļoti plašas. Arvien biežāk var vērot tendenci, ka cilvēki vairāk saprot, ka tieši vienkāršībā slēpjas skaistums un racionalitāte.

Koks un maldīgie uzskati par to būvniecībā

Runājot par situāciju Latvijā, jāuzsver, ka, lai attīstītos koka māju ražošana, ir jāmainās arī likumiem par to būvniecību. Piemēram, divu stāvu ierobežojums arhitekta skatījumā ir arhaisks un sakņojies mītos, ka koka mājas vieglāk deg, un attiecīgi, jo lielāka koka māja, jo lielāka skāde, tai degot. Bet jāuzsver, ka koka māja nedeg daudz citādāk nekā mūra māja. Ir jāsaprot, ka vajag koncentrēties uz uguns avota ierobežošanu, nevis mēģināt visu savu iedzīvi padarīt nedegošu.

Arhitekta viedoklis: nenovērtētais koks un tā izmantošana būvniecībā
Foto: Shutterstock

Tai pat laikā ir arī maldīgi domāt, ka koka mājas ir mazāk izturīgas vai nav ilgdzīvojošas. Piemēram, Skandināvijā koka baznīcas stāv jau tūkstoš gadu un ir labi saglabājušās. Šajās valstīs tiek mērķtiecīgi īstenota koka būvniecība un arhitektūra, un tas notiek ne tikai privātajā sektorā, bet arī daudzdzīvokļu māju sektorā. Arī mums Latvijā baznīcās var redzēt iespaidīgas siju konstrukcijas no koka, kas varbūt ikdienas apmeklētājam nav redzamas. Kā piemēru var minēt Doma baznīcu, kurā ir saglabājušās vēsturiskas jumta konstrukcijas ar lieliem jumta laidumiem.

Jāuzsver, ka nelaime ar koku notiek tikai tad, kad mēs par to nerūpējamies. Jau sen ir zināms, ka mūra māja aizietu postā tikpat ātri kā koka māja, ja mēs par to nerūpētos. Atsevišķos gadījumos mūris varētu drupt pat ātrāk, jo, ja mūra māja brūk, tad tā visa brūk kopā, taču koka māja brūk tikai tajā vietā, kur ir traumēta, līdz ar to šo vietu ir iespējams izolēt.

Arī Latvijā ar katru gadu palielinās koka māju piedāvājums, parādās arvien vairāk ražotāju, pēc kā var spriest, ka arī pieprasījums lēnām aug. Toms Kokins, arhitekts

Es lieku lielas cerības, ka līdz ar koka būvniecības attīstību un plašajām būvniecības iespējām arī Latvijā koka ēku būvniecība un koka izmantošana interjerā kļūs arvien populārāka. Domāju, ka koka izmantošana būvniecībā un interjerā daļai sabiedrības asociējas ar aizgājušo laiku mazturības simbolu, taču redzu, ka tas lēnām sāk mainīties, un jau tuvākajā laikā mēs uz koku skatīsimies daudz pozitīvāk.

Tags

Arhitektūra Būvniecība

Comment Form