Vairāk nekā jebkad būs nepieciešams


Kompaktdisks un citi aizgājēji
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kurš gan neatceras disketes. Vēl patlaban daudzu mājas datoru korpusos iemontēti to lasītāji, kuri jau gadiem netiek izmantoti. Citiem kādā disketē vēl stāv saglabāts "kāds svarīgs dokuments", kuru reiz noteikti vajadzēs, taču pašam nezināmu iemeslu dēļ tas joprojām atrodas disketē. Jāatzīst, ka laikā, kad aizvien vairāk tirgū parādās datori pat bez CD lasītājiem, diskešu lasītāji pieder gandrīz vai datoru laikmeta aizvēstures periodam.

Pirmo disketi ar tam laikam neaptverami milzīgu - 79,75 KB - atmiņu 1971. gadā tirdzniecībā piedāvāja kompānija "IBM". Informācija tajā bija jau ierakstīta un nebija dzēšama vai izmaināma. Kopš tā brīža teju katru gadu kāda kompānija piedāvāja jaunas disketes, ikreiz vismaz dubultojot iepriekšējās ietilpību. Līdz pat 1976. gadam tirgū bija vienīgi 8 collu disketes, kas vēlāk tika aizvietotas ar 5,5 collu un daudziem jau pazīstamākajām 3,5 collu disketēm, kuras starp citu parādījās jau 1982. gadā, taču vēl ilgi nekļuva par vienīgajām. Tirgū parādījās arī 2 un 2,5 collu versijas, taču tās popularitāti neguva.

Visizplatītākais 3,5 collu diskešu formāts ar 1,4 MB lielo atmiņu pasaulē nāca 1987. gadā. Ilgu laiku pat pastāvēja uzskats, ka tas ir vairāk nekā jebkad parastam lietotājam būs nepieciešams. Turpmāko desmit gadu laikā disketes piedzīvoja savus ziedu laikus un arī norietu. Ap 2000. gadu lielākā daļa jauno datora mātesplašu jau vairs neatbalstīja diskešu formātus. Ja vēl teju visus pagājušā gadsimta 90. gadus diskete bija laba alternatīva kompaktdiskiem datu pārnešanai no viena datora uz otru galvenokārt savas cenas un vienkāršā datu ieraksta ziņā, tad jau nedaudz vēlāk to strauji izkonkurēja interneta pieaugošā pieejamība un zibatmiņu izplatība.