Drošība un plānošana

64 valstis 527 dienās: pirms uzsākt 'īsto dzīvi', latviešu pāris apceļo pasauli
Foto: Laine Pērse un Arturs Driņins

Interesanti, ka Centrālamerikas valstīs un arī vairākās Dienvidamerikas valstīs, piemēram, Kostarikā, nav bijusi nepieciešama ieceļošanas vīza, bet, izbraucot no valsts, bijis jāmaksā tūrisma nodoklis. "Kostarikā un ASV vajadzēja arī uzrādīt izlidošanas biļeti uz citu kontinentu. Lai iekļūtu ASV, tā bija jāuzrāda pirms iekāpšanas lidmašīnā Zviedrijā. Bet lidojumu varēja atcelt pēc tam – kaut ko zaudējām, bet ne visu. Nevar jau viņiem ieskaidrot, ka tālāk brauksim ar stopiem," par formalitātēm stāsta Laine.

Dienvidamerikā viss ar robežšķērsošanu gājis gludi, līdz Peru ceļotājiem uz robežas paziņots, ka "tādas Latvijas nav!" "Viņi meklēja, meklēja – nē, tāda valsts neeksistē. Izrādījās, ka viņu reģistros visur rakstīts Lettonie," stāsta ceļotāja.

Abi pirms brauciena reģistrējušies Ārlietu ministrijas Konsulārā dienesta reģistrā Latvijā, izmantojuši arī aplikāciju "Ceļo droši". Bet vislabāk tomēr bijis vadīties pēc pašu pieredzes un redzētā. "Piemēram, Bolīviju jau biju izsvītrojusi no maršruta, jo "Ceļo droši" bija teikts, ka tur ir nemieri, bet, kad tomēr tur nokļuvām, viss bija mierīgi. Jā, tūristu bija mazāk, bet nekādu citu problēmu. Visi ļoti atvērti un draudzīgi."

Ceļotāji, pirms ierašanās jaunā valstī, vienmēr izplānojuši, kuras vietas vēlas apskatīt, un tad turp arī devušies. Tomēr stopēšana ieviesusi savas korekcijas, jo ne vienmēr ceļu veikt izdevies pietiekami raiti. Tāpat arī citi notikumi ietekmējuši maršrutu. "Piemēram, mums bija plānots aizbraukt arī uz Akapulko pludmali, bet šoferīši, kas mūs veda, teica, lai tur nebraucam, jo tieši tajā laikā Akapulko karoja divas narkobaronu ģimenes. Šaušana un tā. Atklājām, ka, lai arī Kolumbijā distances ir īsas, tur ir tādi kalni, ka visi brauc ar 20 kilometriem stundā, un tāpēc daudz kur neaizbraucām."

Laine un Arturs arī atzīst, ka liela daļa ceļojuma laika pavadīta tieši ceļā, īpaši Dienvidamerikā, bet Āzijā abi vairāk lidojuši, jo tur pārlidojumi ir ļoti lēti un tas, protams, bijis ātrāk. "Kad kaut kur nokļuvām, izpētījām, kādi apkārt objekti, visu izpētījām, un tad devāmies tālāk," saka Arturs. Savukārt Laine piebilst, ka tas ne tuvu nav bijis tūrisma brauciens, kur pusdieno restorānos un guļ pludmalē. "Mums bija stingrs grafiks. Bija vietas, kur pabijām ilgāk, jo satikām cilvēkus, kas mūs uzaicināja pie sevis. Bet arī maksimums piecas dienas. Tad jau šķita, ka kaut kas nav kārtībā un jādodas uz priekšu."

Sākumā visur gulējuši teltī. "ASV ar to bija grūti. Vienmēr bijām pie dabas, pie upes un skaistās vietās cēlām telti. Tad atklājās, ka ne visur drīkst to darīt. Mūs bieži modināja policija. Bet tad arī – pamodināja, paskatījās, ka ārzemnieki, teica: "Vienkārši nezinām, ko darīt ar jums. Mums nekad tāda situācija nav bijusi. Nu izguļaties, bet no rīta gan brauciet prom!"" atceras Laine. Bijušas arī vietas, kur gulēt teltī šķitis bailīgi, piemēram, Hondurasā, kur noziedzība ir visai augsta, tad abi sameklējuši viesnīcas, kas bijušas smieklīgi lētas. "Tas bija pirmais likums – nekad neriskēt ar drošību! Var taču atrast lētu viesnīcu par četriem eiro un vēl nokaulēt cenu, bet tad tev ir gulta un sienas apkārt." Dienvidamerikā arī novērojuši, ka hosteļi nereti ir dārgāki nekā viesu mājas vai viesnīcas.

64 valstis 527 dienās: pirms uzsākt 'īsto dzīvi', latviešu pāris apceļo pasauli
Foto: Laine Pērse un Arturs Driņins

Ceļojuma laikā, īpaši Āzijā, atklājuši arī "couchsurfing", un bieži izmantojuši to, jo tā bijis daudz ērtāk, turklāt varējis iepazīt ļoti daudz interesantu cilvēku, kas bijuši atvērti un laipni. Tāpat arī nakšņojuši autoostās un vilcienu stacijās. "Mēs Āzijā esam lieli! Tāpēc viss bija labi. Šeit mēs sajutāmies atkal mazi, bet tur, Laosā, viņi brīnījās, kad teicām, ka pie mums sievietes ir 170 un vairāk centimetrus garas. Viņi to nevarēja saprast!" smejas Laine, skaidrojot, kāpēc jutusies droši it visur. Tāpat viņa atceras, ka daudzviet vietējie bijuši nedaudz uzbāzīgi, gribējuši fotografēties vai lūguši naudu, tomēr lielākoties komunikācija bijusi jautra. Piemēram, Indijā bijis jāskaidro, kā atšķiras sniegs no ledus, jo tur dažviet cilvēki neesot redzējuši ne vienu, ne otru, kā arī jāatbild uz jautājumu – kāpēc esat balti?

"Ja, braucot kaut kur, esi atvērts pret citiem, neskaties uz kādu no augšas, esi vienmēr pieticīgs un pateicīgs par visu, nekur nav problēmu saprasties ar cilvēkiem," galveno ceļotāju likumu, kas palīdz baudīt dzīvi un izvairīties no nepatikšanām, skaidro Laine un Arturs.

Tags

Āzija Ceļojums Lasāmgabali Peru
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form