"Bija skaidrs, ka dosimies uz Indijas ziemeļu daļu Pandžabi apgabalu, laikā, kad Indijā nav karsts – ziemā. Daudz lasīju par šo valsti, tai skaitā arī Lato Lapsas grāmatu. Bija svarīgi saprast, kas mūs sagaida, lai nepiedzīvotu kultūršoku.
Līdz Stambulai aizlidot bija vienkārši, bet tad nonācām milzīgi lidostā, kur izlidošanas celiņu mainīja ik pa laikam, un cilvēku pūļi nekurnēdami devās no vienas vietas uz otru. Lidmašīna bija liela, ar daudz monitoriem, video, un astoņas stundas pagāja kā nebijušas.
Ielidojot Deli, mūs sagaidīja šoferis Kumars. Apsēdos mašīnas priekšā un jautrojos, ka stūri man nav iedevuši, te tāpat ka Īrijā, vadītājs sēd labajā pusē. Tikai vēlāk sapratu, ka šai valstī par autovadītāju būt nevarētu.
Noteikumi ir, bet tos neviens neievēro, tikai ar skaļu pīpināšanu atrisina braukšanas jautājumus. Pat braukt pa vienvirziena ielu pretējā virzienā esot ātrāk, neievērojot, ka tas rada jucekli satiksmē. Labi, ka vadītājs bija vietējais un zināja tās puses ceļu tikumus.
Mūsu brauciena mērķis bija kāzas Indijā. Bija iespēja redzēt un sajust Pandžabi apgabala tradīcijas. Te kāzas svin vairākas dienas. Uz tā saukto gredzenu ceremoniju un uz pasākumu, kur jaunie viesojas pie sievas vecākiem, mēs nebijām, bet bijām laikā uz Mehndi vakaru, kad ar hennas krāsu rotā gan līgavas, gan viesu rokas. Tas ir vakars, lai atmodinātu iekšējo gaismu. Nu gan vairāk ar dekoratīvu, ne rituālu nozīmi, bet gana iespaidīgs. Tiek ataicināti cilvēki, kuri grezno plaukstu. Jo tumšāks zīmējums, jo sievieti vairāk mīlot vīrietis un viņa ir veselīgāka. Vēlāk rokas apstrādā ar laima sulu, cukuru un patur krustnagliņu dūmos.
Ja apzīmē plaukstas iekšpusi – tas ir vērsts uz sevi, paša labklājību, ja ārpusi – uz āru, citiem dota enerģija. Kamēr zīmējums saglabājas, jaunā sieva var nestrādāt mājas darbus. Reizēm ar hennu izzīmē arī mīļotā vārdu uz kādas līgavas ķermeņa daļas, – tas nu jaunajam vīram esot kāzu naktī jāatrod.
Tad seko "Sangeet" vakars. To rīko līgavaiņa vecāki. Dziesmu un deju vakars, kurā senāk piedalījušās tikai sievietes, bet tagad moderni to vada dīdžejs, dejo un gardi bauda maltīti visi. Vakars veltīts tam, lai radi iepazītos tuvāk, tiek veikts naudas rituāls pār viesu galvām. Ēdienu klāsts plašs, bet superass.
Dejām ir liela nozīme. Katrs viesis, grezni tērpies, dejo un mielojas visu vakaru. Ūdeni dzeram no aizkorķētām pudelēm, un ledu pie dzērieniem mums nedod drošības dēļ. Jāpiebilst, ka kavēties ir normāla Indijas parādība, pat pāris stundas kavēt ir norma.
Nākamajā dienā seko "Maiya" ceremonija. Te tiek likta lietā "vatna" jeb sinepju eļļas, kurkuma pulvera un miltu maisījums. Jaunais vīrs velta lūgšanas mājas altārim, tad viņu aizved uz speciāli uzceltu telti, kur septiņas reizes matus ieziež ar eļļā mērcētu zāles kušķīti, tad seju apvelta ar vatnu, un sievietes, dziedot dziesmas, arī katra ieziež jauno vīru skaistumam.
Vēlāk topošo vīru ved mazgāt, arī tur, bagātīgi ieziežot ar mālveidīgu masu, un dzied, lai jauneklis starotu.
Ap roku sien sarkanu pavedienu ar zvārgulīšiem – "ganey".
Tad uz māju nāk priesteris un atsākas nopietna ceremonija ar dažādiem aksesuāriem, piemēram, zobenu, kurš reiz kalpojis ģimenes goda sargāšanai, bet tagad ar simbolisku nozīmi.
Tad ierodas muzikanti, un, ejot kājām, deju pavadībā visi dodas uz kāzu svinību vietu, kur sagaidāmi ap 500 viesu. Pa ceļam redzam gotiņu, kas aizgājusi uz labākiem medību laukiem, piestājam pie svētnīcas viena no dieviem. Visu filmē daudzi operatori, un kāzinieki dala ziedojumus pa ceļam sastaptajiem cilvēkiem. Viss kvartāls dzird un redz, ka notiek kāzas.
Kāzu namā jaunais vīrs ierodas uz simboliska ziloņa, tradīcijās pieņemts uz ceremonijas vietu doties uz zirga vai ziloņa. Viņu sagaida līgavas radi un liek veikt dažādus pārbaudījumus. Te joks ir, iebarot saldumus ar asu garšvielu.
Jauno, grezni rotāto sievu ved viņas radi. Svarīgs ir deguna pīrsings, kuru tagad tikai simboliski uzliek, sarkanā krāsa un daudzi rokas riņķi, kā arī gredzens uz kājas vidējā pirksta. Svarīgs ir punkts pierē – "bindi" – sarkanā krāsā. Tas ir precētas sievas rota.
Tad seko interesanta kāzu ceremonija uz skatuves, šovs, bagātīgi klāts galds. Te vīramāte nepiedaloties, jo tas esot uz nelaimi.
Pēc ballītes sievu ved uz jauno namu, kāzu gulta greznota samtenēm, kam Indijā ir dziļa rituāla nozīme. Otrā rītā līgavai esot jāpagatavo kaut kas salds.
Pasākums bija sirsnīgs, krāsains un interesants, nākamajā dienā mēs devāmies apskatīt Indijas dabu un interesantas vietas. Par to jau cits stāsts. Redzējām tikai mazu daļiņu Indijas, bet bija iespēja būt tuvāk pašiem vietējiem iedzīvotājiem. Gribētu vēl paceļot pa šo valsti laba gida pavadībā. Ir radies neliels iespaids un liela interese par šo pretstatu bagāto valsti. Vajag ceļot un nebaidīties iet pretī nezināmajam, jo pēc katra ceļojuma mēs kļūstam bagātāki. Tas, kurš ir saslimis ar ceļotgribēšanas drudzi, nav ārstējams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
