Ko neielaiž operā

Ceļojuma stāsts: Sirsnīgākie cilvēki pasaulē jeb Kā Ukraina mūs samīļoja
Foto: Irbe Treile

Tā kā mana dzīve un profesionālā darbība ir cieši saistīta ar operu, es nekad nelaižu garām iespēju apmeklēt opernamus. Šajā ceļojumā šāda iespēja pavērās divreiz – Ļvovā un Kijevā. Ļvovā izvēlamies apmeklēt svētdienas izrādi pa dienu – pirmo nacionālo ukraiņu operu "Poltavas Natālija".

Acīmredzami, pašiem ukraiņiem savas nacionālās vērtības īsti pie sirds neiet, jo iepriekšējā dienā biļešu izvēle ir grandioza. Par nepilniem diviem eiro gabalā nopērkam biļetes augšējā balkonā, tāda pati cena ir arī partera tālākajās rindās, bet, tā kā mans plāns ir galvenokārt apskatīt visu māju, nevis baudīt mākslu, augšējais balkons ir labāka izvēle. Zāles durvis ir vaļā jau tad, kad vēl valda tumsa, gaismotāji izmēģina prožektoru pozīcijas un skatuvi tīra apkopējas.

Izrādās gan, ka "Poltavas Natālija" nav opera, bet dziesmu spēle, kuras naivās un stipri nabadzīgās sižeta peripetijas varētu salīdzināt Ādolfa Alunāna piedāvājumu mūsu kultūrā. Soprāns bija diezgan labs, baritons šausmīgs, tenoru nesagaidījām, jo ziņkāri bijām apmierinājuši un devāmies prom pēc pirmā cēliena, ļaujot, lai Natalkas tikšanās ar mīļoto un sen neredzēto Pjotru notiek jau bez mums.

Ceļojuma stāsts: Sirsnīgākie cilvēki pasaulē jeb Kā Ukraina mūs samīļoja
Foto: Irbe Treile

Ļvovas opera ir skaists 19. gadsimta beigās celts teātris, ar zeltu, samtu un visu pārējo, kas piederas šādam opernamam, tādēļ vislielāko pārsteigumu sagādāja kafejnīca. Sekojot norādēm, devāmies pagrabā pa melnām, melnām trepēm un nonācām melnā, melnā krogā, par kuru visticamāk priecātos "Jelgava '94" varoņi.

Kijevā atrodas Ukrainas Nacionālā opera un balets, un mākslinieciskais līmenis ir krietni augstāks nekā Ļvovā. Pirmajā vakarā vērojam, kā skatītāji, super uzpucējušies, dodas uz izrādi, bet dažus neielaiž, jo atnākuši šortos. Kāda meitene gauži raud, jo viņas puisis šī iemesla dēļ paliek ārpusē. Rūpīgi apdomājam savu līdzi paņemto tūristu garderobi un nopērkam biļetes uz "Gulbju ezeru" pēc divām dienām. Paldies Dievam, face control mūs neaptur. Dejotāji ir labi, scenogrāfija ļoti vecmodīga, bet tas arī ir 80. gadu iestudējums.

Abās operās notiek pilnīgi identiska situācija izrādes sākumā. Dziestot gaismai, skatītāji metas ieņemt labākas vietas, bet drīz pēc tam ierodas biļešu īpašnieki, un vietu ierādītājas iesaistās cīņā starp vieniem un otriem skatītājiem. Padoties nav gatavs neviens, tāpēc puse pirmā cēliena paiet šādās ne pārāk klusās cīņās.

Kijevas opernamā tualetēs podu vietā ir pie mums jau aizmirstie caurumi grīdā. Kā tās skaistās dāmas garajās vakarkleitās tiek galā?

Source

Tūrismagids

Tags

Ceļojums Iedvesma ceļotājiem Kijeva Lasāmgabali Tūrisms Ukraina Viļņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form