Ceļojums uz salīdzinoši noslēgto Butānu: Aiva un viņas mēnesi garais pārgājiens
Foto: Privātais arhīvs

"Lonely Planet" ierindojis Butānu – Himalaju karaļvalsti jeb Pērkona pūķa zemi sava 2020. gada galamērķu topa pirmajā vietā. Es savukārt nesen atgriezusies no Butānas, un varbūt kādam manas ceļojuma piezīmes noder vai iedvesmo.

Manā gadījumā Butānas ceļojums noteikti nav nejaušs. Man patīk staigāt, daudz staigāt. Un, ja valstī atrodas, kā uzskata daudzi, grūtākais pārgājienu maršruts pasaulē, tad tas ir iemesls uz turieni doties. Mērķis paskatīties, cik grūts (un, cerams, ka grūts) ir pasaulē izdaudzinātais "Snowman Trek" jeb Sniega cilvēka pārgājiens. Šāds mēnesi ilgs ceļojums uz mazapdzīvotu reģionu ir stāsts ne tikai par dabu vai kalniem, bet arī par tevi pašu un par cilvēkiem tev līdzās.

Ceļojums Butānā sākas ar pirmajiem soļiem. Līdzko izkāp no lidmašīnas, neviens nekur neskrien, bet ar atvērtu muti raugās uz visām pusēm. Es tajā skaitā. Ir silts, apkārt kalni un lidostas ēka izcakota, krāsaina. Neviens arī nekur nedzen, nav pelēko koridoru. Pat bagāžas lenta izdaiļota ar dzongu miniatūrām. Kā iekāpusi pasakā. Patiesībā, ja ir skaidras debesis, brīnīšanās sākas jau lidmašīnā, jo lidojuma maršruts ved gar Himalaju kalnu grēdu un var redzēt pašu augstāko pasaules virsotni – Everestu, ko arī redzu, bet atpakaļceļā.

Ceļojums uz salīdzinoši noslēgto Butānu: Aiva un viņas mēnesi garais pārgājiens
Foto: Privātais arhīvs

Butāna ir salīdzinoši noslēgta valsts gan ceļotājiem, gan pašiem butāniešiem. Tādējādi tā ir saglabājusi savu savdabību un tradīcijas sadzīvē, kuru skatītāja acīm man bija iespēja vērot māju, apģērba vai ēdiena veidolā. Karalim un budismam šajā valstī ir ļoti liela ietekme. Karaļa un viņa ģimenes bildes ir visās mājās. Butāna sevi pozicionē arī kā laimes vietu ("happiness is the place") un mēra iedzīvotāju laimes sajūtu. Par laimi grūti spriest, jo neviens tā tieši nespēj pateikt, vai ir laimīgs vai nē, bet tas, ka cilvēki pārāk paļaujas uz veiksmi, tas gan. Ir lietas, ko var paši atrisināt, ar veiksmi tur nebūtu nekāda sakara, bet cilvēki paļaujas un cer.

Dienas pirms un pēc Sniega cilvēka pārgājiena pavadām, apskatot cietokšņus ("dzong"), tempļus un pilsētas. Katra dzonga ir savādāka, tām nav projekta. Radītas pēc cilvēka sapņa un iedomām.

Lai apmeklētu Butānas pastkaršu templi Tīģera ligzdu ("Tiger's nest"), ir jābūt gatavam uz padsmit kilometru garu gājienu, kur pusceļš būs kāpiens augšup, bet atpakaļceļš – kāpiens lejup. Ja grūti iet, ceļu augšup var uzjāt ar zirgiem. Cilvēki šeit ir, bet, salīdzinoši ar Eiropas pārpildītajiem objektiem, nav daudz un vieta pietiek visiem, pat netraucē. Laikam jau tāpēc, ka patiešām jāspēj uziet, bet kāpiens ir to vērts.

Ceļojums uz salīdzinoši noslēgto Butānu: Aiva un viņas mēnesi garais pārgājiens
Foto: Privātais arhīvs

Plānojot ceļojumu, jāņem vērā, ka Butānā ir īpaši noteikumi ceļotājiem ar noteiktu tarifu par katru uzturēšanās dienu valstī. Vai nu tos pieņem, vai arī nebrauc. Ceļot uz savu roku bez pavadoņiem šajā valstī nav atļauts un līdz ar to, ja gribi apskatīt Butānu, ir jāpievienojas grupai vai jāveido tā pašam.

Tags

Ceļojums Lasāmgabali

Comment Form