Zili baltos toņos krāsotā paradīze — Mikonas sala Grieķijā. Latviešu ceļotāja piezīmes
Foto: Terje Asphaug / cc

Šis ir trešais fragments no ceļojumu stāsta turpinājumos par latviešu braucienu ar kruīza kuģi pa Egejas jūru - saules pielietajām grieķu salām ar sniegbaltiem namiņiem, zilzaļu jūru un fantastiski zilām debesīm. Šoreiz par Mikonas salu.

Pētera Struberga stāsts ir fragments no apgāda "Jumava" tikko iznākušās grāmatas ceļojumu grāmatu sērijā "aiz apvāršņa" — "Pasaules salas latviešu klaidoņu acīm".

Pirmo fragmentu par Venēciju lasiet šeit, bet otro stāstu - par Korfu salu lasiet šeit.

Drosmīgā grieķiete un pie siera pārdevējām pielīmētie tūristi

"Pievakarē "Costa Fascinosa" turpināja ceļu, lai nākamajā dienā apciemotu vēl vienu, šoreiz Egejas jūras daiļavu Mikonas (Mykonos) salu. Kuģojot starp abām salām, tika pieveikts iespaidīgs attālums, proti, 405 jūras jūdzes jeb apaļi 750 kilometri. Vispirms okeāna laineris pa Jonijas jūru aplieca Peloponēsas pussalu, kas slavena ar tādiem antīkās pasaules dārgakmeņiem kā Senā Olimpija, Mikēnas un Sparta, pēc tam gar Maleas zemesragu devās Egejas jūras virzienā.

Kiklādu salu grupā ietilpstošo Mikona salu kuģis sasniedza dienas vidū, un mēs nekavējoties ķērāmies pie salas apskates. Kā pirmo aplūkojām fotogēnisko Mikonu jeb Horas pilsētas ostu, kas, pateicoties savai burvīgajai ārienei, tūristu vidū ir iemantojusi lielu popularitāti. Savukārt pie ostas pieguļošajā laukumā uzstādītais brīvības cīņu varones Manto Mavrojenus krūšutēls mums deva iespēju kaut nedaudz ieskatīties grieķu tautas heroiskajā pagātnē.

Zili baltos toņos krāsotā paradīze — Mikonas sala Grieķijā. Latviešu ceļotāja piezīmes
Foto: büys / cc

Izrādījās, ka grieķiete Manto Mavrojenos savulaik bija vadījusi sacelšanos pret turkiem un par izciliem nopelniem neatkarības atgūšanā šai drosmīgajai sievietei tika piešķirta ģenerāļa dienesta pakāpe. Tā kā Mikonas pilsētas apraudzīšanu bijām nolēmuši atstāt vēlākam laikam, tad, tāpat kā Korfu pie ostas, noīrējām taksometru un vispirms devāmies uz izmēros nelielās salas vidieni, kur Ano Mera ciematā atrodas slavenais "Panagia i Tourliani" klosteris. Ciemata centrālais skvērs mūs sagaidīja ar lauku apvidiem tradicionālo zemnieku tirdziņu. Piedāvāto augļu, dārzeņu un svaigu produktu vidū jo sevišķi ar savu lielisko garšu izcēlās vietējais "kopanisti" siers. Šo sniegbalto, pikanto sieru vietējie zemnieki pagatavo ar rokām mājas apstākļos no aitas un govs piena maisījuma. Tirdziņā "kopanisti" tika reklamēts vienlaikus ar Grieķijā iecienītā 50 grādus stiprā anīsa aperitīva "ouzo" piedevu. Iespējams, tādēļ daži vīriešu kārtas tūristi pie siera pārdevējām turējās klāt gluži kā pielīmēti.

Tags

Florence Grieķija Sparta Grieķija Eiropa

Comment Form