Biržus dēvē arī par Lietuvas alus pilsētu, jo tajos ir vairākas alus darītavas, bet pazīstamāka šī vieta ir ar savu skaisto pili, kurā apskatāms arī interesants muzejs.
Tomēr šoreiz vairāk par šīs apkaimes neparastajiem dabas objektiem.
Jāpaskaidro, ka karsts ir ģeoloģisks process. Ūdenim izskalojot iežus, pazemē veidojas tukšumi – piltuves, vagas, kanāli, dobumi, plaisas. Tiem pakāpeniski palielinoties, pienāk diena, kad zemes virsējie slāņi, zaudējuši zem sevis pamatu, iebrūk un rodas karsta kritenes. Šādi objekti atrodami arī Skaistkalnē Latvijā, tomēr vairāk to ir Lietuvas pusē, precīzāk, Biržu reģionālajā parkā – Karajimišķu ainavas liegumā.
Uz kritenēm ved norādes, kā arī izvietoti brīdinājumi, ka šajā apvidū mēdz iebrukt zeme. Lielu bedru, iebraucot parkā, tiešām netrūkst. Zinātnieki saskaitījusi, ka te ir pat 200 kritenes uz kvadrātkilometru.
Lielākajās bedrēs iespējams arī nokāpt pa skaistām koka kāpnēm. Visur ir norādes un informācijas stendi, bet pie auto stāvlaukuma – arī piknika vieta.
Reģionālajā parkā, netālu no populārajām kritenēm, apskatāmi arī aizsargājamie kultūras pieminekļi – Mantagailišķu senā apmetnes vieta un Mantagailišķu muiža.
Ja pabrauksi vēl dažus kilometrus, arī reģionālā parka teritorijā atrodas apdzīvota vieta Likena, kur tek Smārdones upīte un ir arī dziednieciskie avoti, kas bijuši par pamatu kūrorta izveidei. Avotu ūdenim patiešām piemīt īpatnējs smārds – sēra, līdzīgi kā Ķemeros. Atšķirībā no mūsu kūrorta, šeit joprojām ir sanatorija un rehabilitācijas centrs, kā arī iekopts parks ar labiekārtotiem avotiem.
Vasarā te ir arī kafejnīcas un reizēm notiek koncerti.
Tālāk vērts aizbraukt arī līdz netālu esošajai Burbišķu muižai, kur maija sākumā varēs apskatīt lielāko tulpju dārzu Lietuvā, bet arī bez ziedošām dobēm tajā ir skaisti, jo parkā izveidoti kanāli, ko šķērso balti tiltiņi, senajos kokos čivina putni un uz saliņām iestādīti košumkrūmi. Vairāk lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
