Apmēram astoņus kilometrus no Briseles centra atrodas fantastisks tulpju un citu sīpolpuķu dārzs, kas ieskauj 16. gadsimta flāmu pili – Grotbijgardenu (Kasteel van Groot-Bijgaarden). Šis ir iespaidīgs un skaists galamērķis, kur ik pavasari notiek arī vērienīgi ziedu svētki. Tas, protams, ir mazāks izmēros, tomēr arī tukšāks un tamdēļ pievilcīgāks nekā holandiešu Keikenhofa. Izmantoju brīvu pēcpusdienu, viesojoties Beļģijas galvaspilsētā, lai ar velosipēdu aizmītos uz šo skaisto vietu, kuras vēsture saistīta ar ļoti nelaimīga likteņa skartu augstmani.
Pils un tās dārzs atrodas vienā no Briseles priekšpilsētām, kurp var nokļūt gan ar tramvaju, gan autobusu un vilcienu, tomēr skaistajā pavasara laikā gribas ieelpot smaržīgo gaisu, tāpēc devos izbraucienā ar velosipēdu. Daudzas Briseles ielas aprīļa beigās, kad laiks jau ir jauki silts, rotā rozā un balti koki pilnos ziedos un brauciens ir patīkams gan ķermenim, gan acīm.
No centra līdz pilij var aizmīties nepilnas stundas laikā, bet jāņem vērā tāds sīkums kā diezgan kalnains reljefs un visai dzīva satiksme ar no tā izrietošām sekām – luksoforiem. Bet, kad nonāc Grotbijgardenā, šķiet, ka esi mazā, mājīgā lauku miestiņā. Un pils dārzs ir īsta paradīze puķu mīļotājiem.
Tā kā te no zemes iztek vairāki avoti, šī vieta apdzīvota jau sen, un ieejas vārtu nocietinājumi ar četru arku tiltu te saglabājušies no 13. gadsimta, teikts pils mājaslapā. Mūsdienās gan abos vārtu torņos iekārtots jauks stādu tirdziņš, kur omulīgi seniori zinoši stāsta par pārdodamajiem puķu sīpoliem, rododendru stādiem un dāliju saknēm. Cenas, jāsaka uzreiz, nav zemas, bet preces gan skaistas.
Ieejot pils pagalmā, kreisajā pusē uzmanību piesaista lepns tornis, ar ko cieši saistīta arī šīs vietas saimnieku drūmā bojāeja. Šis ir stāsts par 16. gadsimtu, kad pilī saimniekoja Žans Estors (Jean Estor) ar savu māti. Viņš bijis augstmanis Svētās Romas impērijas karaļa Kārļa V galmā. Kā zināms, Kārlis V bija dedzīgs katoļticības atbalstītājs un iestājās pret protestantisma izplatību. Bet Žanam labs draugs bija kareivis, astrologs un ķirurgs Antonijs de Zeiminrts (Antoine de Zaymenrt) – interesanta un harizmātiska persona, kas ap to laiku bija pārgājis anglikānismā un pierunāja arī draugu un viņa māti rīkoties tāpat. Viņu kļūda bija šo lēmumu skaļi daudzināt un nepiekāpīgi palikt pie sava, jo par to pret viņiem tika izvērsta vajāšana un, kad viņi patvērās jau minētajā tornī, pie tā ieradās bruņoti kareivji, aplenca un vēlāk arī ieņēma slēptuvi. Abus tiesāja un pēc tam sodīja ar nāvi, nocērtot galvu par viņu nepakļāvību. Mūsdienās tornis ir atvērts apskatei, tajā var uzkāpt pa šaurām kāpnītēm un no augšas paveras skaists skats uz Briseli, ļaujot saskatīt arī slaveno pilsētas simbolu – milzu atomu, kas saglabājies no šeit notikušās pasaules izstādes "Expo". Starpstāvos var apbrīnot skaistas un ļoti smaržīgas ziedu kompozīcijas.
Aprīlī pils dārzs ar daudzajiem nelielajiem baseiniņiem pārvēršas par īstu ziedu valstību, jo gar visiem celiņiem sastādītas krāšņas sīpolpuķu dobes, kas pievakarē reibinoši smaržo. It visur izveidotas krāsainas dobes, dārznieki izveidojuši arī ziedu kompozīcijas, tāpat te ir lieli rododendru krūmi un plašas siltumnīcas. Apmeklējumam vērts ieplānot vismaz divas stundas, lai visu izstaigātu. Jāpiebilst, ka apmeklētājus te ielaiž tikai līdz 17.30, kad tiek slēgta kase, bet dārza vārti tiek aizvērti 18.00.
Šopavasar visā dārzā apskatāma interesanta ekspozīcija par godu slavenajam flāmu gleznotājam Pīteram Brēgelam vecākajam. Šis Beļģijā tiek atzīmēts kā Brēgela vecākā gads, jo pagājuši 450 gadi kopš mākslinieka nāves. Tā nu dārzā aplūkojamas vairākas viņa gleznu reprodukcijas, ar ziedu palīdzību arī telpās veidota līdzīga noskaņa kā viņa darbos. Izmantojot audiogidu, iespējams uzzināt daudz jauna par slaveno meistaru.
Ziedu laiku šajā dārzā dēvē par festivālu "Floralia Brussels", un šogad tas norit no 6. aprīļa līdz 5. maijam.
Dārzs plešas 14 hektāru platībā, un tajā apskatāmas vairāk nekā 400 šķirņu tulpes, kā arī hiacintes, narcises, neaizmirstulītes un vēl daudzas citas krāšņas puķes. Noteikti vērts ielūkoties arī siltumnīcās.
Ja esi Briselē, iesaku aiziet arī uz Renē Magrita muzeju pilsētas centrā un papriecāties par viņa zīmētajām daudznozīmīgajām pīpēm un katliņiem. Savukārt bezmaksas ieeja un interesanta ekspozīcija Eiropas vēstures mājā patiks vēstures entuziastiem. Vairāk lasi šeit.
Tāpat atklājums daudziem, kas jau vairākkārt bijuši Beļģijas galvaspilsētā, varētu būt automuzejs "Autoworld", kas arī atrodas brīnišķīgā parkā pie Triumfa arkas (metro pietura "Merode") un kur šogad apskatāma "Mini cooper" mašīnīšu 60. gadadienai veltīta ekspozīcija.
Savukārt tieši pretī automuzejam atrodas Beļģijas kara muzejs, kas var lepoties gan ar iespaidīgu formastērpu kolekciju, gan milzīgu angāru, kas pārpilns visdažādāko lidaparātu. Turklāt šī muzeja īpašā ekstra ir iespēja uzkāpt Triumfa arkā un palūkoties uz pilsētu no neparasta skatu punkta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
