Vecā Orheja – Orhei Vechi

Ir arī mūsdienu Orheja, ko neredzējām, vien vēlāk dzirdējām, ka te nesen ciemojusies Talsu pilsētas delegācija un starp abām pilsētām parakstīts sadarbības līgums. Talseniekiem jābūt acīgiem, jo Moldovā zināms, ka daļa mantības, kas pieder šīs pilsētas 29 gadus vecajam mēram Ilianam Šoram, ir cieši saistīta ar pirms pāris gadiem no trim bankām nozagto vienu miljardu dolāru, kurus izmazgāja Latvijas bankās. Moldovas valstij šīs bankas nācās glābt. Varbūt šo baumu izplatījuši skauģi vai politiskie pretinieki – tā notiek arī Latvijā.

Vecā Orheja atrodas kādus 50 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas, un tā tiešām ir brīnumaina vieta. Divi ciemi Butučeņi un Trebječeņi atrodas viens otram pretim nelielas upītes abos krastos. Kādreiz upe, kas ietek Dņestrā, bijusi plata un dziļa, par to mūsdienās liecina senleja un augstas kaļķakmens klintis, kas pilnas ar gliemežvākiem un citām fosilijām. Pirms vairākiem miljoniem gadu te pletusies Sarmatijas jūra. Gliemežvāki augstu kalnā, tiesa, Alpos, nodarbināja jau Leonardo da Vinči prātu. Šo vietu gan nevar salīdzināt ar Alpiem, tomēr tik dziļu senatni ir tikpat grūti aptvert kā miljardu dolāru, kas no trim bankām pazuda pāris dienās.
Butučeņu ciema pusē klintīs pirms daudziem gadiem izcirsts klosteris, kas atkal darbojas. Arī pats ciems ir sens, bet ne tik vecs kā klosteris. Tagad to grib izveidot par tradīciju ciemu, kas pievilinātu tūristus. Te ir ļoti jauks restorāns, kur var lēti un gardi paēst – starp citu, kā visur Moldovā. Ciemā ir viesnīca un muzejs ar dažādiem lauksaimniecības rīkiem un mājdzīvniekiem. Pa neasfaltēto ciema galveno ielu ejot, kā no tālas bērnības skan tītaru buldurēšana. Raugoties uz šo dabas skaistumu un interesanto apbūvi, ienāk prātā, ka te būtu nepieciešama pamatīga Lielā talka – starp citu, kā visur Moldovā, gan pilsētās, gan laukos. Varbūt tas varētu būt mūsu sabiedrības atbalsts šai valstij?

Restorānā ar mums vienlaikus pusdieno tūristu grupa no Holandes. Vēlāk dzirdam, ka holandieši Moldovai vispār daudz palīdzot.

Tas, ka moldāviem nepieciešams morālais un finansiālais atbalsts, ir skaidri redzams. ES naudas līnija gan šobrīd slēgta, jo naudas devējiem Starptautiskajam Valūtas fondam nav saprotams, kādiem nolūkiem tērēti jau piešķirtie līdzekļi. Daļa moldāvu šo soli uzskata par pareizu, jo domā, ka korumpētie politiķi nav jāatbalsta. Citi, kuri pie visām nedienām apsūdz Eiropas Savienību, pagriezuši savienībai muguru – jo tie politiķi, kuri paši sazagušies, solījuši ievest Moldovu Eiropā.

Lidojums uz deviņdesmito gadu sākumu – mulsinošā Moldova. Annas Žīgures ceļojuma piezīmes
Foto: Dave Proffer / cc

Neraugoties uz dažāda veida starptautisko klātbūtni, tomēr paliek iespaids, ka šī ir savā vaļā pamesta zeme, aizmirsta valsts, kuras iedzīvotāji kaut kā kuļas uz priekšu, bet dziļā neticība sabiedrības spējai kaut ko mainīt paralizē kustību sakārtotas valsts virzienā. Kāds Rietumu diplomāts, runājot par Moldovu, lieto terminu "failed state" jeb neizdevusies valsts. Viņaprāt, Moldovu radījusi Padomju Savienība.

Vietējie stāsta par milzīgu korupciju, kas kā inde ieplūdusi visās valsts struktūrās. Neviens netic iespējai kaut ko mainīt, jo valsts nozagšana, kas Moldovā notikusi vēl lielākā mērā nekā Latvijā, dzemdējusi viegli manipulējamu tiesnešu, prokuroru, pašvaldību vadītāju un darbinieku, kā arī valsts iestāžu visu pakāpju ierēdņu armiju. Daudzi pametuši, viņuprāt, neveiksmīgo valsti – ne tikai bezdarba un zemo algu, bet arī plaši izplatītās korupcijas dēļ. "Pie mums palikuši nevarīgi pensionāri un bērni. Daudzi atstāj savus bērnus vecvecākiem," saka Larisa, kādreizējā TV diktore, kura pa starpu dzīvojusi ASV, bet tagad atgriezusies, lai palīdzētu mātei un vairākiem citiem veciem radiniekiem. Vēlāk mums stāstīja, ka puse no bērniem dzīvojot bez vecākiem.

Arī citi uzsver, ka ļoti daudz moldāvu ir aizbraukuši no valsts – gan darbos, bet, visticamāk, pavisam. Runā par skaitli, kas pārsniedz vienu miljonu. Tiesa, viņu pienesums palikušo ģimeņu budžetam esot visai ievērojams. Galvenokārt tie ir moldāviski runājoši izglītoti cilvēki – tas nozīmē, ka palielinās krievu valodā runājošo īpatsvars. Kustību pāri robežām atvieglo rumāņu pases, jo daudziem bez Moldāvijas pases ir Rumānijas un arī Krievijas pilsonību apliecinoši dokumenti.

Lidojums uz deviņdesmito gadu sākumu – mulsinošā Moldova. Annas Žīgures ceļojuma piezīmes
Foto: Dave Proffer / cc

Mūsu sens draugs, Rietumu diplomāts, atzīst, ka sabiedrība ir ārkārtīgi polarizējusies. Galvaspilsētā to redz pēc mašīnu markām, pa bedrainajiem bulvāriem kratās luksusa automašīnas, bet ārpus galvaspilsētas to pašu dara ladas. Lielajā tirgū pašā pilsētas centrā iepērkas nabadzīgākie un nomāktie – tirgus ir milzīgi plašs un haotisks, grūti pateikt, kuru ir vairāk – pārdevēju vai pircēju. Mums stāsta, ka šo tirgu jau gadiem grib pārcelt uz citu vietu, kur varētu nodrošināt pienācīgu tīrību un tirgošanās kultūru. Tas nekādi neizdodas. "Tur apgrozās pārāk lielas naudas summas," nopūšas Larisa.

Valdošā ticība Moldovā ir pareizticība, un baznīca pakļauta Maskavas patriarhātam. Šajos vairāk nekā divdesmit gados ir atjaunoti daudzi klosteri, kas gados pirms neatkarības bija slēgti un izmantoti citiem nolūkiem – kā jau visur, kur izpletās padomju vara un tās pārstāvji. Tagad klosteri un to baznīcas atguvušas seno laiku kārtību un mieru. No sešiem klosteriem, kurus apmeklējām, vienā Dievam kalpoja sievietes. Tās ir skaistas, sakārtotas un mierīgas teritorijas, ar koptiem dārziem, visas ļoti ainaviskās vietās un, pārstāvot pārpasaulīgu gara spēku, spēj samierināt ar nomācošo ikdienu un mazināt bēdas par nozagto valsti.

Tomēr Kišiņevas moldāvi, ar kuriem runājāmies, nedomā, ka baznīcai Moldovā būtu tik liela loma un autoritāte kā, piemēram, Ukrainas rietumos, kur Vatikānam pakļautā pareizticīgo baznīca sabiedrības vidū ir lielākā autoritāte.

Source

LA.lv

Tags

Eiropa Kijeva Moldova Nadežda Savčenko Padomju Savienība Piedņestra Rumānija Moldova
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form