Nozāģētie vīna dārzi un ekskursija pa pagrabiem

Lidojums uz deviņdesmito gadu sākumu – mulsinošā Moldova. Annas Žīgures ceļojuma piezīmes
Foto: Hans Põldoja / cc

Klosteri ir atjaunoti, un tāpat arī vīna dārzi, kas PSRS ģenerālsekretāra Jurija Andropova valdīšanas īsajos gados iesāktās atturības politikas laikā tika nozāģēti līdz ar zemi. "Palika kādi dārzi grūti pamanāmās vietās," mums stāsta galvenajā dzirkstošā vīna ražotnē "Krikova". Tagad šajā milzīgajā uzņēmumā strādā "visa pilsēta". "Krikovas" iespaidīgie pagrabi un tuneļi, kas izveidoti 50. gadu sākumā, radušies, izcērtot kaļķakmeni. Tuneļu kopējais garums ir 100 kilometri.

Mūsdienās pa Krikovas tuneļiem tūristus vadā elektriskie vagoniņi, kuru vismaz piecu kilometru maršrutā ir vairākas pieturas. Gidi rāda milzīgos dzirkstošā vīna pagrabus un izskaidro ražošanas tehnoloģiju. Kaut arī kāda šķērsiela nodēvēta par Šampanieša bulvāri, produkciju gan nedrīkst saukt šajā vārdā. Kvalitātes ziņā tas tomēr neatpaliekot no slavenā brāļa Francijā.

Ar noietu ir grūti, jo Moldovas vēlmes tuvoties Eiropas Savienībai dēļ Krievija noteikusi liegumu moldāvu augļu un alkohola ievešanai. "Oficiāli mēs uz Krieviju vairs nekā nesūtām," stāsta gids. Šādas vīna ražotņu un degustācijas vietas netālu no Kišiņevas ir vairākas, bet "Krikova" skaitās slavenākā – arī savas unikālās veco vīnu kolekcijas dēļ. Tur glabājas arī kādreiz Hermanim Gēringam piederējusī kolekcija.

Tāpat kā turpbraucot, arī atpakaļceļā Ukrainas lidsabiedrības UA lidmašīna nolaidās Kijevas lidostā, kur nācās pārsēsties. Atlidojušos viesus sagaidīja moža balss skaļrunī, kas vispirms savu sakāmo pauda ukraiņu, bet pēc tam angļu valodā: "Kijevas Borispoles lidosta pievienojas Nadeždas Savčenko atbalstam, ko pauž starptautiskā sabiedrība!" Ejot tālāk, nevar nepamanīt plakātus, kuri aicina cīnīties pret korupciju, un, jau mājās pārbraucot, ziņu aģentūras vēsta, ka Ukraina pieņēmusi pretkorupcijas likumu. Mēs Latvijā labi zinām, ka no likuma līdz pretvalstiskās parādības izravēšanai ejams gandrīz bezgalīgi garš un ērkšķains ceļš, kas turklāt prasa drosmi, tomēr tas ir pirmais solis šajā ceļā.

Moldova

Lidojums uz deviņdesmito gadu sākumu – mulsinošā Moldova. Annas Žīgures ceļojuma piezīmes
Foto: Giku Prómitt / cc


  • Neatkarības pasludināšana 27.08.1991
  • Iedzīvotāju skaits apm. 4 miljoni (kopā ar Piedņestru), bet no valsts prom devušies ap 1 miljonu
  • Iedzīvotāju sastāvs: moldāvi 70 %, ukraiņi 11 %, krievi 9 %
  • Teritorija 33 846 km2 (kopā ar Piedņestru)
  • Oficiālā valoda - rumāņu
  • Ticība - pareizticība
  • Naudas vienība – leja (1 eiro ir apmēram 22,3 lejas)
  • Galvaspilsēta Kišiņeva (Chisinau), ap 670 000 iedzīvotāju
  • Trolejbusa biļete Kišiņevā maksā 2 lejas
  • ES pilsoņiem nav vajadzīga vīza

Skatīt arī www.moldovaholiday.travel

Source

LA.lv

Tags

Eiropa Kijeva Moldova Nadežda Savčenko Padomju Savienība Piedņestra Rumānija Moldova
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form