Kapsētas parasti ir ne tikai piemiņas vieta, bet arī pieminekļu un aizgājušās godības "slavas zāle". Kas tāds atrodams arī Bolīvijas tuksnešainajā ainavā, kur mūžīgo mieru raduši, šķiet, teju visi Dienvidamerikas nogurušie vilcieni, vai precīzāk to lokomotīves. Ujuni vilcienu kapsēta Bolīvijā kļuvusi par to pēdējo pieturvietu.

Lielie vilcienu kapi (Cementerio de trenes) atrodas Ujuni tuksnešainajā reģionā Andu kalnu pakājes līdzenumā, aptuveni trīs kilometru attālumā no Ujuni pilsētas, raksta "Atlasobscura". Tur tie jau gadiem rūsē un raisa atmiņas par labākiem laikiem.

Ujuni jau gadsimtiem bijusi nozīmīgs Dienvidamerikas transporta punkts, krustceles starp nozīmīgām pilsētām. 19. gadsimta beigās nolemts šo vietu attīstīt un uzbūvēt lielu dzelzceļa mezglu šajā vietā ārpus pilsētas. Šo projektu īstenojuši briti. Vilcieni pārsvarā izmantoti, lai no Andu kalniem uz Klusā okeāna ostām transportētu derīgo izrakteņu kravas.

Tomēr tehnisko grūtību un blakus esošo valstu izdarītā spiediena dēļ, kā arī tādēļ, ka minerāli un izrakteņi kalnos pamazām izsīka, 20. gadsimta 40. gados šī darbība pārtraukta, teikts interneta vietnē "Desertedplaces". Tā nu vilcieni un viss cits ekipējums pamests likteņa varā kā rūsējoša atmiņa par pamatīgu izgāšanos.

Lielākā daļa kapsētā mūsdienās redzamo vilcienu importēti no Lielbritānijas, un tie ražoti 20. gadsimta sākumā. Citviet šādi braucamie būtu saglabājušies daudz labāk, bet šajā Bolīvijas daļā ir īpaši sāļš gaiss, kas veicina rūsēšanu – parasti šurp pūš vējš no Ujuni lielā sāls tuksneša, kas ir pasaules lielākais sāls klajums. Turklāt te nekad nav bijusi sēta vai sargi, tādēļ vecie vilcieni jau labi sen ir izdemolēti un izlaupīti – atlikusi vairs tikai to korozijai pakļautā čaula. Tomēr ļaudis no visas pasaules, alkstot alternatīva ceļojumu pieturas punkta, brauc šurp, lai izbaudītu neparasto ainavu un skatu.

Arī fotogrāfs Kriss Stērings (Chris Staring) šogad devies uz vilcienu kapsētu un iemūžinājis rūsējošos spēkratus satriecoši skaistās fotogrāfijās.

Vairāk par Bolīvijas sāls tuksnesi, kas lietus sezonā kļūst par ezeru, lasiet šeit.