Varasa (Huaraz) ir vēsturiska pilsēta Peru, kas tika dibināta 1574. gadā. 1970. gadā Ankašas reģionu skāra zemestrīce, un 95 procenti no pilsētas infrastruktūras tika iznīcināti. Tulkojumā no kečvu valodas Varasa vai Huarás nozīmē "saullēkts", un par spīti visam, pilsēta vēl arvien var lepoties ar saviem saullēktiem, kuru krāšņākā rota ir neticami skaistas, baltas kalnu virsotnes, kas no visām pusēm ieskauj pilsētu.
Pateicoties apkārtējās dabas skaistumam un daudzveidībai, tūrisms šodien spēlē galveno lomu pilsētas ekonomikā. Varasa piedāvā neskaitāmas interesantas aktīvā tūrisma iespējas, kā arī jaunus izaicinājumus augstkalnu sportistiem Cordillera Blanca un Huayhuash kalnu grēdās. Abas kalnu grēdas ir Andu kalnu sistēmas daļa.
Savukārt Cordillera Huayhuash stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem, un to veido 20 kalnu virsotnes, kas sarindojušās aptuveni 25 kilometru platībā. Tai ir arī sekundārā kalnu grēda, kas stiepjas uz rietumiem un kuru veido zemākas kalnu virsotnes aptuveni 15 kilometru garumā. Sešas kalnu virsotnes pārsniedz 6000 metru augstumu. No tām jāizceļ virsotne Yerupajá (6617 metri), kas ir otrā augstākā valstī pēc Huascarán (6 768 metri v.j.l.).
Huascarán ir daļa no Cordillera Blanca. 1975. gadā tika izveidots Huascaranas nacionālais parks, kas aptver teju visu kalnu grēdu tās 200 kilometru garumā. Pateicoties unikālajām šīs vietas īpašībām, UNESCO 1977. gadā nacionālajam parkam piešķīra biosfēras rezervāta statusu, kā arī 1985. gadā iekļāva to Pasaules dabas mantojuma sarakstā.
Papildus tiek piedāvāti tūrisma maršruti arī uz arheoloģiskiem objektiem, lai gan jāatzīst, ka, esot Varasā, vienīgais, ko vēlies, ir būt tuvāk sniegotajām virsotnēm.
Iespējams patstāvīgi veikt vairākus maršrutus, par kuriem ceļotājus plaši informē vietējie iedzīvotāji un arī citi tūristi, kā arī ir iespējams doties tiešām interesantās vienas dienas ekskursijās, kuras noteikti piedāvās arī viesnīcā. Es izvēlējos ekskursiju uz Pastoruri glaciālu, kas pa ceļam iekļauj vēl trīs nelielas pieturvietas.
Es patstāvīgi veicu arī maršrutu līdz Willcacocha lagūnai, kombinējot sabiedrisko autobusu un aptuveni stundas kāpienu augšup kalnā, lai izbaudītu fantastisku skatu uz Cordillera Blanca balto virsotņu ķēdi.
Svarīgi! Varasā, kā daudzās citās augstkalnu Dienvidamerikas pilsētās, ir praktiski neiespējami atrast viesnīcu ar apkuri. Iedzīvotāji vienkārši ir pieraduši vilkt vairāk siltās drēbes tiklīdz saule pazūd aiz horizonta, lai gan ir grūti saprast, kā viņi tā var dzīvot gadu no gada, ņemot vērā, ka naktīs vidējā temperatūra nepārsniedz 4 līdz 7 grādus. Kopumā gada vidējā minimālā temperatūra ir 13 grādi un vidējā maksimālā – 21. Nosauļot iespējams tikai seju, un pat tad vēlams neaizmirst par labu aizsargkrēmu – kā jau kalnos.
Kas tiešām pārsteidz, ir fakts, ka nevajag būt profesionālam kalnu kāpējam, lai ieraudzītu skaistas ainavas un pietuvoties kalniem. Jāņem vērā, ka jau pati pilsēta atrodas 3000 metrus virs jūras līmeņa, un, protams, visi veicamie maršruti ceļotājus vedīs tikai augšup.
Jāliek aiz auss, ka kalnos ir vērts ēst nedaudz, bet biežāk, kā arī dzert diezgan daudz ūdeni pat tad, ja it kā negribas. Tā izvairīsieties no tā sauktās kalnu slimības efektu saasināšanās. Noderēs arī kāds pretsāpju līdzeklis galvas sāpēm un vienkārši tas, ka pieņemsiet to, ka sākumā ik pēc pāris soļiem nedaudz būs jāatpūšas, līdz organisms daļēji aklimatizējas. Klimats ir vēss un pat auksts, it īpaši mūsu vasaras mēnešu naktīs (Dienvidamerikas ziemas mēnešos).
Plašāk par vietām Peru, kā arī Kolumbijā, Ekvadorā un Bolīvijā lasi Kristiānas ceļojumu piezīmju blogā šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
