Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Iepazīsti Ventspili vietējo acīm
Kopā būšanas prieks
"Ar saviem cilvēkiem kopā tu vari kalnus gāzt," atzīst Ventspils Kultūras centra lielajā zālē sastaptā Ventspils teātra režisore Vija Draviņa. Šķiet, tieši maģiskā iespēja būt uz viena viļņa ar domubiedriem, augt pašam un radīt lietas citu priekam ir tā, kas vieno dažāda vecuma Kultūras centra kolektīvu dalībniekus.
Teksts: Kristīne Melne
Foto: Kārlis Dambrāns
Video: Patriks Pauls Briķis
Ventspilī darbojas kupls pulks amatiermākslas kolektīvu – kori un orķestri, folkloras kopas, tautas lietišķās mākslas kolektīvi, dziesmu, vokālie un vokāli instrumentālie ansambļi un citi kolektīvi pulcē vairāk nekā 1000 dalībnieku, atklājot ventspilnieku dažādos talantus un mākslinieciskās izpausmes.
Skatuve kā otrās mājas
Viens no tradīcijām bagātākajiem Kultūras centra kolektīviem ir Ventspils teātris, kas pērn svinēja 75 gadu jubileju – tā piedzimšanas brīdis datēts 1945. gadā, un kopš tā laika teātra trupa darbojusies bez pārtraukuma. Covid-19 ierobežojumi gan pamainījuši lielos svinību plānus, bet kolektīvs atradis radošus veidus, kā atskatīties uz paveikto.

Vija Draviņa, kura pirms četriem gadiem kļuvusi par Ventspils teātra režisori, lepojas, ka izdevies saglabāt tradīcijās un pieredzē balstīto teātra profesionālo kvalitāti. "Mūsu teātrim vienmēr ir bijusi ļoti augsta latiņa, un man ir prieks, ka arī tagad esam starp 10 labākajiem amatierteātriem Latvijā," stāsta režisore. To apliecina gan gadu gaitā iegūtās atzinības dažādos konkursos un festivālos, gan nominācijas un balvas Latvijas amatierteātru iestudējumu skatēs "Gada izrāde", gan, protams, skatītāju novērtējums.
Kā aktrise Draviņa Ventspils teātrī darbojas jau 40 gadus, šo skatuvi sauc par savām otrajām mājām, bet kolektīvu – par otro ģimeni.

"Ventspils teātris ir dvēseles radinieku kopa – cilvēki, kuri pa dienu strādā, bet kuri mīl teātri un grib tajā darboties. Teātra spēlēšana visos laikos ir bijusi populāra Latvijā, cilvēki ir gājuši un to darījuši, un tā tas visus šos ilgos gadus noticis arī Ventspilī."

Savulaik trupā darbojušies ap 50 cilvēku, bet tagad Ventspils trupu veido ap 20 cilvēkiem – spēcīgs, stabils un augsta līmeņa kodols, kam nepieciešamības gadījumā pievienojas kāds viesaktieris.
Darbība amatierteātrī dod visu, ko tu neiegūsti citur, un katram ir cita atbilde uz šo jautājumu. Man tas dod kopības sajūtu ar fantastiskiem cilvēkiem, kuri visi ir līdzīgi domājoši. Tu saproti, ka tie ir tavi cilvēki, un ar viņiem tu vari kalnus gāzt kopā. Sajūta, ka zāle elpo vienā ritmā ar tevi, ir fantastiska.
Vija Draviņa, Ventspils teātra režisore
Šo gadu laikā Liāna Griķe Ventspils teātrī nospēlējusi ap 20 lomām. "Nav svarīgi, cik ir tādas lielas lomas. Tas atkarīgs no cilvēka ambīcijām. Man vienmēr svarīgāk ir bijis piedalīties un vārīties tajā katlā."
Rekordiste-ilgspēlētāja Ventspils teātra trupā ir Liāna Griķe – viņa uz teātri, draudzenes pierunāta, atnākusi 1968. gadā, kad teātrī kā režisors strādājis Raimonds Kugrēns ar sievu Veltu, un aktieru atlases process bijis ļoti stingrs un nopietns. Jaunie žūrijas priekšā stājušies trīcošām kājām un acīm pārbīlī, un uztraukums, kāpjot uz vienas skatuves ar pieredzes bagātajiem kolēģiem, saglabājies vēl ilgi. Protams, līdzi nācis arī milzīgs kopā būšanas baudījums.

"Kad biju jauna, mani mocīja šausmīgi mazvērtības kompleksi. Tie tevi saķēdē, tu vairs nemāki neko – ne paskatīties, ne nostāvēt, ne parunāt. Atnākot šeit, tu esi citā tēlā un tev ir jāvar. Jāvar kustēties un darboties. Tas bija liels atvieglojums."

Covid-19 ierobežojumi, protams, skāruši arī amatierteātru dzīvi Latvijā. Pēc piespiedu pauzes Ventspils teātra mēģinājumi brīvā dabā atsākušies jau pavasarī, un ar nepacietību tiek gaidīta iespēja braukt viesizrādēs un tikties ar kolēģiem no citiem novadiem, kur viesus sirsnīgi uzņem ar tēju un pīrāgiem. "Tas mīļums, ar kādu sagaida citur, ir liela dāvana. Tagad viss ir mazliet paguris, bet jācer, ka pandēmija rimsies, ka būsim ņipri sapotēti un varēsim atkal rīkoties un darboties," cerīga ir Griķe.

"Visa vasara Ventspilī skanēja un notika. Pirms tam brīdi bija nogurums un bišķiņ apātija, bet viss pamazām atgriežas un ir labi. Spēj tik iet. Un būs atkal kumelīšu tēja un pīrādziņi," uz atvadām sirsnīgi smejas abas kundzes.
Foto: Publicitātes
Izaugt kopā un atgriezties
To, ka Ventspils Kultūras centra mazajā zālē notiek vokālā ansambļa "Mazā prinča planētas" mēģinājums, dzird pa gabalu – skanīgas jauniešu balsis, smiekli un saucieni pieskandina visu gaiteni. Lielākā daļa kolektīvā auguši kopā no pirmās klases un kļuvuši par tuviem draugiem, kuri kopā svin svētkus un atpūšas. "Mēs esam saliedējušies gluži kā ģimene," atzīst diriģentes Anitra Niedre un Rudīte Tālberga, kuras Kultūras centrā vada četrus kolektīvus no pašiem mazākajiem līdz pieaugušajiem – bērnu vokālo ansambli "Cita planēta", vokālos ansambļus "Mazā prinča planētas" un "Mundus" un sieviešu kori "Venda".

"Mēs esam mērķtiecīgas un gribam strādāt ar lieliem izaicinājumiem. Tas bērniem un jauniešiem patīk," neslēpj Rudīte. Kopīgajai aizrautībai un darbam ir arī rezultāti – kolektīvi ar labiem panākumiem piedalās konkursos un festivālos, startē Dziesmu svētkos, koncertē un līdzdarbojas dažādos projektos. Pirms Covid-19 pandēmijas reizi vai divas gadā braukts uz konkursiem ārvalstīs, un kolektīvu vadītājas pārliecinājušās – ja jāizvēlas starp braucienu uz festivālu vai konkursu, paši dalībnieki labāk izvēlas sacensību. "Viņiem ir vajadzīgs izaicinājums un sacensības gars, lai celtu savu latiņu un mācītos."
"Mazā prinča planētu" dalībnieki ir enerģijas pārpilni, patstāvīgi, ar savu iniciatīvu un idejām, paši viens otru motivē un atbalsta. "Viņi arī māca mūs, un mums pašām ir jāturas līmenī viņiem līdzi," par darbu ar jauniešiem stāsta Rudīte.

Pasniedzējas pārliecinājušās – dalība muzikālā kolektīvā paplašina personības redzesloku. "Bērns, kuru atved dziedāt, redz lielāku laukumu, ne tikai sevi un vienu virzienu. Tas noder visā dzīvē un daudzās profesijās. Viņi ir ziņkārīgi, kustīgi un dzīvīgi gan fiziski, gan domāšanā," savus audzēkņus raksturo Anitra. Daudzi no viņiem savu dzīvi saista ar mūziku, bet, pat ja izvēlas citu dzīves ceļu, kolektīvos apgūtās prasmes – stāja, runa, aktiermeistarība – lieti noder.

Aizvadītā vasara bijusi ļoti noslogota – jaunieši režisores Daces Pūces vadībā piedalījušies Andra Sējāna dziesmas "Ai, tu mana brāļa sēta" filmēšanā, kur darbojušies ne tikai kā izpildītāji, bet iesaistīti visos klipa tapšanas procesos, gūstot nenovērtējamu pieredzi. Tāpat piedalījušies "e-dziesmusvētkos", notikuši daudz mēģinājumi un uzstāšanās.

"Tiem, kuri dara, darbu netrūkst – jo tu vairāk dari, jo vairāk aug klāt," smaida Anitra, neslēpjot – arī kā skatītājiem aptvert un izbaudīt visu plašo Ventspils kultūras dzīves piedāvājumu ir gandrīz neiespējami.
"Esam kopā auguši. Mums ārpus šī kolektīva nav draugu," sirsnīgi smejas Kristiāns, Anna un Valērija.
Ansambļa "Mazā prinča planētas" dalībnieki Kristiāns, Anna un Valērija piekrīt savām skolotājām – Ventspilī iespēju ir daudz. Kristiāns mācās Ventspils mūzikas vidusskolā, Valērija to tikko absolvējusi un iestājusies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā, bet Anna jau studē Rīgā. Tas neliedz turpināt darbu kolektīvā, atrodot laiku un iespēju pievienoties draugiem, kad vien iespējams.

"Mēs esam izaugsmes griboši un mums patīk izaicinājumi. Tas arī ir viens no atslēgas faktoriem, kas mūs ir saliedējis. Ja nebūtu tik daudz projektu, konkursu, sadarbību ar zināmiem mūziķiem, mēs nesasniegtu tādu attiecību līmeni, jo tas ir kopīgs pārbaudījums – gan mentāli, gan arī fiziski," spriež Anna.

Ir jaunieši, kuri ar nepacietību gaida brīdi, kad būs iespēja tikt prom mājām – doties uz kādu lielāku pilsētu, kas var piedāvāt vairāk. Šie jaunieši vismaz pagaidām savu nākotni redz Ventspilī un cieši saistītu ar mūziku: "Mums nekad te nav bijis garlaicīgi un ir bijis daudz ko darīt. Līdz ar to mums nav sajūta, ka gribas atrāk tikt prom – ir labi pavadīts laiks, draugi un daudz citu ieguvumu."

"Man vienmēr ir paticis tas, ka dzīvoju Ventspilī. Te ir mana ģimene un daudz iespēju izaugsmei. Plānoju kļūt par pedagogu un zinu, ka šeit ir kolektīvs, ar ko man nākotnē būtu prieks strādāt. Es eju uz to, lai atgrieztos Ventspilī, bet kurš zina, kur dzīve aizvedīs," savu nākotni ieskicē Valērija.

Intensīvi aizvadītā un spraigā vasara ļāvusi jauniešiem atgūties pēc Covid-19 ierobežojumiem – atgriezies dzīvesprieks, kas laikā, kad visa dzīve notikusi attālināti, bez iespējas tikties un mēģināt, nedaudz noplacis. Anna neslēpj – brīžiem pat šķitis, ka neko vairs negribas. "Bet tagad esam atspirguši, un atkal gribas darīt."
Jaunieši no vokālā ansambļa "Mazā prinča planētas" pat nejauši mēģinājumā ieklīdušu cilvēku aizrauj. Ar savu enerģiju, mirdzošajām acīm un nepārprotamo sajūtu – viņi nav vienkārši kolektīvs, bet draugi. Banda, kā smejas kolektīva vadītājas, kas līdz galam pastāvēs viens par otru.
Kultūrtelpas paplašināšanās
Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele, kurš koordinē kultūras iestādes un kultūras procesu virzību pilsētā, norāda, ka pēc viena liela projekta pabeigšanas nereti rodas sajūta, ka tagad gan viss ir izdarīts, bet tā nav – vienmēr atrodas jaunas vajadzības un lietas, ko var izdarīt labāk. Tā noticis arī pēc koncertzāles "Latvija" atklāšanas, un šobrīd jau rit darbs pie diviem jauniem nozīmīgiem kultūras infrastruktūras objektiem – daudzfunkcionālā pakalpojumu centra izveides Gāliņciemā un jaunās Piejūras brīvdabas muzeja ēkas.
Gāliņciems ir viens no pilsētas vēsturiskajiem rajoniem, kas ļoti strauji attīstās. "Tas ir perspektīvs un dinamisks rajons ar aktīviem vietējiem iedzīvotājiem, kas iesaistās vietējās biedrībās, savas apkaimes vēstures izzināšanā un tradīciju kopšanā," vērtē Ābele. Tādēļ arī pieņemts lēmums tur būvēt jaunu bibliotēku, kas pilda ne tikai bibliotēkas funkcijas, bet kļūst par kopienas centru – vietu, kas konkrētā pilsētas daļā nodrošina visas kultūras vajadzības.

Projekta autori ir arhitektu birojs "SARMA&NORDE Arhitekti", un tā atklāšana plānota 2022. gada pavasarī.
Apkaimju attīstība ir mūsu prioritāte. Apkaimes ir tā vieta, kur ir pilsētas spēks, stabilās un stiprās kopienas, uz kurām varam balstīt savu ilgtermiņa attīstību gan kā pilsēta, gan valsts.
Aldis Ābele, Ventspils pilsētas domes izpilddirektors
"Piejūras brīvdabas muzeja misija ir visas Ziemeļkurzemes piekrastes tradicionālā dzīvesveida izpēte, saglabāšana un popularizēšana. Viens bloks ir zvejniecība un jūrniecība un otra lieta ir piekrastes lauksaimniecība un piekrastes ciemu dzīve. Tā būs sadalīta arī jaunā ekspozīcija – mums ir vajadzīga telpa, kur var veidot stāstu par jūrām un zemēm, kā mēs sakām," nākotnes plānus ieskicē Ābele.

Būvprojekta izstrādātājs ir SIA "Balts un Melns", un arī tā atklāšana plānota 2022. gada pavasarī.

Salīdzinot ar mūžseno jautājumu "Vai Rīga ir gatava?", uz kuru nedrīkst dot apstiprinošu atbildi, Ventspils pilsētas domes izpilddirektors atzīst: "To pašu varu teikt par Ventspils kultūras dzīves attīstību. Tas ir process, kas nekad nebeigsies, un vienmēr būs jauni izaicinājumi."
Projekta ''Iepazīsti Ventspili vietējo acīm"' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, foto – Kārlis Dambrāns, video – Patriks Pauls Briķis, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Emīls Cinītis, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte – Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.

Projektā izmantoti Montas Blāzes, Renāra Boļšēvica, Mārtiņa Dangas un Annas Grudiņinas foto un attēli no Ventspils muzeja arhīva.

Raksta "Slavenākā laiva Latvijas kino un vēstures liecība ar labāko skatu" veidošanā īpašs paldies Ventspils muzejam.

Raksta "Kur satiekas sports, prieks un ielu kultūra: aktīva dzīvesveida iespējas Ventspilī" veidošanā īpašs paldies Olimpiskajam centram "Ventspils".

Raksta "Ekskluzīvs ieskats: kā top Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs" veidošanā īpašs paldies Ventspils Izglītības pārvaldei.

Raksta "Ventspils zaļā būtība, dabas noteikumi un 200 tūkstoši sīpolpuķu" veidošanā īpašs paldies Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Komunālā pārvalde”.

Raksta "Smiltīs pazudusī pilsēta, Melnais sivēns un pasaulslavenais drosminieks Rebels" veidošanā īpašs paldies Ventspils muzejam.

Raksta "Maģiskā Ventspils vietējo acīm – skaistākie pilsētas skati dažādos rakursos" veidošanā īpašs paldies Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Komunālā pārvalde”.

Raksta "Pazemes tunelī, kosmosā un rotaļās: idejas ģimenes brīvdienām Ventspilī" veidošanā īpašs paldies Ventspils Izglītības pārvaldei.

Raksta "Izkustēties Ventspilī: idejas aktīvām un sportiskām brīvdienām" veidošanā īpašs paldies Olimpiskajam centram "Ventspils" un Ventspils pilsētas domes Sporta pārvaldei.

Raksta "Radoši izaicinājumi, augstākās klavieres un skaļākā bibliotēka: Ventspils kā kultūras tūrisma galamērķis" veidošanā īpašs paldies Venstpils pilsētas domes Kultūras centram un SIA "Kurzemes filharmonija".
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.