Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Iepazīsti Ventspili vietējo acīm
Slavenākā laiva Latvijas kino un vēstures liecība ar labāko skatu
Kad, viesojoties Ventspilī, gribas ieelpot pagātnes elpu un izstaigāt vēsturi, ir jādodas uz Piejūras brīvdabas muzeju – vietu, kur var iepazīt kādreizējo Kurzemes piekrastes iedzīvotāju ikdienu. Šovasar tās apmeklētājiem sarūpēts arī kāds iespaidīgs jaunums – Laivu māja.
Teksts: Kristīne Melne
Foto: Kārlis Dambrāns un publicitātes attēli
Video: Patriks Pauls Briķis
Piejūras brīvdabas muzejā aplūkojamas latviešu un lībiešu zemnieku un zvejnieku dzīves liecības – gan raksturīgās celtnes, gan sadzīves priekšmeti un citi eksponāti. Dzīvojamās ēkas, dūmnami, kūpinātavas, tīklu būdas, iespaidīgās vējdzirnavas no Užavas pagasta, Lielirbes baptistu lūgšanu nams – šī ir tikai daļa no plašās muzeja ekspozīcijas, kas aizraus gan mazu, gan lielu un pārvērtīs dienu neaizmirstamā piedzīvojumā.

Svaigi celta, apmeklētājiem nu pieejama arī Laivu māja, kurā aplūkojams muzeja plašais zvejas līdzekļu klāsts – Baltijā lielākā restaurēto zvejas laivu kolekcija un ar zvejniecību saistītie priekšmeti.

"Mūsu muzejs ir unikāls tieši ar šīm restaurētajām zvejas laivām," vērtējot Ventspils brīvdabas muzeju Baltijas jūras reģiona kontekstā, lepojas Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre. Brīvdabas muzeja plāni ir lieli, bet šī brīža prioritāte ir jaunās ēkas izbūve. "Kad tiks realizēta jaunās ēkas būvniecība un izveidota jaunā ekspozīcija, neviens brīvdabas muzejs ap Baltijas jūru nebūs ieguvis tik modernu ārējo veidolu."
Laivu mājā apskatāmās laivas – kopskaitā 21 – nākušas no Ventspils un tuvējās apkaimes, un tās ir raksturīgs rietumu zvejniecības piemērs, ko izdevies saglabāt nākamajām paaudzēm. Lielākā daļa no tām ir būvētas pēckara gados, bet kolekcijā ir arī dažas senākas laivas – kā stāsta Piejūras brīvdabas muzeja vadītājs Artūrs Tukišs, Laivu mājas apmeklētāji varēs gūt ieskatu piekrastes zvejniecībā no 19. gadsimta.
Laivas restaurētas iespējami tuvu veco piekrastes laivu meistaru būvniecības stilam, tehnoloģijām un knifiņiem. "Neglābjami bojātās un satrupējušās koka detaļas tiek protezētas un mainītas, bet tā pareizā un labā restaurācija ir pēc iespējas saglabāt oriģinalitāti, jo citādi tās jau būtu kopijas, un tas vairs neiet krastā," skaidro muzeja vadītājs.
Jebkura vienība no Laivu mājas kolekcijas ir liela vērtība, kas saglabāta nākamajām paaudzēm, jo šīs vecās laivas vairs nekur Kurzemē vai Rīgas jūras līča piekrastē nevar atrast. Arī to zvejnieku, kas no piekrastes gājuši jūrā, diemžēļ kļūst arvien mazāk. Arods lēnām pazūd, un šī ir unikāla iespēja to saglabāt.
Artūrs Tukišs, Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja vadītājs
Starp zīmīgākajiem Laivu mājas eksponātiem minama lašu zvejas laiva, ko vērīgāki Latvijas kino klasikas cienītāji atpazīs no leģendārās 1939. gada filmas "Zvejnieka dēls". Tukišs smejoties atklāj, ka leģenda vēsta – laiva savulaik atrasta Rīgas jūras līcī, un Ventspils brīvdabas muzeja idejas autors un pirmais direktors Andrejs Šulcs to dabūjis par kasti šņabja. Vai tā patiesi bijis, neuzzināsim, bet Šulca guvums tagad restaurēts un aplūkojams ikvienam.
Tāpat vērtīgajā kolekcijā izceļamas divas laivas, kas arī vedušas bēgļus uz Zviedriju – ar tām saistīti ne tikai latviešu bēgļu likteņi, bet arī fakts, ka nekur citur šādas Kurzemes piekrastei raksturīgas kravas laivas nav izdevies saglabāt. Īpašs kolekcijas lepnums ir arī zvejas kuteris "Vienība", uz kuras ir iespēja arī uzkāpt, to izstaigāt un kutera priekšgalā pat uzņemt "Titānika" leģendārās ainas cienīgu foto.

Interesants fakts, kam vērts pievērst uzmanību Laivu mājā, – tās uzbūvē izmantotās uzgriežņu skrūves kopumā svērušas divarpus tonnas.
Griezulis pagātnē
Ja esi mērojis ceļu uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju, ir viena lieta, kas tev noteikti jāizbauda, – starp nemainīgi populārākajām izklaidēm Ventspilī ir brauciens ar Mazbānīti. Un ne velti. Tas ir kā ceļojums pagātnē un piedzīvojumu filmās, kas patiks gan maziem, gan lieliem, un tāpat tā ir lieliska iespēja atpūtināt kājas pēc Piejūras Brīvdabas muzeja izstaigāšanas.

Braucienam savu šarmu piešķir gan kuplie dūmu mutuļi, kas veļas no lokomotīves skursteņa, gan brīdinošie svilpieni, bet īpaši interesantu skatu var novērot bānīša galapunktā Kalns, kur īpaši veidotā griezulī lokomatīve tiek apgriezta atpakaļceļam.
Militārais mantojums ar labāko skatu
Šajā pavasarī Ventspilī aplūkojamajiem objektiem pievienojās vēl kāds – durvis vēra atjaunotais bijušās 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis, kas ātri vien piesaistīja gan ventspilnieku, gan pilsētas viesu uzmanību un ierindojās starp populārākajām apskates vietām. Un kā nu ne – tur līdz ar vēstures zināšanu papildināšanu un "amēbas" raksta kamuflāžā maskētā militārā mantojuma objekta aplūkošanu savām acīm ir iespējams baudīt arī vienu no skaistākajiem skatiem uz jūru.

Kā stāsta Artūrs Tukišs, torņa vēsture saistīta ar 1939. gada 23. augustā parakstīto Molotova-Ribentropa paktu, saskaņā ar kuru Latvijas tika iekļauta PSRS interešu sfērā. Jau oktobrī tika parakstīts "draudzības un savstarpējās palīdzības" jeb "Bāzu līgums", un Latvijas teritorijā sāka būvēt PSRS militārās bāzes. Starp tām – krasta aizsardzības baterijas Baltijas jūras piekrastē, arī Ventspilī.
"Uguns koriģēšanas tornis bija paredzēts, lai, skatoties pēc kuģa kontūras jūrā, var atpazīt – savējais vai pretinieks, un tad attiecīgi tālāk noteikt distanci un ar kādiem munīcijas veidiem šaut," skaidro vēsturnieks. No torņa pa kreisi atradušies četri lielgabali, no kurienes tad atklāta uguns uz pretinieka kuģiem. Restaurējot torni un sakopjot teritoriju ap to, attīrītas arī divas no lielgabalu pozīcijām, ļaujot aplūkot to aprises.

Tornis, Ventspils muzejam sadabojoties ar Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi "Komunālā pārvalde" un Ventspils Tūrisma informācijas centru, atjaunots projekta "Latvijas-Igaunijas kopīgais militārā mantojuma tūrisma produkts" ietvaros, un šovasar tas katru dienu no pulksten 10 līdz 19 atvērts ikvienam interesentam.
Ekskursijā Radioastronomijas centrā iekļauts arī 600 m garš gājiens pa pazemes tuneli.
Ja brīvdienās ir vēlēšanās savā maršrutā iekļaut vēl kādu militārā mantojuma objektu, noteikti ir vērts ieplānot Ventspils starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) Irbenē apskati.

Tur mūsdienās darbojas divi radioteleskopi – viens 16 m rādiusā liels un otrs – 32 m, bet īpaši aizraujošs apskates objekts ir vecā radioteleskopa ēka, kas savulaik izbūvēta astoņu metru rādiusā lielajam radioteleskopam. Līdz ar padomju armijas iziešanu nezināmā virzienā uz Krieviju aizvests arī radioteleskops, bet vecā ēka gida pavadībā atklāj daudz interesantu stāstu gan par to, kādiem nolūkiem padomju gados radioteleskops izmantots, gan to, kā ritējusi dzīve slepenajā armijas pilsētiņā "Zvaigznīte".

Eksursijai Radioastronomijas centra teritorijā ar vecās radioteleskopa ēkas un tur iekārtotā muzeja aplūkošanu ir laikus jāpiesakās, bet bez maksas, neieejot Radioastronomijas centra teritorijā, ir iespējams no ārpuses aplūkot iespaidīgo 32 m parabolisko antenu un izstaigāt armijas pilsētiņas "Zvaigznīte" pamestās ēkas. Šajā pastaigā gan jāievēro piesardzība, jo ēkas vairs nav drošas.
Ievērojot valstī noteiktos distancēšanās ierobežojumus un sanitāri epidemioloģiskās prasības, apmeklētājiem šovasar pieejams ne tikai Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, bet arī citas Ventspils muzeja struktūrvienības – Livonijas ordeņa pils, Amatu māja un Herberta Dorbes muzejs.
Projekta ''Iepazīsti Ventspili vietējo acīm"' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, foto – Kārlis Dambrāns, video – Patriks Pauls Briķis, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Emīls Cinītis, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte – Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.

Projektā izmantoti Montas Blāzes, Renāra Boļšēvica, Mārtiņa Dangas un Annas Grudiņinas foto un attēli no Ventspils muzeja arhīva.

Raksta "Slavenākā laiva Latvijas kino un vēstures liecība ar labāko skatu" veidošanā īpašs paldies Ventspils muzejam.

Raksta "Kur satiekas sports, prieks un ielu kultūra: aktīva dzīvesveida iespējas Ventspilī" veidošanā īpašs paldies Olimpiskajam centram "Ventspils".

Raksta "Ekskluzīvs ieskats: kā top Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs" veidošanā īpašs paldies Ventspils Izglītības pārvaldei.

Raksta "Ventspils zaļā būtība, dabas noteikumi un 200 tūkstoši sīpolpuķu" veidošanā īpašs paldies Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Komunālā pārvalde”.

Raksta "Smiltīs pazudusī pilsēta, Melnais sivēns un pasaulslavenais drosminieks Rebels" veidošanā īpašs paldies Ventspils muzejam.

Raksta "Maģiskā Ventspils vietējo acīm – skaistākie pilsētas skati dažādos rakursos" veidošanā īpašs paldies Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Komunālā pārvalde”.

Raksta "Pazemes tunelī, kosmosā un rotaļās: idejas ģimenes brīvdienām Ventspilī" veidošanā īpašs paldies Ventspils Izglītības pārvaldei.

Raksta "Izkustēties Ventspilī: idejas aktīvām un sportiskām brīvdienām" veidošanā īpašs paldies Olimpiskajam centram "Ventspils" un Ventspils pilsētas domes Sporta pārvaldei.

Raksta "Radoši izaicinājumi, augstākās klavieres un skaļākā bibliotēka: Ventspils kā kultūras tūrisma galamērķis" veidošanā īpašs paldies Venstpils pilsētas domes Kultūras centram un SIA "Kurzemes filharmonija".
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.