Apmeklējumiem atvērtas Ovišu, Užavas un Akmeņraga bākas
Foto: Ivars Salmanis

No 7. jūlija savas durvis atkal vērušas Ovišu, Užavas un Akmeņraga bākas, liecina informācija Ventspils brīvostas mājaslapā. Pirmdienās un otrdienās bākas apmeklētājiem ir slēgtas, taču pārējās dienās to apskati var ieplānot no pulksten 10 līdz 16.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā vēstīts mājaslapā, "ievērojot šobrīd valstī noteiktos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus, bākas varēs apmeklēt vakcinētas, Covid-19 pārslimojušas vai testētas personas, kuras var uzrādīt derīgu sertifikātu, kā arī bērni līdz 12 gadu vecumam."

Ovišu bāka Kurzemes piekrastē ir uzskatāma par senāko darbojošos navigācijas būvi Latvijā, kas uzcelta 1814. gadā. Ovišu bākas tornis ir 37 metrus augsts. Tai ir dubultcilindra konstrukcija –diametrs ir 11,5 metri, bet akmeņu mūra iekšpusē ir otrs tornis 3,5 metru diametrā. Šāda veida dubultcilindru bākas 18. un 19. gadsimtā Eiropā izmantoja arī kā aizsardzības būves ienaidnieka uzbrukuma gadījumam.

Apmeklējumiem atvērtas Ovišu, Užavas un Akmeņraga bākas
Foto: Publicitātes foto

Torņa augstums bez laternas ir 29,6 metri, bet laternas augstums (bez vēja rādītāja, bet kopā ar pamatni) mērāms sešos metros. Uguns augstums ir 38,1 metri virs jūras līmeņa. Balta bākuguns, kas redzama 7,5 jūdzes tālu, iedegas reizi 7,5 sekundēs.

Savukārt Užavas bāka atrodas Ventspils rajona Užavas pagastā, 18 kilometru attālumā no Ventspils, bet trīs kilometru attālumā no Užavas. Bāka būvēta augstā kāpā tuvu pludmalei. Runājot par skaitļiem, jāpiebilst, ka torņa augstums ir 19 metri, augstums virs jūras līmeņa – 44 metri, savukārt bākuguns redzama 15 jūras jūdzes.

Pirmā būve, kas bija ļoti līdzīga pašreizējai, pabeigta 1879. gadā. Abu karu laikā tā pabojāta, tad atjaunota un uzlabota, līdz beidzot ieguvusi tādu veidolu, kāda tā ir tagad. Tomēr, jāteic, ka ārējais izskats ir saglabājies teju nemainīgs.

Apmeklējumiem atvērtas Ovišu, Užavas un Akmeņraga bākas
Foto: M.Danga

Pirmā bāka Akmeņragā uzbūvēta 1864. gadā. Tā pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram 3,7 kilometrus garu sēkli, kas iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies.

Pašreizējais, 37 metrus augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā. Akmeņraga bākas divas bākugunis zaļā krāsā iedegas reizi 7,5 sekundēs. Akmeņraga bākā ir iespēja uzkāpt pa vītņveida kāpnēm, kurās ir 126 pakāpieni.

Apmeklējumiem atvērtas Ovišu, Užavas un Akmeņraga bākas
Foto: Ivars Salmanis

Ko vērts apskatīt, ja viesojies Kurzemē, lūko šajā rakstā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form