Ceļojums laikā: Rīga Otrā pasaules kara laikā un tagad
Foto: DELFI

Tieši pirms 75 gadiem 17. jūnijā Rīgā iebrauca Padomju Savienības tanki, un faktiski Latvija bija okupēta, kas nozīmēja, ka arī mūsu valsts tika ierauta 2. pasaules kara notikumu virpulī – iznīcinot neskaitāmas dzīves, mainot likteņus un arī būtiski izmainot pilsētas "vaibstus". Atceroties šos traģiskos notikumus, nolēmām doties tādā kā ceļojumā laikā un pavērot, kā vienas un tās pašas vietas ir mainījušās, ko tām nozīmējuši kara gadi un kas šajās celtnēs un bulvāros "mīt tagad".

Pilsētas stabilais balsts – Pulvertornis

Ceļojums laikā: Rīga Otrā pasaules kara laikā un tagad
Foto: DELFI


Sāksim savu ieskatu vēsturē ar Pulvertorni, kas savulaik bija nozīmīgākais Rīgas nocietinājums, jo sargāja ieeju pilsētā - galveno Rīgas ceļu ar Austrumiem. "Apaļīgā" torņa diametrs ir 14,3 metri, bet augstums - 25,5 metri; sienu biezums - ap trim metriem. Tur senos laikos atradies gan cietums, gan bijuši moku kambari, bet līdz pat 1883. gadam tur glabāja ieročus. "Latvijas Kara muzejs" vecajā tornī tika izveidots 1919. gadā.


1937. gadā sākās respektablas Pulvertorņa piebūves celtniecība, kuru pabeidza 1940. gadā. Muzejs gan jaunajās telpās savu darbību izvērst nepaspēja, jo 1940. gadā, līdz ar Latvijas valsts institūciju likvidāciju, likvidēja arī muzeju. Daļa muzeja kolekciju pazudusi, daļa tikusi nodota citiem muzejiem un arhīviem.
Savukārt Latvijas Kara muzeja jaunuzceltajās, vēl pilnīgi nepabeigtajās telpās 1940. gada septembrī izvietoja Rīgas kājnieku karaskolu. Tur iekārtoja mācību klases, sporta zāli, ēdnīcu, dažādu mantu noliktavas. Interesanti, ka 1941. gada jūlijā, mainoties varām, tieši Pulvertornī bijis viens no pirmajiem brīvprātīgo štābiem, kur pulcējās tie, kas gribēja karot pret komunistiem.
Jāpiebilst arī, ka padomju laikos vecais tornis nestāvēja tukšs, - no 1957. gada ēkā atradās Latvijas PSR Revolūcijas muzejs, kas Latvijas 20. gadsimta vēsturi, maigi sakot, interpretēja citādi - no padomju varas ideoloģijas viedokļa.
Tomēr kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tornī atkal darbojas Latvijas Kara muzejs, kurā skatāmas ekspozīcijas arī par Pirmo un Otro pasaules karu Latvijā.

Baltais nams

Ceļojums laikā: Rīga Otrā pasaules kara laikā un tagad
Foto: DELFI


Nacionālā opera dibināta 1919. gada rudenī un tā atradās kādreizējā Rīgas 1. teātra telpās. 20 gadus tā bija kultūras un mākslas centrs Rīgā.

Arī 2. Pasaules kara laikā teātris darbojās, bet ar pārtraukumiem – izrādes apmeklēja gan vietējie, gan karavīri un virsnieki, kas Rīgā aizvadīja brīvdienas. Savukārt kara beigās, glābjoties no jaunām represijām, trimdā izklīda lielākā daļa baleta un operas trupas. Tomēr par spīti grūtībām pēc kara Rīgā no jauna atdzima balets un baletskola, kurā izauga tādi slaveni baletdejotāji kā Māris Liepa, Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs, Vladimirs Gelvāns, Velta Vilciņa, Haralds Ritenbergs un citi. Tāpat, kamēr "Kurzemes katlā" vēl dunēja lielgabali, jau 1944. gada 6. novembrī atkal vērās arī operteātra durvis.

Interesanti, ka arī Nacionālās operas nosaukums vēstures griežos mainījies vairākkārt. 1940. gadā tā tika pārdēvēta par Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri, vācu okupācijas laikā tā bija Rīgas opera, pēc kara – atkal Operas un baleta teātris, kam vēlāk pievienojās apzīmējums "Akadēmiskais". Nacionālās operas nosaukums tika atgūts tikai 1989. gadā.

1991. gadā sākās operas nama restaurācija un pārbūve. Atjaunotais nams durvis vēra 1995. gada 29. septembrī, kad operas trupa atgriezās uz skatuves ar Jāņa Mediņa operas "Uguns un nakts" iestudējumu. 2001. gadā pabeidza celt piebūvju kompleksu ar Jauno zāli un 300 skatītāju vietām.

Savukārt kanālmalas apstādījumi Operas priekšā kopš aizsargmūru nojaukšanas vienmēr bijuši nozīmīga pilsētas rota un atpūtas vieta.

Bulvāris ar daudziem vārdiem

Ceļojums laikā: Rīga Otrā pasaules kara laikā un tagad
Foto: DELFI


Tālāk jādodas pa Aspazijas bulvāri, kas ierīkots 1858. gadā, kad nojauca Rīgas vaļņus un izveidoja pilsētas centra bulvāru loku. Sākotnēji tas nosaukts par Teātra bulvāri, bet 1920. gada 3. martā bulvāris ieguva Aspazijas vārdu, jo slavenie dzejnieki, Rainis un Aspazija, atgriezās no trimdas Rīgā un "saņēma" katrs pa bulvārim. Tā bija pirmā iela, ko pēc Latvijas Republikas dibināšanas Rīgā pārdēvēja.

2. pasaules karā, vācu okupācijas laikā, tas tika pārdēvēts par von der Goltz gatvi (von-der-Goltz-Ring), bet 1950. gadā to iekļāva Padomju bulvārī. 1989. gada 27. oktobrī Aspazijas nosaukums atjaunots, bet tagad dzejniecei iela jādala ar Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meirovicu.

Jāpiebilst, ka attēlā redzamā ēka kreisajā pusē, tika nopostīta 2. pasaules kara laikā. Tās vietā 1956. gadā uzcēla sešstāvu augstākās klases viesnīcu "Rīga" ar 515 vietām; viesnīca pašlaik tiek pārbūvēta.

Baznīca bez torņa un jumta

Ceļojums laikā: Rīga Otrā pasaules kara laikā un tagad
Foto: DELFI

Dodoties dziļāk Vecrīgā, nonākam arī līdz vienam no Rīgas atpazīstamākajiem objektiem - Sv. Pētera baznīcai, kas dokumentos pirmo reizi minēta 1209. gadā. Tā kļuvusi par Rīgas silueta neatņemamu sastāvdaļu un pilsētas varenības simbolu, tomēr – tas, kas augstāks un stāvāks par citiem, arī biežāk cieš. Tā ir arī ar baznīcu, kas ilgo gadu gaitā arī vairākkārt nopostīta. Arī 2. pasaules karš tai nodarīja lielus postījumus. 1941. gada 29. jūnijā Sv. Pētera baznīca tika sabombardēta: nodega tornis, jumts, aizgāja bojā visa baznīcas iekārta, atstājot vien cauram zobam līdzīgas mūra atliekas.

Sistemātiskus baznīcas atjaunošanas darbus uzsāka tikai 1954. gadā. Vispirms tika atjaunots kārniņu jumts, bet 1967. gadā sāka 123,25 metrus augstā torņa rekonstrukciju, iebūvējot liftu, lai galerijas varētu izmantot par skatu platformām.

Baznīca pašlaik tiek izmantota gan dievkalpojumiem, gan koncertiem un izstādēm. Tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas 1997. gada 4. decembrī iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Rīgas sirds - Rātslaukums

Ceļojums laikā: Rīga Otrā pasaules kara laikā un tagad
Foto: DELFI

Mūsdienās redzamais Rīgas pilsētas Rātslaukums ir uzbūvēts no jauna, jo Otrā pasaules kara laikā simboliskajā "Rīgas sirdī" trāpīja ne mazums bumbu, un tā vēsturiskā apbūve gāja bojā.
Vēsturiski Rātslaukums izveidojies 13. gadsimta otrajā pusē, bet 1339. gadā minēts kā Tirgus laukums (Marktplatz), kas tur pastāvējis līdz 18. gadsimta vidum.

Otrais pasaules karš ieviesa jaunas pārmaiņas Vecrīgas apbūvē, jo gandrīz viss tika nopostīts. 1948. gadā padomju okupācijas vara uzspridzināja Melngalvju nama vēl atlikušos mūrus, bet Rātsnama drupas novāca 1950. gadu sākumā. Arī daudzas citas ēkas Rātslaukuma apkārtnē bija zudušas. To vietā uzcelti padomju laika nami. Neapbūvēta palika vien Melngalvju nama vieta un arī laukums uz Daugavas pusi, ko sākotnēji gribēja izmantot Uzvaras monumenta novietošanai. 1960. gados minēto teritoriju nosauca par Latviešu sarkano strēlnieku laukumu, lai tajā uzceltu Latviešu sarkano strēlnieku memoriālo muzeju – pieminekli. Muzeju atklāja 1970. gadā. Pašlaik notiek pārrunas un diskusija par šī objekta nozīmīgumu, pārbūvi un saglabāšanu.

Savukārt 1756. gadā celto un vēlāk 2. pasaules karā sabombardēto Rīgas rātes namu atkal uzbūvēja tikai 2003. gadā, nojaucot Rīgas Tehniskās universitātes laboratoriju korpusu, savukārt 1958. gadā celtā universitātes galvenā ēka stāv joprojām.

Otrs nozīmīgākais nams Rātslaukumā ir Melngalvju nams, kur pašlaik atrodas Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. Arī šis nams tika nopostīts karā, un pašlaik redzamā ir Melngalvju nama replika, kas būvēta 1999. gadā.

Statuja pilsētas godam

Ceļojums laikā: Rīga Otrā pasaules kara laikā un tagad
Foto: DELFI

1896.gadā Rātslaukumā uzstādīja viduslaiku pilsētas aizbildņa bruņinieka Rolanda statuju. Jāpaskaidro, ka Rolands bijis franku karaļa Kārļa Lielā māsasdēls, kuru iecēla par pulku karavadoni. Sev pakļautajās zemēs Rolands uzturējis stingrus un taisnīgus likumus, līdz ar to laika gaitā Ziemeļvācijā viņš kļuvis par varoni, simbolu taisnībai. Turienes pilsētās, kas bija Hanzas savienībā, arī uzstādītas vairākas Rolanda statujas, kas simbolizēja to neatkarību.

Līdz ar pārējo Rātslaukuma apbūvi Rīgas Rolanda statuja gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, bet mūsdienās uzstādīta precīza tās kopija.

Slimnīca, kas izturēja

Ceļojums laikā: Rīga Otrā pasaules kara laikā un tagad
Foto: DELFI


Tagadējā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca savu nosaukumu mainījusi astoņas reizes, tostarp trīs reizes 2. pasaules kara laikā, paspējot nest arī Rīgas pilsētas 2. slimnīcas un Valsts Klīniskās slimnīcas nosaukumus.

Padomju varas laikā 1940. un 1941. gadā nozīmīgas pārmaiņas slimnīcā nenotika. Lai gan daļa personāla tika nomainīta, galvenā ārsta posteni saglabāja viens no tās galvenajiem balstiem - Pēteris Stradiņš, kurš centās ievērot slimnīcas darbības tradīcijas.

Ienākot vācu karaspēkam, slimnīcā tika izvietots kara hospitālis, bet daļa vietu tomēr tika atstāta civiliedzīvotāju ārstniecībai - dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. Vairums universitātes katedru un klīniku tika pārvietotas uz citām slimnīcām. 1943. gadā oficiāli norādītā slimnīcas ietilpība bija 1560 vietas.

Vācu karaspēkam atkāpjoties, 1944. gadā bija paredzēta slimnīcas vērtīgākā inventāra izvešana, taču vietējie darbinieki to dažnedažādi kavējuši. Arī ēkas kara laikā necieta, tomēr vairums ārstu, baidoties no represijām, ienākot PSRS karaspēkam, gan devās svešatnē. Padomju gados šī kļuva par vienu no lielākajām Latvijas slimnīcām, bet pašlaik Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir viens no diviem lielākajiem valsts veselības aprūpes, medicīnas izglītības un zinātnes centriem.

Materiāla tapšanā izmantota informācija no: citariga.lv, karamuzejs.lv, lu.lv, okupācijasmuzejs.lv, riga.lv, stradini.lv, tapals.lv, zudusilatvija.lv, Mariss Vētra "Mans Baltais nams" un Latvijas Konversācijas vārdnīcas.

.


Source

Tūrismagids

Tags

Ceļojums laikā Lasāmgabali Māris Liepa (baletdejotājs) Melngalvju nams Mihails Barišņikovs Otrais pasaules karš Padomju Savienība Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Rīga UNESCO Rīga
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form