Foto: Publicitātes foto
Ar novada iedzīvotāju un pilsētas viesu atbalstu pabeigti Ērgļu viduslaiku pils teritorijas sakopšanas darbi. Koku izciršana un parka labiekārtošana "Lielās talkas" laikā šogad norisinājās jau trešo gadu pēc kārtas – tāpat tika izveidota speciāla vieta, kurā vasaras izskaņā plānots uzstādīt teritorijas simbolus –Tīzenhauzena sargsuņus.

Iniciatīvas organizētāji ir biedrība "Ērgļu sirds". Ērgļu viduslaiku pils teritorija vēsturiski ir bijusi Ērgļu centrālā vieta. Tā atrodas stratēģiski svarīgā vietā, savienojot abus Ērgļiem cauri tekošās Ogres upes krastus. Šīs teritorijas labiekārtošanas projekts paredz esošā parka daļu izveidot par patīkamu atpūtas vietu Ērgļu iedzīvotājiem, kā arī vizuāli interesantu un pievilcīgu apskates objektu Ērgļu novada viesiem. Parka teritorijā plānots izbūvēt lapeni ar īpašu vēsturisku stāstu, no kuras pavērsies brīnišķīgs skats gan uz Ogres upes lokiem, gan uz vēsturiskajām pilsdrupām, kā arī uzstādīt divus suņus, kas simbolizēs leģendu par Tīzenhauzena sargsuņiem, kā arī trīs informatīvus stendus, kas skaidros pils vēsturi un notikumus ap to.

Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai neliela daļa no Ērgļu viduslaiku pils – tās ir drupas, kas apaugušas ar zāli un kokiem, un kāds īpašs pagrabs netālu no pils vietas. Turīgā Tīzenhauzenu dzimta šajā pilī saimniekoja gandrīz divus gadsimtus. Leģenda vēsta, ka Tīzenhauzenu dzimtas dārgumi vēl joprojām ir atrodami pils pazemē un tos sargā divi lieli dzelzī kalti suņi. Ērgļu apkārtnes iedzīvotāji uzskata – kamēr vien šie dārgumi tiks nosargāti, pastāvēs arī Ērgļi.

Foto: Publicitātes foto

Tīzenhauzena sargsuņi ir vācu dogu šķirnes suņi, kas tiek uzskatīti par lielākajiem un spēcīgākajiem suņiem pasaulē. Vācu dogi pieder pie senākajām suņu dzimtām, tāpēc apgalvojums, ka tieši šie suņi reiz varēja būt Tīzenhauzenu ģimenes suņi, ir uzskatāms par ticamu. Šie suņi sevī iemieso gan drošību un uzticību, gan pārliecību, draudzību un saimnieka mīlestību, tāpēc Ērgļu iedzīvotāji tic, ka šī suņa galvas noglāstīšana ir veids, kā iegūt suņu un to saimnieku Tīzenhauzenu labvēlību un bagātības.

"Es lepojos ar to, ka pēc Rīgā nodzīvotiem 10 gadiem esmu atgriezies savā dzimtajā pilsētā – Ērgļos. To, ka pilsētas dzīve nav domāta man, es sapratu jau pirms daudziem gadiem. Šobrīd uz Rīgu dodos tikai dažas dienas nedēļā, bet pārējā laikā dzīvoju Ērgļos un darbojos pirms diviem gadiem iegādātajā Ērgļu dzelzceļa stacijā, mēģinot attīstīt mūsu reģionu. Esmu neizsakāmi priecīgs par to, ka mana dzimtā pilsēta attīstās un meklē iespējas, kā nākotnē piesaistīt arvien vairāk tūristu. Ērgļu viduslaiku pils teritorija ir īpaša vieta, kas jau sen bija pelnījusi "jaunu elpu" – gan vizuāli, gan kā vieta dažādiem notikumiem," stāsta dabas entuziasts, TV personība un biedrības "Ērgļu sirds" valdes loceklis Māris Olte.

Foto: Publicitātes foto

Ērgļi, kas atrodas 40 kilometru no Madonas un 100 kilometru attālumā no Rīgas, ir sens, apdzīvots centrs, kura tuvākajā apkaimē koncentrēti daudzi pilskalni un senkapi. Rakstītos avotos Ērgļi pirmoreiz minēti 14. gadsimtā. Šīs apdzīvotās vietas likteņi cieši saistīti ar fon Tīzenhauzenu dzimtu, kuras pārvaldījumā Ērgļu pils atradās vairākus gadsimtus, sākot no 1322. gada. Latvijas kultūras vēsturē Ērgļu pusei ir liela nozīme kā tautā ievērojamu latviešu dzimtenei – pavisam netālu no kādreizējās Ērgļu viduslaiku pils atrašanās vietas pasaulē nācis un pašreizējā memoriālā muzeja "Braki" teritorijā savu mūžu pavadījis latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis (1863 – 1908). Ērgļu apkaimē dzimuši un strādājuši arī pazīstamie mūziķi, latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji brāļi Jurjāni.

Šajā rakstā izlasi par krāšņo Akmeņupītes ūdenskritumu, kas atrodas netālu no Ērgļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!