Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Lai arī Covid-19 izplatība vēl joprojām ir ievērojama un sabiedrība tiek lūgta rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz ārvalstīm, lidojumi, tostarp uz trešajām valstīm, notiek. Tomēr tiem, kas tomēr nolēmuši kaut kur ceļot, dodoties ārpus Latvijas robežām, ir jāliek aiz auss – ir vairāki riski, ar kuriem iespējams saskarties. Ar ko rēķināties? "Tūrisma Gids" vaicāja atbildes Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta pārstāvjiem.

Aizvien plašāk izplatoties Covid-19 vīrusam, 2020. gada 12. martā Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un 14. martā Ministru Kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu Latvijā. No tā brīža tika uzsākta Latvijas valstspiederīgo repatriācija. Ārlietu ministrija ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju, nacionālo aviopārvadātāju "airBaltic", citām ES dalībvalstīm un citiem pasažieru pārvadātājiem, tolaik nodrošināja Latvijas valstspiederīgajiem iespēju atgriezties savā mītnes zemē. Tāpat bija jānodrošina informācijas pieejamību par citās valstīs noteiktiem ceļošanas ierobežojumiem un iespējām izceļot no šīm valstīm un ieceļot tranzītā citā valstī. Salīdzinoši ar pagājušo gadu situācija ir atšķirīga, jo šobrīd pastāv pasažieru pārvadājumi ar ārvalstīm un repatriācijas reisi vairs netiek rīkoti.

Ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19 gan pasaulē, gan Latvijā, ĀM iesaka neceļot, ja vien nepastāv būtiski un neatliekami iemesli. Ja arī personas dodas ārvalsts braucienos, tām ir jāievēro attiecīgo ārvalstu nosacījumi. Neskatoties uz šo aicinājumu, kas dažādos formātos un intensitātēs ir daudzināts kopš 2020. gada marta, ĀM Konsulārais departaments turpina saņemt daudzus zvanus par ceļošanas iespējām uz ārvalstīm un tiek sniegta informācija par ārvalstīs noteiktiem ieceļošanas ierobežojumiem, kas izveidoti Covid-19 pandēmijas dēļ. "Tas nozīmē, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem joprojām nav pieņemama situācija, ka pandēmijas dēļ nākas atlikt plānus vai ikdienišķas vajadzības," pauž Konsulārā departamenta pārstāvji. Vienlaikus nav mazinājies arī to personu skaits, kas ārvalstīs nonāk konsulārās palīdzības situācijā ar pandēmiju nesaistītu iemeslu dēļ – nonāk slimnīcās, cieš negadījumos, iet bojā, tiek apcietināti u.tml., pastāstīja departamentā.

Lai vai kā – valstīm ir tiesības operatīvi noteikt izmaiņas ieceļošanas kārtībā un uzturēšanās nosacījumos. Tādēļ ĀM pirms brauciena aicina vienmēr precizēt šos jautājumus konkrētās ārvalsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. ĀM rīcībā esošā informācija par ieceļošanas nosacījumiem pasaules valstīs ir apkopota ceļojumu brīdinājumos, kas ir pieejami šeit un šeit.

Ar kādiem riskiem jārēķinās, ja plānots doties ārpus Latvijas


Praktiski visās pasaules valstīs pandēmijas laikā ir ieviesti ieceļošanas ierobežojumi un epidemioloģiskās drošības noteikumi, teic Konsulārajā departamentā. Visbiežāk valstis ir noteikušas, ka personas drīkst ieceļot tikai tad, ja tās īsi pirms ieceļošanas veikušas Covid-19 testu un tā rezultāts ir negatīvs. Konsulārais departaments arī saņēmuši informāciju par valstspiederīgajiem, kuri ārvalstīs inficējušies ar Covid-19 un nevar atgriezties savā mītnes zemē. Tādējādi pastāv risks, ka ceļojums var arī nenotikt, ja Latvijā tiks konstatēta Covid-19 saslimstība vai arī nevarēs atgriezties Latvijā, ja ārvalstīs tiks konstatēta saslimšana.

Valstis arī nosaka, ka pēc ierašanās no ārvalstīm personām jāievēro pašizolācija vai karantīna – tās ilgumu un kārtību nosaka pati ārvalsts. Piemēram, Grieķijā pēc ierašanās septiņas dienas jāpavada pašizolācijā; ja paredzētais uzturēšanās ilgums Grieķijā ir mazāks par nedēļu, pašizolācijā ir jāpavada visas dienas. Savukārt tūristiem, ielidojot Abū Dabī (Apvienotie Arābu Emirāti), ir jāievēro 10 dienu karantīna – pat ja ir negatīvs Covid-19 testa rezultāts.

Daudzas valstis, tostarp vairākas ES valstis, ir noteikušas, ka ieceļot drīkst tikai būtisku iemeslu dēļ. Tā ir, piemēram, Beļģijā, Čehijā, Dānijā. Ja persona ieceļojot nevarēs apliecināt šo būtisko iemeslu, var tikt lūgts atgriezties Latvijā, teic Konsulārā departamenta pārstāvji. Savukārt Austrālijā vispār ir liegta ieceļošana ārvalstniekiem, tajā skaitā Latvijas valstspiederīgajiem – izņemot atsevišķu kategoriju personas.

Papildus tam, vēl citus ierobežojumus var piemērot valstu reģioni. Tā ir, piemēram, Itālijā vai Vācijā, teic departamenta pārstāvji. Tādējādi ceļotājiem jāpārliecinās par ieceļošanās nosacījumiem ne tikai valstī, bet arī atsevišķos šīs valsts reģionos. Savas autonomas prasības ir ieviesušas aviokompānijas un lidostas.

Vēršam uzmanību, ka prasības nosaka gan valdības, gan lidostas, gan aviokompānijas, gan kūrorti, un tās var nesakrist.
ĀM Konsulārais departaments

Vaicāti, vai ir kādi gadījumi, kad ceļotāji mēdz "iesprūst" kādā vietā, piemēram, kad plānots ceļojums ar vairākiem reisiem, tādējādi netiekot ne līdz kārotajai vietai, ne atpakaļ mājās, Konsulārajā departamentā teic: "Uz doto brīdī aviosatiksme pasaulē ir atjaunota, bet joprojām ir jārēķinās, ka komersanti var nolemt avioreisus atcelt vai ierobežot to regularitāti, piemēram, nepiepildītā reisa dēļ. Vēl 2020. gada decembrī daudzas Eiropas, Dienvidamerikas valstis, Turcija, Indija, Kanāda u.c. valstis pieņēma lēmumu pārtraukt starptautisko pasažieru pārvadājumus uz/no Lielbritānijas saistībā ar tur atklāto jauno Covid-19 paveidu. Ko tas nozīmē ceļotājam? Papildu izmaksas gan par jaunu aviobiļešu iegādi, gan ilgāk, nekā plānots, jāuzturas ārvalstīs un ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. Reisi tiek atcelti arī šobrīd, tādēļ ar "iesprūšanu" ir jārēķinās."

Tāpat daudzās valstīs vēl joprojām sabiedriskās ēdināšanas iestādes slēgtas vai strādā ierobežotu darba laiku, atvērti tikai pārtikas veikali un aptiekas, slēgti sporta klubi, peldbaseini, spa centri, muzeji, teātri un kinoteātri, naktsklubi u.c. izklaides vietas. Slēgtas viesnīcas. Ieviestas komandantstundas. Ierobežota pārvietošanās starp valsts reģioniem. Noteikta sejas aizsargmasku lietošana iekštelpās un ārtelpās. "Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka pandēmijas apstākļos tūrists negūs to, ko parasti sagaida ceļojuma laikā," teic Konsulārajā departamentā.

ĀM atkārtoti aicina neceļot uz ārvalstīm, tomēr, ja tas jādara, ieteikumi attiecībā uz ceļošanu pandēmijas apstākļos atrodami šeit.

Saslimu ar Covid-19 galamērķī. Kā rīkoties?

Katrai valstij ir savi noteikumi, tomēr, ja ceļotājs saslimst, kamēr ir ārpus Latvijas, personai būs jāpakļaujas vietējiem noteikumiem – karantīnai, būs jārēķinās ar papildu uzturēšanās izdevumiem ārvalstī un ar papildu izdevumiem par jaunu aviobiļeti. Šie noteikumi un izdevumi attieksies arī uz līdzbraucējiem – saslimušā kontaktpersonām.

Konsulārais departaments aicina ikvienu ļoti rūpīgi iepazīties ar tūrisma pakalpojuma sniedzēja un ceļojumu apdrošinātāja noteikumiem, tajā skaitā attiecībā uz izdevumiem, kas radīsies, ja ceļotājs nevarēs atgriezties Latvijā ieplānotajā laikā konstatētas Covid-19 saslimšanas vai kontaktpersonas statusa noteikšanas dēļ. Ja plānots doties ar tūroperatoru, tad tā pienākums ir iepazīstināt pakalpojuma saņēmēju ar izstrādātājiem drošības pasākumiem visa ceļojuma laikā, noskaidrot ceļojuma apdrošināšanas nosacījumus, tajā skaitā, ja ceļojuma laikā tiek konstatēta saslimstība ar Covid-19, izmitināšanas iespējām, ja tiek noteikta karantīnā vai nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību, teic Konsulārajā departamentā.

Ja persona atrodas ārvalstīs, tā ir tiesīga atgriezties mājās – Latvijā. Lai atgrieztos Latvijā, nepieciešams negatīvs Covid-19 testa rezultāts, jāaizpilda elektroniskā anketa "covidpass.lv", bet pēc ierašanās nepieciešama 10 dienu pašizolācija. Izsmeļoša informācija par noteikumiem saistībā ar ieceļošanu Latvijā no ārvalstīm pieejama arī MK noteikumu Nr.360 35.1 – 37.punktā. Savukārt saslimušas personas atgriešanās Latvijā iespējama tikai ar transportu, kas neveic pasažieru pārvadājumu.

ĀM aicina iedzīvotājus izvairīties no ārzemju braucieniem, jo tas veicina risku inficēties ar Covid-19. Atturēšanās no braucieniem ir būtiska, lai mazinātu slimības izplatīšanos Latvijā. "Vēlreiz vēršam uzmanību, ka prasības nosaka gan valdības, gan lidostas, gan aviokompānijas, gan kūrorti, un tās var nesakrist. Būtiski ņemt vērā, ka daudzu valstu statistiskie rādītāji par slimības izplatību nav ticami un veselības aprūpes kvalitāte atpaliek no Eiropā pierastā līmeņa," rezumē Konsulārā departamenta pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!