Pasaulē dziļākās alas – piedzīvojumu meklētāju un pētnieku vilinājums
Foto: Publcitātes foto

Senos laikos alās cilvēki varēja atrast patvērumu no bīstamiem plēsējiem un paslēpties no sliktiem laikapstākļiem, tikmēr mūsdienās zinātnieki turpina pētīt alu labirintus un paslēptos nostūrus, kā arī atklāt arvien dziļākas alas. Šobrīd pasaules dziļākās alas tituls pieder Verjovkina alai Abhāzijā – 2212 metri. Vēl nesen tā bija otrā dziļākā ala pasaulē, taču 2018. gadā tika atklāts, ka tā tomēr ir dziļāka nekā Voronjas-Krubera ala, kuras dziļums ir 2199 metri.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bijušās Padomju Savienības teritorijā esošās alas, galvenokārt Krievijā un Ukrainā, ilgi tika aktīvi pētītas, taču Abhāzijas teritorijas alās pirmie pētnieki iekļuva tikai 1960. gadu beigās. Tas tiek skaidrots ar reģiona nepieejamību. Tieši Abhāzijā atklāta lielākā daļa alu, kas joprojām ieņem pirmās pozīcijas planētas dziļāko alu reitingā. Taču ne visi piekrīt tam, ka Abhāzijā dziļākā ala pasaulē. Starp tiem arī slavenais amerikāņu speleologs jeb alu pētnieks Bils Stouns.

Verjovkina ala (2212 metri)

Pasaulē dziļāko alu saraksta augšgalā ir Verjovkina ala Abhāzijā. To atklāja Krasnojarskas ekspedīcijas grupa 1960. gadu beigās. Pēdējā ekspedīcija uz šo alu notika 2018. gadā. Zinātnieki vēl nav pilnībā izpētījuši alas faktiskos izmērus. Pēc pašlaik pieejamās informācijas, tās dziļums ir 2212 metri. Speleologi pieļauj, ka pa Verjovkina alas zemūdens labirintiem varētu nokļūt līdz pat Melnajai jūrai.

Kaut gan uz šo alu aizliegts doties vienatnē, pārgalvīgi piedzīvojumu meklētāji joprojām cer to pētīt, nevienu iepriekš nebrīdinot par saviem plāniem. 2021. gadā, apmēram 1000 metru dziļumā, tika atrastas cilvēka mirstīgas atliekas. Vēlāk kļuva zināms, ka vīrietis iekļuva alā iepriekšēja gadā novembrī, taču izkļūt no tās dzīvam viņam, diemžēl, neizdevās.

Voronja-Krubera ala (2197 metri)

Otra dziļākā ala arī atrodas Abhāzijā. Tā tika atklāta pagājušā gadsimta vidū. Ieeja alā atrodas 2200 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pirms dažiem gadiem pāris metrus augstāk tika atklāta vēl viena ieeja. Alas dziļums, pēc jaunākās informācijas, ir 2196 metri, bet garums – 16 kilometri. Alā ir daudz pazemes eju, dažas no tām atrodas zem ūdens.

Alai ir divi nosaukumi – viens par godu speleologam Aleksandram Kruberam, kurš to atklāja, bet otro, Voronja ("Vārnu"), 1980. gados devuši speleologi no Kijivas, jo pie ieejas ligzdoja vairākas vārnas. Šīs nosaukums literatūrā un plašsaziņas līdzekļos palika kā otrs alas nosaukums.

Sarma ala (1830 metri)

Arī trešā dziļākā ala pasaulē atrodas Abhāzijas teritorijā, tās dziļums ir 1830 metri. Sarma ir nosaukta par godu vējam, kas pūš Baikāla ezera vidusdaļā. Tā atrodas netālu no Verjovkina alas un zinātniekiem ir pamats uzskatīt, ka starp tām ir pazemes eja, taču šī hipotēze vēl nav oficiāli pierādīta.

Ala tika atklāta un pirmo reizi izpētīta pagājušā gadsimta beigās. Iekšpusē ir vairākas zāles, kas savienotas ar ejām un labirintiem, iekšā ir arī akas un upes. Zinātnieki pieļauj, ka nākotnē izpētīts alas dziļums pārsniegs 2000 metrus.

Sņežnaja ala (1760 metri)

Abhāzijā tika atklātas pirmās trīs dziļākās alas pasaulē, arī ceturtajā vietā ir vēl viena Abhāzijas ala – Sņežnaja. Tā ir vienā no skaistākajām pasaules alām ar majestātiskam zālēm, upēm, ūdenskritumiem, kā arī strautiem un akām, taču tūristiem bez speciāla ekipējuma ienākt alā ir aizliegts.

Tās dziļums ir aptuveni 1760 metri, bet garums – 20 kilometri. Sņežnaja ala tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām alām no pētīšanas aspekta, tāpēc liela tās daļa joprojām paliek līdz galam neizzināta.

Lamprehsofena ala (1735 metri)

Šai alai, pirms tika atklāta Voronjas-Krubera ala, piederēja pasaules dziļākas alas nosaukums, šobrīd tā ieņem piekto vietu.

Leģenda vēsta, ka bruņinieks Lamprehts atgriezās no krusta kara gājiena ar lielo guvumu. Pēc viņa nāves dārgumus mantoja meitas, taču viena izrādījās tik ļoti alkatīga, ka nozaga arī māsas dārgumu daļu un paslēpa to alā. Gadsimtiem ilgi dārgumu meklētāji ir mēģinājuši atrast Lamprehta zeltu, apmaldījušies alas labirintos un gājuši bojā, tādēļ 18. gadsimta sākumā tika nolemts aizmūrēt ieeju. Kad alā pagājušā gadsimta sākumā iekļuva pirmie pētnieki, viņi tur atrada cilvēku skeletus.

Lielākā daļa alas izpētīta netipiskā veidā. Ja citas alas tika pētītas no augšas uz leju, tad Lamprehsofena ala pētīta no apakšas uz augšu. 700 tās metri ir atvērti apskatei arī ekskursiju grupām.

Pasaulē dziļākās alas – piedzīvojumu meklētāju un pētnieku vilinājums
Foto: Publcitātes foto

Alu pētniecībā atklājumi tiek izdarīti samērā bieži un pasaules dziļāko alu topā alas pat mainās vietām. Arī speleologs Bils Stouns, kurš savā karjerā ir piedalījies vairāk nekā 40 starptautiskās ekspedīcijās, cer pierādīt, ka Čevas ala Meksikā pelnījusi augstāko vietu sarakstā. Kā Bilam un viņa komandai veiksies pazemes labirintos un vai viņam izdosies pierādīt, ka Čevas ala ir dziļākā pasaulē, varēs uzzināt raidījumā "Pētnieks: dziļākā ala" no 30. maija puksten 22 kanālā "National Geographic".

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Alas Zinātnieki Abhāzija National Geographic
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form