No turīga īpašuma līdz vietai, kur sākās pirmā sabiedriskā kustība, kas lika pamatus latviešu nacionālajai atmodai un atjaunotnes kustībai visā Baltijā. Valmiermuižas vēsture un šodiena nu ir apkopota vienuviet Jāņa Kalnača grāmatā "Valmiermuiža". Tā ir izdota pēc vairāk nekā 40 gadus ilgas pētniecības, vēsta Valmieras kultūras biedrība.

Valmiermuižas kultūrvēsturiskais mantojums pēdējo 20 gadu laikā piesaistījis daudzu pētnieku interesi, tomēr Dr. art. Jāņa Kalnača grāmata ir pirmais tik apjomīgais pētījums. Tajā apkopota informācija par Valmiermuižas īpašniekiem, nomniekiem un viesiem, apbūvi un saglabāšanas centieniem. Te var uzzināt, kādas vēsturiskas personības un notikumi veidojuši Valmiermuižu un Latvijas nacionālās atmodas pamatu, kā atdzimis Valmiermuižas ēku ansamblis un kāda loma šajā stāstā bijusi veiksmīgai publiskajai un privātajai partnerībai.

Grāmatā var uzzināt kāds sakars Valmiermuižai ar Lielbritānijas karaļa Čārlza III priekšteci Holšteinas-Bekas princi Pēteri Augustu Frīdrihu, kāpēc pie Valmiermuižas galvenajiem vārtiem redzams akmens ar gadskaitli 1887., kā arī ko altārgleznas retajā sižetā iekodējis mākslinieks un daudz ko citu. Faktoloģisko informāciju papildina bagātīgs vizuālo laikmeta liecību materiāls – fotogrāfijas, portreti, vēstules un citi dokumenti, materiāli no Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Krievijas muzejiem un krātuvēm, kā arī privātkolekcijām.

"Ir divas jaukas smaržas – svaigi ceptas maizes smarža un svaigi nodrukātas grāmatas smarža. Katrai muižai, katrai baznīcai vajadzētu pa grāmatai – tāpat kā katram māksliniekam vajadzētu pa grāmatai dzīves laikā vai brītiņu pēc tam. Neesmu pirmais, kas ir rakstījis par Valmiermuižu, taču šajā grāmatā ir daudz jaunu lietu. Tā ļauj atgriezties laikos, kad vēl bija liela Valmiermuiža un maza pilsētiņa Valmiera, kas, atļauju neprasot, izmantoja juku laikus un paņēma lielu daļu no kādreizējās Valmiermuižas," stāsta grāmatas autors Dr. art. Jānis Kalnačs.

Valmieras novads var lepoties ar desmitiem muižu, to skaitā ar Valmiermuižu, Kokmuižu, Mūrmuižu. Eiropas Kultūras galvaspilsētas pieteikumam dzima koncepts "Muižu tīkls", ko Valmieras novads plāno īstenot, veidojot ap Valmieru aptuveni 40 vēsturisko muižu tīklu. Apmēram desmit muižas ir ļoti aktīvas, piedāvājot daudzveidīgu kultūras programmu.

Līdz ar grāmatas "Valmiermuiža" izdošanu turpinās aktīvs darbs pie Valmiermuižas ēku ansambļa atjaunošanas: veikta Valmiermuižas pils torņa īpašumtiesību sakārtošana, un tas iekļauts reģionālas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Tika veikta pils torņa sienu zīmējumu konservācija un torņa mākslinieciski arhitektoniskā izpēte; turpinās darbs pie Valmiermuižas vēsturiskā muižas ansambļa ilgtermiņa attīstības stratēģijas, bet tuvāko piecu gadu laikā plānots veikt pils torņa restaurāciju.

"Laikā, kad radās vārds "viesistaba", tas bija zināms sociāla statusa apliecinājums – ja jums ir tik daudz telpas, ka esat gatavi uzņemt viesus, varat arī viņus aicināt. Ne visās pilsētās ir kafejnīcas, restorāni, publiskas vietas, kur es labprāt gribētu aizvest savus viesus. Šeit tāda ir. Valmiermuiža ir Valmieras viesistaba. Atliek tikai nākt ar saviem viesiem un baudīt šeit jau gadsimtiem kopto viesmīlību," pārdomās dalās Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētnieks, asociētais profesors un Valmieras novada pašvaldības deputāts Dr. geogr. Andris Klepers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!