Salīdzinājumā ar situāciju pirms četriem gadu desmitiem turbulence lidojumu laikā kļuvusi intensīvāka, biežāka un ilgstošāka dažādos pasaules reģionos, tostarp arī debesīs virs Eiropas. Tā vismaz apgalvo Redingas Universitātes eksperti, kas nesen publiskojuši jaunu pētījumu.

Zinātnieki norāda, ka turbulences zonu kļuvis vairāk, un cēlonis ir klimata pārmaiņas. Jaunākā pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Geophysical Research Letters".

"Pēc gadu desmitiem ilgušiem pētījumiem, kas rādīja, ka klimata pārmaiņas nākotnē vairos turbulenci, esam guvuši pierādījumus, ka tas jau ir sācies," sacīja profesors Pols Viljamss, atmosfēras zinātņu eksperts no Redingas Universitātes, viņš arī pētījuma līdzautors.

"Lai novērstu "kratīšanas" pastiprināšanos tuvākajās desmitgadēs, nepieciešams investēt turbulenču prognozēšanas un identificēšanas sistēmu uzlabojumos," viņš piebilda.

Par 55 procentiem vairāk turbulences

Pētījums rāda, ka vienā no pasaulē noslogotākajiem lidojumu maršrutiem virs Atlantijas okeāna ziemeļu daļas ikgadējais spēcīgas turbulences ilgums palielinājies par 55%.

1979. gadā tās ilgums bija 17,7 stundas, savukārt 2020. gadā – jau 27,54 stundas. Mērena turbulence palielinājusies par 37% – no 70 stundām līdz 95,1 stundai. Viegla turbulence palielinājusies par 17%.

Turbulences pieaugums saistīts ar CO2 emisiju izraisīto gaisa temperatūras paaugstināšanos. Izmeši pastiprina vēja virpuļu veidošanos – negaidītas vēja ātruma vai vēja virziena izmaiņas.

Turbulenci rada nestabilas vēja plūsmas gaisā. Tās ir izteiktākas virs kalnainiem apvidiem, kā arī negaisa tuvumā. Nav zināms, ka turbulence būtu izraisījusi aviokatastrofas, taču tā ir radījusi gaisa kuģu bojājumus, kā arī pasažieri guvuši traumas. Arī Latvijas Civilās aviācijas aģentūra norāda, ka nelielas intensitātes turbulence, kas lidojumos ir novērojama samērā bieži, dažos gadījumos var būt ļoti bīstama. Lidmašīnai ielidojot turbulences zonā, pasažieri var gūt traumas gadījumos, ja nav piesprādzējušies ar drošības jostām.

"Aviokompānijām jādomā par to, kā tās cīnīsies ar paaugstinātu turbulenci, jo tikai ASV vien tā ik gadu nozarei izmaksā 150-500 miljonus ASV dolāru (140-465 miljoni eiro)," uzskata zinātņu doktors Marks Prosers. "Katra papildu minūte, kas pavadīta turbulencē, palielina lidmašīnas nolietojumu, kā arī traumu risku pasažieriem un apkalpei."

Lai gan vislielākais turbulences pieaugums novērots gaisa telpā virs ASV un Ziemeļatlantijā, pētījuma rezultāti rāda, ka problēmas skars arī pieprasītos maršrutus pāri Eiropai, Tuvajiem Austrumiem un Dienvidatlantijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!