Visapkārt runā par ārkārtējās situācijas ierobežojumu mazināšanu, pakāpeniski tiek vērtas vaļā robežas, "airBaltic" plāno uzsākt lidojumus uzreiz pēc tam, kad tas būs atļauts... Vai tas nozīmē, ka laiks kravāt ceļasomas? Kas notiks ar iepriekš plānotajiem un jau apmaksātajiem ceļojumiem? Ko darīt – pieprasīt atdot naudu vai mēģināt pārcelt ceļojumu uz vēlāku laiku? "Delfi" vērsās pie tūrisma nozares ekspertiem, lai uzzinātu, kāda varētu būt 2020. gada vasaras sezona.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".
centrala-laboratorija-logo

Kas notiks ar tūrismu 2020. gadā, nezina neviens. Covid-19 ir pilnībā mainījis spēles noteikumus, "atvērtā pasaule" vismaz uz laiku ir slēgta. Kāda būs ceļošana tuvākajā nākotnē? Dažās valstīs plāno ieviest sertifikātus, kas apliecinātu, ka tūrists nav inficēts ar koronavīrusu. Aviokompānijas un lidostas meklē drošības risinājumus: "airBaltic" sola visiem pasažieriem piešķirt sejas aizsargmaskas, Eiropas Savienības līmenī tiek apspriesta ideja par vidējo sēdvietu neaizņemšanu, tādējādi nodrošinot sociālo distancēšanos. Ja trešdaļai sēdvietu jāpaliek tukšai, zemo cenu lidsabiedrību biznesa modelis zaudē savu jēgu. Ir skaidrs, ka šādos apstākļos "Ryanair" nelidos. Nav skaidrs, kas notiks ar viesnīcām un sabiedriskajām vietām kopumā – no baseiniem līdz pludmalēm...

Latvijā viesmīlības sektorā – viesnīcās, restorānos, tūrismā – darbojas ap 3000 uzņēmumiem, kas nodrošina ap 2,5% no IKP (800 miljoni eiro). Tūrisma nozarē vien ir ap 300 uzņēmumu, no tiem aktīvi ir ne vairāk kā 30–40. Pēc robežu slēgšanas un ārkārtējās situācijas izsludināšanas visa nozare teju pamira. Ekonomikas ministrijā aprēķināts, ka ik mēnesi tūrisma nozare zaudē 33 miljonus eiro. Tādēļ vietējie uzņēmumi pasaules tūrisma atjaunošanos gaida tikpat ļoti kā viņu klienti. Galvenais jautājums – kad tas notiks?

Bez "plāna B"

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca uzskata, ka šobrīd ir ļoti grūti prognozēt tūrisma sezonas sākumu. "Mēs dzīvojam nenoteiktības situācijā, kurā nav pat iespējas izstrādāt "plānu B"," viņa teic. "Nekad neesam ko tādu piedzīvojuši. Ik dienu ir jaunumi, kas var mainīt visas mūsu prognozes. Ekonomiskās krīzes dēļ cilvēkiem būs ierobežoti līdzekļi. Kopumā vasarā nebūs īpaša tūristu aktivitāte."

Tūroperatora "Tez Tour Latvia" vadītājs Konstantīns Paļgovs ir pārliecināts, ka tūrisma sezona tiks atklāta līdz ar pirmo reisu no lidostas "Rīga". "Viss atkarīgs no tā, kad tiks atvērtas robežas.

Turklāt svarīgi ir ne tikai tas, kad robežas atvērs Latvija, bet arī citas valstis," saka eksperts. "Tāpat skaidrs, ka ne uzreiz visi metīsies kaut kur ceļot. Ieskriešanās no brīža, kad jau "drīkst braukt", līdz visiem ierastajiem apjomiem ilgs vairākus mēnešus. Domāju, ka augusta sākumā viss vairāk vai mazāk būs atgriezies savās vietās. Un nevis tāpēc, ka es tā gribētu redzēt. Mēs zinām, ka cilvēki ļoti grib ceļot. Viņi tā ir raduši. Tagad vidēji statistiskajam Latvijas iedzīvotājam ceļojumi ir tikpat neatņemama dzīves daļa kā citi tēriņi. Tas jau ir tāds Eiropas zelta standarts, protams, ar īsāku pirkuma čeku nekā attīstītāko valstu iedzīvotājiem."

Paļgovs pieļauj, ka pavasara sākums un vasara paies šaubu ēnā. Cilvēki sapratīs, ka vīruss vēl nav uzvarēts, viņiem būs daudz neatbildētu jautājumu. Vai ir droši lidmašīnā sēdēt kādam blakus? Kas notiek lidostās, viesnīcās, restorānu virtuvēs? Vai tiek ievērotas visas higiēnas normas? Pagaidām atbilžu nav.

"Pēc sprādzieniem Šarmelšeihā cilvēki baidījās lidot uz Ēģipti, bet pēc tam šīs bailes tika noslāpētas. Tā notiks arī tagad: ceļos, bet ar trakiem drošības pasākumiem. Augusta beigās lidos pirmie drosminieki, publicēs bildes sociālajos tīklos. Citi pārliecināsies, ka viss ir kārtībā, un tā palēnām viss iešūposies," spriež Paļgovs. Tajā pašā laikā viņš pieļauj iespēju, ka epidemiologi liegs atvērt robežas, kā rezultātā Latvijā šogad tūrisma sezonas varētu nebūt.

Ja viss noritēs labi, aktīvā tūrisma sezona varētu sākties ne agrāk par šī gada rudeni, pieņem "Tez Tour Latvia" vadītājs. "Šobrīd notiek rezervācijas, apmēram uz septembri, oktobri," stāsta Paļgovs. "Taču tam ir maz saistības ar vīrusu. Vasarā mūsu klientiem nepatīk braukt uz siltajām zemēm, tūroperatoriem šis vienmēr ir klusais periods. Ceļot jūlijā un augustā – tas ir ne tikai karsti, bet arī pietiekami dārgi, Tādēļ viss norāda uz tūristu plūsmas reanimāciju rudenī. Jau tagad rudens tūres ir par 75% rezervētas, iesprukt tur vasaras beigās būs ļoti sarežģīti."

Uzņēmuma "Atlantic Travel" vadītāja Jūlija Rimļina norāda, ka kaut kāda skaidrība parādīsies, kad būs skaidrs lēmums par ārkārtējo situāciju un robežu atvēršanu. Tāpat ir svarīgi, kādi lēmumi tiks pieņemti ES līmenī – kā tiks regulēti drošības pasākumi lidostās un lidmašīnās. Šiem noteikumiem būtu jābūt vienotiem.

Šobrīd veidojas savdabīga situācija, norāda Rimļina. Ja cilvēks nolēmis kaut kur lidot, daudzās valstīs ir spēkā divu nedēļu karantīnas režīms valstī iebraukušajām personām. Zviedrija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā ieceļotājiem nav karantīnas. Atsevišķās valstīs ir prasība pēc nesen izsniegtām izziņām par to, ka iebraucējs nav Covid-19 slimnieks, vai arī piedāvā veikt maksas analīzes. Tas viss ļoti bremzē tūrismu.

"Tūrismā un aviācijā būs ļoti liels kritums," teic Rimļina. "Piemēram, lidosta "Rīga" šogad plāno apkalpot 1,6 miljonus pasažieru. Pērn tie bija 7,8 miljoni. Protams, kaut kad jau viss sāks atgriezties. Pirmie lidos biznesa klienti, pēc tam – pārējie. Redzam, ka ļoti daudzi nebaidās, prasa: "Kad beidzot drīkstēs?" Pirmās valstis, kas atvērs robežas, būs tās, kas visvairāk cietušas krīzē. Visdrīzāk, kā īslaicīgs risinājums būs īpaši koridori tūristiem no noteiktām valstīm."

Tā pati atpūta – par trešdaļu dārgāka

"Ceļojumi noteikti kļūs dārgāki," uzskata Konstantīns Paļgovs. "Ja salīdzinām 2020. un 2021. gada vasaras, tad lidojums, viesnīca un pārējais kļūs par kādiem 30 procentiem dārgāks. Aviokompānijām vajadzēs kompensēt dīkstāves perioda zaudējumus. Ja sākumā tiks ieviesti pasažieru sēdināšanas noteikumi "ik pēc viena", arī tas automātiski novedīs pie cenu kāpuma. Lai gan naftas cenas krīt, aviācijas degviela kļūs dārgāka. Viesnīcas, kas arī bijušas dīkstāvē, tieši tāpat vēlēsies nopelnīt savu naudu."

"Kamēr nav vakcīnas pret Covid-19 un tūlītēju testu, runas par kaut kādām pārmaiņām ir manipulēšana ar sabiedrības viedokli. Domāju, tagad cilvēki paši pieņems lēmumus par to, kas labāk – palikt mājās vai kaut kur aizlidot. Papildu pluss būs, ja aviokompānijas stāstīs, kā apstrādā lidmašīnas sēdvietas un dezinficē salonu," viņš uzskata.

Arī Jūlija Rimļina ir pārliecināta, ka ceļojumi kļūs dārgāki. "Atlantic Travel" ar jauno realitāti saskārās, organizējot repatriācijas reisus, ko apkalpoja "SmartLynx". "Piemēram, tagad lidmašīnas salonā pēc nosēšanās vairs nedrīkst celties kājās un drūzmēties ejā, gaidot trapa piebraukšanu. Vispirms pieceļas un no lidmašīnas iziet pirmās divas rindas, tad – nākamās. Drošības pārbaudes zonā obligāti jāievēro divu metru distance. Vai, piemēram, viesnīcas, kas agrāk strādāja pēc principa "viss iekļauts". Domāju, ka pirmajā laikā tām būs jāstrādā citādi, bez zviedru galdiem. Protams, līdz ēdienam plastikāta kastītēs varbūt arī nenonāks, bet pagaidām kategorijas "viss iekļauts" tūristiem nāksies aprobežoties ar restorānu maltītēm, pasūtot konkrētus ēdienus no ēdienkartes. Runā, ka viesnīcām būs jānodrošina četru vai pat astoņu metru distance starp sauļošanās zviļņiem." Rimļina pieļauj, ka sākumā ļoti populāras būs mazās viesnīcas, jo tajās vieglāk nodrošināt higiēnas prasības.

Vaučeri pret krīzi

Vai tūrisma nozare pārcietīs šo krīzi? Tūroperatori pieņem, ka viss atkarīgs no valsts atbalsta. Viens no līdzekļiem, kas varētu glābt nozari, varētu būt vaučeru sistēma. Šobrīd spēkā esošie likumi aviokompānijai vai tūrisma uzņēmumam uzliek par pienākumu atmaksāt naudu par pakalpojumu, ja tas netika sniegts. Tomēr ne aviokompānijas, ne tūrisma firmas nespēj nodrošināt naudas atmaksu lielos apmēros. Visbiežāk šīs naudas nav – tā aizgājusi kā priekšapmaksa par viesnīcu numuriem un citiem pakalpojumiem.

Glābiņš varētu būt vaučers – dokuments, kas garantē analoģiska pakalpojuma saņemšanu nākotnē. Piemēram, klients februārī samaksājis 1000 eiro par ceļojumu aprīlī, taču epidēmijas dēļ tas nav noticis. 1000 eiro vaučers ļautu pārcelt ceļojumu pilnā apmērā uz citu laiku. "Tas tūristam pat būtu izdevīgi, jo 2021. gadā ceļojumi būs par 20–30 procentiem dārgāki. Ar vaučeru būtu iespēja ceļot par 2020. gada cenām," skaidro Konstantīns Paļgovs.

"Nav pārāk daudz cilvēku, kas samaksājuši visu summu par ceļojumu," skaidro Jūlija Rimļina. "Daudz vairāk ir to, kas ir iemaksājuši depozītu vai avansu līdz 20 procentiem no visas ceļojuma cenas. Lai viesnīcās saņemtu labus numurus, tūroperatori maksā iepriekš. Ja klients veicis 50% priekšapmaksu, iespējams, operators par viņu viesnīcai samaksājis krietni vairāk. Un šo naudu atgūt vairs nevar. Vaučers ir labs veids, kā uzņēmumam nebankrotēt un nodrošināt pakalpojumu nākotnē."

Inga Kavaca ir pārliecināta, ka bez vaučeru sistēmas tūrisma tirgus Latvijā sabruks. "Ja cilvēks, kas samaksājis par ceļojumu, iegūs vaučeru un varēs to izmantot gada, divu laikā, tad viss sakārtosies. Pretējā gadījumā bankrotēs visas aģentūras – gan mazās, gan lielās. Daudzi nesaprot, ka viņu veiktā daļējā vai pilnīgā apmaksa nestāv tūrisma firmas kontā. Tā jau ir nonākusi pie viesu uzņēmēja, samaksāts par lidmašīnas biļetēm, un tā tālāk pa ķēdīti. Svarīgi, lai šī ķēdīte nepārtrūktu. Saņemt naudu pēc bankrota ir gandrīz neiespējami."

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 airBaltic DELFI plus Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form