62 gadus vecais kuģa "Titāniks" kapteinis, kuru draugi sauca par Īdžeju, bija jūrnieks ar 40 gadu pieredzi un plānoja drīzumā doties pensijā. Vēl pirms "Titānika" došanās ceļā viņš bija paziņojis, ka ar šo braucienu noslēgs savu profesionālo karjeru.
Kapteinis Smits bija sirsnīgs un izpalīdzīgs, tādēļ viņu dēvēja arī par "sabiedrības kapteini". Daudziem pirmās klases pasažieriem viņš bija īpaši iemīļots, jo vienlīdz daudz laika pavadīja, izklaidējot pasažierus un strādājot uz kapteiņa tiltiņa. Daudzi pieredzējuši ceļotāji bija tik ļoti iecienījuši kapteiņa Smita klātbūtni, ka pielāgoja braucienus viņa darba grafikam.
Viens no "White Star Line" labākajiem kapteiņiem
Smits piedzima Anglijas pilsētā Stefordšīrā un pirmo reizi jūrā devās 18 gadu vecumā. Pēc astoņiem gadiem, 26 gadu vecumā viņš kļuva par trīsmastu burinieka "Lizija Fenela" kapteini un tikai 1888. gadā pievienojās rēderejai "White Star Line". Tajā viņš sākotnēji bija kuģa "Ķelts" kapteiņa palīgs, bet jau pēc gada Smits pats kļuva par kuģa komandieri.
Smitu uzskatīja par vienu no "White Star Line" labākajiem kapteiņiem, tādēļ teju par tradīciju bija kļuvusi viņa klātbūtne visu jauno kuģu pirmajos ceļojumos. Karjeras laikā viņš strādāja par kapteini uz 17 kuģiem un kopumā nobrauca vairāk nekā divus miljonus jūras jūdžu. Leģendārs ir citāts, ko kapteinis 1907.gadā teica kādam žurnālistam: "Es nekad neesmu redzējis avarējušu kuģi, nekad neesmu iekļuvis kuģa avārijā vai nonācis situācijā, kas varētu beigties traģiski."
Pēdējais ceļojums
Ceļojuma laikā kapteinis parasti ieturēja maltītes pie maza galdiņa ēdināšanas salonā vai savā kajītē, kur viņu apkalpoja personīgais sulainis. 14.aprīļa vakarā viņš pievienojās viesiem - sabiedrības spilgtākajām personībām, kuri bija pulcējušies, lai godinātu kapteini viņa pēdējā ceļojumā. Laipni atvadoties no viesiem, viņš pameta viesības agri un devās uz komandtiltiņu.
Kaut arī Smits bija ļoti pieredzējis jūrnieks, kuģi kļuva aizvien lielāki, un viņam bija grūti pielāgoties to jaunajiem izmēriem. 1909.gadā viņš Ņujorkā ar kuģi Adrija uzskrēja uz sēkļa, bet 1911.gadā - mazāk nekā gadu pirms Titānika pirmā un pēdējā brauciena - ar Olimpiju ietriecās kuģī Hoks. 14.aprīļa vakarā - vien dažas stundas pirms traģēdijas, tuvumā esošie kuģi sazinājās ar "Titāniku", lai brīdinātu par aisbergiem, taču kapteinis bija pārliecināts, ka "Titāniks" bez grūtībām izvairīsies no sadursmes, un turpināja ceļu ar pilnu ātrumu.
Aculiecinieku stāstītais par kapteiņa Smita rīcību "Titānika" pēdējo stundu laikā atšķiras. Arī viņa nāves apstākļi ir neskaidri. Neskatoties uz to, izdzīvojušie kuģa komandas locekļi vēl ilgus gadus pēc Titānika traģēdijas atzina, ka Džeims Smits bija labākais kapteinis, ko pazinuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
