Šīs kustības pirmsākumi meklējami 2004. gadā, kad 12 vadošie skandināvu pavāri sanāca kopā, lai parakstītu "Jaunās skandināvu virtuves manifestu". Tā bija publiska apņemšanās veicināt reģionālo un tradicionālo ēdienu un pārtikas produktu izmantošanu, kā arī atgriešanos pie mazajiem pārtikas ražotājiem, kas spēj piedāvāt bioloģiski audzētu produkciju. Galvenās vērtības - vienkāršība, tīrība un svaigums, kas ņemtas par pamatu, gatavojot ēdienus ar tradicionālām skandināvu virtuves sastāvdaļām. Moderna interpretācija par klasiku.
Lielākie gardēži tradicionāli ir devušies uz Eiropas dienvidiem, kur var baudīt sulīgus augļus, svaigus dārzeņus, vīnu un smalkas delikateses. Tomēr zemēs, kur ir garas un aukstas ziemas un skarbi laikapstākļi, kulināro manevrēšanas iespēju nav pārāk daudz. Ir daudz grūtāk pievilināt tūristus ar ziemeļbriežu gaļu, bietēm, ķērpjiem un siļķi, kas pagatavota 25 dažādos veidos.Tomēr Jaunās skandināvu virtuves kustība ir spējusi to mainīt. Veiksmes formulas pamatā joprojām ir ziemeļu kulinārijas tradīcijas un stils, tomēr tas viss ir pasniegts pavisam jaunā un radošā veidā.
Jaunās gatavošanas filozofijas pamatā ir 100% vietējo pārtikas produktu izmantošana. Tas nozīmē pilnīgu Spānijas apelsīnu un tomātu aizstāšanu ar Zviedrijas āboliem un kāļiem. Labākie skandināvu pavāri iet arī radikālāku ceļu, savu ēdienu receptēs iekļaujot tādas vietēji atrodamās ēdienu sastāvdaļās kā ķērpjus, sūnas un savvaļas augus. Ēdiena servēšanai izmantoti akmeņi, zariņi, gliemežvāki un rāceņu lapas. Tie ir centieni atgriezties pie dabas un savām saknēm. Aizmirstiet par pārtikas piedevām un stabilizētājiem - šeit pārtikas produkti tiek saglabāti tikai ar mūžsenajām metodēm: kūpināšanu, marinēšanu, kaltēšanu un konservēšanu. Svaigi produkti pārstāj pienākt oktobra beigās; tad iestājas klusais periods līdz aprīlim, kad ir jāiztiek un jāimprovizē ar savāktajiem krājumiem. Tas paver iespējas neiedomājamiem eksperimentiem, tādējādi pavāri var likt lietā visas savas zināšanas un pavērt sev jaunus kulināros apvāršņus. Ir nepieciešama liela meistarība, lai mūsdienu cilvēkam, kas pārtiek no hamburgeriem un spāņu tomātiem, iebarotu savvaļas zālītes un sakņaugus.
Jaunās skandināvu virtuves principi ir universāli un var tikt izmantoti jebkurā valstī - lieliski ēdieni, kas pagatavoti tikai no sezonālajiem produktiem, sadarbība ar vietējiem zemniekiem, savas kulinārijas vēstures pārzināšana, un šķietami aizvēsturisku recepšu pasniegšana mūsdienu cilvēkam patīkamā veidā.
Visatpazīstamākais vārds Jaunās skandināvu virtuves kustībā, neapšaubāmi, ir "Noma" - restorāns Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kas laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam varēja lepoties ar pasaulē labākā restorāna titulu. "Noma" var lepoties arī ar divām Mišelin zvaigznēm. Pārliecinošs uzvaras gājiens skandināvu kulinārijas revolucionāriem. Šis restorāns ir viens no Jaunās skandināvu virtuves pionieriem un pamatlicējiem. "Noma" ir revolucionārs visās jomās - 2006. gadā tika nolemts, ka restorāna pavāri savā starpā sarunāsies tikai angliski - nopietns solis kulinārajā pasaulē, kur tik ilgi ir dominējusi franču valoda. Turklāt restorāns apņēmās uzņemt pēc iespējas vairāk mācekļu, lai šo kultūru izplatītu tālāk pasaulē.
"Noma" piemēram ir sekojuši daudzi pavāri. "New Nordic" stilu var izgaršot arī Stokholmas restorānos "Ekstedt", "Mathias Dahlgren", Kopenhāgenas "Cofoco", "Kong Hans Kælder", kā arī "Maaemo", kas atrodas Oslo.
Prakstiski visās dzīves jomās ir vērojami centieni atgriezties pie dabas - eko kosmētika un mazgājamie līdzekļi, hibrīdautomašīnas, pārvietošanās ar velosipēdiem, t-krekli no bioloģiski audzētas kokvilnas. Tādēļ arī kulinārajā jomā tas nav nekāds pārsteigums. Vārds "dabisks" vairs nav parasts mārketinga sauklis, tas ir jaunais veids "kā būt".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
