Projektu atbalsta
Sponsor Logo
close-ad
Laižam uz Lietuvu
Spāru vērošana, milzu gramofons un rituāli: septiņas maģiskas izklaides Lietuvas mežos
Lietuva ir mežu valsts un jau izsenis piedāvā saviem viesiem oriģinālas izklaides brīvā dabā, līdztekus tradicionālajiem pārgājieniem, velosipēdu ceļojumiem un kempingiem pie gleznainiem ezeriem ļaujot atklāt arī unikālus un dažādām maņām paredzētus meža noslēpumus.

Foto: Laimonas Ciūnys
"Mēs esam mežu valsts," saka Indre Trakimaite-Šeškuviene, Lietuvas Nacionālā tūrisma veicināšanas aģentūras "Lithuania Travel" mārketinga vadītāja. "Mežs ir svarīgs Lietuvas vēstures un kultūras simbols. Par spīti 19. un 20. gadsimta industriālajai attīstībai mēs esam saglabājuši lielas dabisku mežu platības. Līdz ar eko tūrisma attīstību šīs vietas kļūst par meditācijas un veselības prakšu vietām, kur gūt dziļāku saikni ar dabu."
Augu un zālīšu vākšana

Augu un zāļu tēju izmantošana uzturā un ārstniecībā ir sena lietuviešu tradīcija, ko pamatos pārzina liela daļa iedzīvotāju – ko lietot, lai uzlabotu gremošanu, un kas atvieglos klepu. Taču daba ir bagātīga un piedāvā krietni vien vairāk. Lietuvas Ziemeļaustrumos, mežu ieskautajos Anīkšķos augu speciālists Ramūnas Daugelavičius apvieno lietuviešu tradīcijas ar citām kultūrām un zinātniskām metodēm, piedāvājot pavisam nebijušu pieredzi. No augu vākšanas ēdiena garšas uzlabošanai līdz īpašām tējas ceremonijām un pat uguns rituāliem meža biezoknī – viss ir iespējams!
Foto: Ramūnas Daugelavičius
Tauriņu un spāru vērošana

Tauriņu un spāru vērošana var būt tikpat interesanta un atalgojoša kā putnu vērošana. Lietuva ir vienīgā vieta pasaulē, kur spāres tiek uzraudzītas un marķētas. Šie mazie un krāšņie lidoņi spēj veikt tūkstošiem kilometru, un Ventes ornitoloģijas stacijā šobrīd padziļināti pēta to migrācijas paradumus. Netālu no stacijas, Lietuvas rietumos, ekotūrisma entuziaste Daiva Stanislovaitiene piedāvā tauriņu, spāru un putnu vērošanas ekskursijas apvienojumā ar ērtu nakšņošanu villā "Rusne".
Meža "vannas"

Japāņu prakse "shinrin-yoku" jeb meža vannošanās ir cilvēka gara dziedināšanas un atjaunošanas prakse, kas palīdz atgūties no darba dunas un tehnoloģiju diktētā dzīvesveida. Lēna iegremdēšanās meža biezoknī, apvienojot redzi, dzirdi, ožu un pat garšu, palīdz relaksēties, atgūt prāta skaidrību un uzlabot veselību. Sertificēta "shinrin-yoku" gide Mila Monk piedāvā gan individuālas, gan grupu "vannas" dažādos Lietuvas mežos.
Foto: Andrius Ufartas
Lielākais sapņu ķērājs pasaulē

Pastāv uzskats, ka sapņu ķērāji spēj pasargāt no sliktiem sapņiem, tāpēc tie, kurus nomoka murgi, vajadzētu apmeklēt Asvejas reģionālo parku Lietuvas austrumos, kur atrodas lielākais sapņu ķērājs pasaulē. Tas ir 13 metrus augsts un 10 metrus diametrā, tā izgatavošanā iztērēts vairāk nekā 1 kilometrs virves, un tas sver 156 kilogramus. Sapņu ķērājs atrodas eko kūrorta "Zelta mežs" teritorijā, kur, balstoties tikai uz savu intuīciju, var izstaigāt arīdzan īpašu meža labirintu.
Meža gramofons

Meža skaņu ķērājs atrodams Kuršu kāpā – smilšu strēlē, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras. Trīs metrus augstā gramofonam līdzīgā konstrukcija pastiprina meža radītās dabiskās skaņas. Lai pilnvērtīgi varētu izbaudīt maģiskās dabas simfonijas skaņas un sasniegtu meditatīvu stāvokli, gramofonā vēlams pavadīt vismaz pusstundu.
Foto: Rasuolė Andrulienė
Meteorītu krāteris

Pirms 165 miljoniem gadu milzīgs meteorīts nogāzās vietā, kur mūsdienās atrodas Vepru miests. Sprādziens un ugunsgrēks iznīcināja visu dzīvību Lietuvas teritorijā un radīja krāteri aptuveni 50 kvadrātkilometru platībā. Labākais veids, kā apgūt šo teritoriju, ir izbraukt pa kādu no veloceļiem, kas ved ap un pa krāteri.
Meža kāpas

Smilšu kāpas ir klasiska un jau pierasta Baltijas jūras piekrastes aina, taču dažviet kāpas atrodamas arī tālu prom no jūras meža dziļumā. Piemēram, dienvidaustrumu Lietuvas priežu mežos, kur tās kontrastē ar zaļo meža ainavu un sniedz gluži neparastu meža pieredzi, arvien pierādot dabas neparasto spēku.
Foto: Tautvydas Pažarskis
Projekta ''Laižam uz Lietuvu!"' veidotāji: saturs tapis sadarbībā ar Lietuvas nacionālo tūrisma attīstības aģentūru, redaktores – Kristīne Melne un Sabīne Košeļeva, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.