Foto: DELFI
Mārtiņa kapi Rīgā, Pārdaugavā, ir neparasta vieta – daudzi ik dienas brauc garām tramvajā vai auto un diez vai kādreiz vēlējušies tur iegriezties, jo skats uz šķībajiem krustiem un reizēm arī starp tiem pakritušajiem pļēguriem ir visai spocīgs. Tomēr aptuveni mēnesi gadā – pavasarī – viss mainās, un šis dvēseļu dārzs pārtop pavisam materiālā un taustāmā ziedu valstībā. Tieši pašlaik kapsētā zied zilās scillas.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Mārtiņa kapi ir senākie kapi Pārdaugavā, kas ierīkoti 1773. gadā, teikts mājaslapā Zudusilatvija.lv. Sākumā tie saukti par Āgenskalna (Hāgenskalna) kapsētu. Pēc Mārtiņa baznīcas uzcelšanas 1852. gadā kapsēta no Jāņa draudzes pārgājusi Mārtiņa draudzes pārziņā un arī kapi mainījuši nosaukumu atbilstoši tai.

Ja dodaties pastaigā pa kapsētu, kas pašlaik vairāk atgādina ziedošu dārzu, vērts sameklēt. 1786. gadā celto mastu šķirotāja Miķeļa Grindeļa kapliču, kas pirms vairākiem gadiem atjaunota.

Mārtiņa kapos mūžīgu mieru raduši arī vairāki slaveni latvieši. Piemēram, Melanholiskā valša komponists Emīls Dārziņš te apbedīts 1910. gada 25. augustā. Viņa slaidi vertikālo kapa pieminekli no 1912. līdz 1913. gadam veidojuši Burkards Dzenis (1879-1966) un tēlniecības klasiķis Teodors Zaļkalns (1876-1972). Tas atrodas Krēslas ielas pusē. Šajā dvēseļu dārzā atdusas arī publicists, pirmais latviešu žurnālists Jānis Leitāns, kā arī ārsts un farmaceits Dāvids Hieronīms Grindelis, kas bija jau pieminētā mastu šķirotāja mazdēls, liecina Kapu pārvaldes mājaslapā pieejamā informācija.

Foto: DELFI

Mārtiņa kapi apbedījumiem slēgti 1951. gadā, un pašlaik tos var apskatīt kā parku. Šajā kapsētā reti kura kopiņa liecina par pastāvīgām cilvēku rūpēm ,un diemžēl atšķirībā no Lielajiem kapiem, kur daudzi dodas gan skrējienā, gan brauc ar velosipēdiem kā pa parku, Mārtiņa kapos ir daudz vientulīgāk un biežāk sastopami pudeles brāļi ne tajā skaidrākajā prātā.

Foto: DELFI

Pavasarī šī kapsēta pārvēršas līdz nepazīšanai, jo lielo koku paēnā zeme krāsojas zila – smaržīgo paklāju veido Sibīrijas zilsniedzītes jeb scillas (Scilla siberica). Tas ir daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar olveida sīpolu un apaļu pogaļu augļiem. Augs zied no marta vidus līdz maijam. Košie ziediņi Latvijā ieceļojuši no Kaukāza kalniem un Balkāniem, bet plaši tiek kultivēti arī citviet.

Tuvējā apkārtnē citi apskates objekti ir, piemēram, kaimiņos esošais LU Botāniskais dārzs un Uzvaras parks, kā arī netālu esošais Smiļģa Teātra muzejs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!