Kas jādara ceriņu laikā? Ieva iesaka doties pie ceriņu krūma, rūpīgi to izpētīt, atrast ziedu ar piecām ziedlapām, ievēlēties vēlēšanos un apēst ziediņu. Šāda laimes pieburšana darbojas simtprocentīgi! Bet Dobelē jādodas uz tās vizītkarti - "Upīša dārzu", kur apskatāma viena no plašākajām ceriņu kolekcijām pasaulē. Ceriņu sezona ilgst no 15. maija līdz 15. jūnijam.
Jau desmit gadus ceriņu ziedēšanas laikā dārzā notiek klasiskās mūzikas koncerti. Šogad, 2.jūnijā Ceriņu dārzs aicina uz koncertu "Pasaules mūziklu un kino mūzika Dobeles ceriņos", kurā uzstāsies arī Ieva Sutugova un, protams, "Dobeles violetais Ceriņu koris".
Taču uz "Upīša dārzu" ir vērts doties arī citā laikā, piemēram, kad ienākas garšīgie ķirši un aprikozes, plūmes, bumbieri, āboli un vīnogas, jo te ir iespēja ne tikai apskatīt augļu kokus, krūmus un dekoratīvos stādus, bet arī iegādāties gan stādus, gan arī pašus augļus. Ieva iesaka uz dārzu doties ķiršu laikā, jo "Upīša dārza" ķirši esot tik garšīgi, ka "mēli varot norīt".
Savus viesus Ieva ved uz zemgaļu pilskalnu un Livonijas ordeņa pilsdrupām. Skolas laikā Ieva uz pilsdrupām devusies piknikos un darījusi tur gan darbus, gan nedarbus. Šobrīd pilsdrupas ir viena no Dobeles randiņu TOP vietām, bet savā laikā Zemgaļu pilskalnā slējusies koka pils, kas vairākkārt minēta Atskaņu hronikā, vēstot par kaujām, kas 13. gadsimtā notika starp vietējiem iedzīvotājiem un vācu bruņiniekiem. Dobeles pils izturējusi 6 ienaidnieka aplenkumus, tad zemgaļi pili nodedzināja un neuzvarēti devās uz Lietuvu. Šī bijusi pēdējā senlatviešu pils Latvijas teritorijā, kura veikusi bruņotu pretošanos Livonijas ordenim.
Livonijas ordenis koka pils vietā uzbūvēja mūra pili, vēlāk tai piebūvējot baznīcu u izveidojot parku. No 1729. gada pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka. Ieva pilsdrupu apskatei aicina izmantot gida pakalpojumus, jo tikai tā jūs uzzināsiet daudz interesanta par pili un Dobeli kopumā, piemēram, par pils slepenajām pazemes ejām.
Ķestermežs - meža parks ar brīvdabas estrādi ir dobelnieku iecienīta atpūtas vieta. Tā nosaukums cēlies no Dobeles latviešu luterāņu draudzes ķestera mājām, kas šajā vietā atradušās līdz Pirmajam pasaules karam. Tepat bijusi arī skola, kurā mācījies Krišjānis Barons.
Tagad cauri Ķestermežam izbūvēti bruģēti gājēju un veloceliņi, bet brīvdabas estrāde ir dziesmu svētku, koncertu, teātra uzvedumu un zaļumbaļļu norises vieta.
Lai arī Pokaiņu mežs atrodas ārpus Dobeles, Ieva saka: "tā pati Dobele jau vien ir!" un noteikti iesaka aizbraukt uz Pokaiņiem, jo pat lielākie skeptiķi tur sajūtot mistikas klātbūtni. Mežā ir mīklainas akmeņu upes, krāvumi, vaļņi un īpatnēji akmeņu sakopojumi. Laika gaitā Pokaiņi apauguši dažādiem fantastiskiem minējumiem un pieņēmumiem, taču nenoliedzams ir fakts, ka Pokaiņi ir spēcīga enerģētiska vieta un zintnieki, dziednieki un ekstrasensi to uzskata par senu svētvietu.
Ieva lepni saka, ka Zemgali un Dobeles apkaimi var uzskatīt par Latvijas prezidentu kalvi, tāpēc iesaka apmeklēt Kārļa Ulmaņa muzeju - viņa dzimtās mājas "Pikšas". Muzejs veidots kā pagājušā gadsimta 30. gadu lauku sēta, kas raksturo Latvijas zemkopības attīstību šajā laika posmā. Ekspozīcija veltīta Kārļa Ulmaņa dzīves gājumam un valstiskajai darbībai.
Kur paēst: Ievas iecienīta pusdienu vieta ir "Tērvetes alus dārzs", kas atrodas vēsturiskajā Tirgus laukumā. Te esot gan omulīgi, gan garšīgi. Ja kārojas izcila labs picas, jādodas uz veikalu "TOP", kur iekārtojusies picērija "Karavāna".
Ko pārvest no Dobeles mājās palicējiem: izslavētās Dobeles sveces un "Upīša dārzā" iegādātos kārumus vai stādus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
