Foto: Kadrs no video
Laiks maina visu. Un arī Kuldīga nav izņēmums. Gadu gaitā tā būtiski pārvērtusies, tomēr saglabājusi savu šarmu.

Virtuālajā izstādē "Senāk un tagad..." redzamās fotogrāfijas atklāj Kuldīgas pilsētvides stāstu, ļaujot skatītājam salīdzināt, kāda pilsēta bijusi senāk un kāda tā ir šodien. Video pirmo reizi bija apskatāms Latvijas simtgadei veltītajā izstādē "Kuldīga un novads 100 gados", kuras apmeklētāji varēja iepazīt Kuldīgas un novada 100 gadu stāstu fotogrāfijās, "Tūrisma Gidam" pastāstīja Kuldīgas novada muzeja sabiedrisko attiecību un izglītības nodaļas vadītāja Anita Balode.

Video redzamās senākās fotogrāfijas ir no 1919. gada, savukārt mūsdienās fiksēta pilsētas ainava 2018. gadā. Interesanti salīdzināt izmaiņas pilsētā gan ilgākā, gan īsākā periodā. Vērojot video, pārņem gan nostalģija par zaudētu ēku vai izmainītu ainavu, gan prieks par uzlabojumiem infrastruktūrā pēc ielu rekonstrukcijas 2010. gadā un ēku restaurācijas darbiem Kuldīgas vecpilsētā.

Izstāde "Kuldīga un novads 100 gados" bija pirmā tik plaša mēroga izstāde par Kuldīgas pilsētas un novada vēsturi Latvijas valsts pastāvēšanas 100 gados. Tās mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar Kuldīgas un novada 100 gadu stāstu fotogrāfijās, akcentējot cilvēka nozīmi valsts veidošanā, attīstībā un saglabāšanā. Izstāde veidota kā veltījums Latvijai simtgadē. Tajā tika eksponētas unikālas Kuldīgas novada muzeja krājuma fotogrāfijas, daudzas no tām sabiedrība ieraudzīja pirmoreiz. Lai izstāde būtu pieejama ikvienam, Kuldīgas novada muzejs to ievietoja muzeja mājaslapā, virtuālo izstāžu sadaļā.

Izstādes "Kuldīga un novads 100 gados" autore ir Kuldīgas novada muzeja krājuma glabātāja Indra Orehova. Savukārt virtuālās izstādes "Senāk un tagad..." mūsdienu daļu 2018. gada aprīlī fiksēja Inna Rozentāle, Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja. Video "Senāk un tagad…" dizainu un video montāžu veidoja Kuldīgas novada muzeja māksliniece – noformētāja Ilze Riekstiņa.

Šobrīd Kuldīgas novada muzejā apskatāma ekspozīcija, kas iekārtota kā dzīvoklis – versija par turīga kuldīdznieka dzīvesveidu 20. gadsimta sākumā, kā arī ieskats pilsētas vēsturē ekspozīcijā "Kuldīga pirms mums". Līdz 31. martam ir iespēja arī redzēt filmas "Nameja gredzens" tērpu izstādi, kurā var apskatīt arī dažādus kinopilsētiņas "Cinevilla" atribūtus, kas tika izmantoti filmas uzņemšanas laikā. Savukārt līdz 7. aprīlim skatāma izstāde "Vienoti dziesmā, dejā un sirdī", kas ir veltīta vienai no mūsu nozīmīgākajām kultūras vērtībām – Dziesmu un Deju svētkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!