Kuršu kāpa – Lietuvas Sahāra
Foto: yl2ggt

Kuršu kāpu mēdz dēvēt par Lietuvas Sahāru un jūras, vēja un smilšu kopdarba rezultātā radīto brīnumu. Un patiešām, te būs par ko brīnīties un sajūsmināties kā lieliem, tā maziem dabas un dzīvnieku mīļotājiem un arī vienkārši laiskas atpūtas kārotājiem, pie tam, visi šie labumi baudāmi tikai nepilnu 4 stundu brauciena attālumā no Rīgas.

Par Kuršu kāpu sauktā Baltijas jūras pussala ir 98 kilometrus gara un 0,4 - 4 kilometrus plata zemes strēle, kas stiepjas ziemeļu - dienvidu virzienā. No cietzemes to atdala 1600 kvadrātkilometru plašais Kuršu līcis. Kuršu kāpa ar cietzemi savienojas uz dienvidiem no Klaipēdas Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā. Lietuvā ietilpst Kuršu kāpas ziemeļu daļa aptuveni 50 kilometru garumā - no Kāpugala līdz Nidai. Turpat aiz Nidas ir robežkontroles punkts.

Kuršu kāpas Lietuvas daļā var nokļūt ar prāmi no Klaipēdas, šķērsojot Kuršu līci. No vecās piestātnes, kas atrodas Klaipēdas vecpilsētā, uz kāpu kursē mazais, galvenokārt kājāmgājējiem un velotūristiem piemērotais, no jaunās piestātnes - lielākais, autotransportam piemērotais prāmis.

Kad ar prāmi esat šķērsojuši līci, jums noteikti jādodas uz Jūras muzeju un delfināriju. Atrast šīs vietas nebūs grūti, jo tās redzamas jau no Klaipēdas puses. Jūras muzejs iekārtots 19. gadsimta cietokšņa ēkā, un tajā apskatāma patiešām daudzveidīga ekspozīcija. Tomēr vislielāko apmeklētāju sajūsmu izpelnās delfīni un jūras lauvas, kuri kļūst par izrāžu "zvaigznēm" vairākas reizes dienā. Delfīni dejo, dzied pēc notīm, spēlē bumbu, zīmē un vizina laivā kādu no laimīgajiem skatītājiem. Arī jūras lauvu priekšnesums sajūsmina gan lielos, gan mazos skatītājus.

Dodoties tālāk dienvidu virzienā, jūs nonāksiet Kuršu kāpas ciemā Juodkrantē. Te ir vērts izstaigāt daudzveidīgiem mākslas objektiem izskaistināto promenādi, kas ved gar Kuršu līča piekrasti un doties uzzināt Raganu kalna noslēpumus. Šis koka skulptūru ansamblis veidots 20. gadsimta septiņdesmito gadu beigās, astoņdesmito gadu sākumā no vietējā, kāpās atrastā kokmateriāla un tā veidošanā piedalījušies koktēlnieki no visas Lietuvas. Te mīt gandrīz 100 raganas, velni, pūķi, princeses, lietuviešu folkloras tēli - Jūrate, zalkšu karaliene Egle, pavisam nevainīgi zvejnieki, kāzu svinētāji un muzikanti.

Dodoties no Juodkrantes tālāk uz dienvidiem, ceļa labajā pusē apskatāma kormorānu un pelēko gārņu kolonija. Ceļmalas bērzos ligzdo vairāk nekā seši tūkstoši putnu!

Kāpēc Kuršu kāpas dabu mēdz salīdzināt ar tuksneša ainavām? Dodaties uz Pelēko kāpu, kas atrodas uz dienvidiem no Juodkrantes, starp autoceļu un Kuršu līci un jums viss taps skaidrs! Dodoties augšup pa labiekārtoto taku, paveras neaizmirstama panorāma - smiltis neskaitāmos krāsu toņos. Lai saudzētu šo dabas radīto skaistumu Pelēkajā kāpā atļauts staigāt vienīgi pa ierīkoto pastaigu taku.

Dodoties vēl tālāk uz dienvidiem, gandrīz līdz Lietuvas - Kaļiņingradas apgabala robežai, jūs nonāksiet Pārnidas kāpā, kas atrodas pie Nidas ciematiņa. Pārnidas kāpā iekārtots skatu laukums, kurā slejas Saules pulkstenis un no tā paveras "miljons dolāru vērts" skats - ziemeļos redzami Nidas ciemata namu rudie jumti, austrumu pusē - jahtu balto buru izraibinātais Kuršu līcis, dienvidos - plašās smilšu kāpas, bet rietumu pusē - Baltijas jūra.

Nida ir omulīgs Kuršu kāpas ciems, kādreizējā zvejnieku, bet tagad tūristu paradīze, kas valdzina ar savu rāmo eleganci un sakoptību. Mūsdienās Nida praktiski dzīvo viesiem - tāpēc daudzās Nidas mājās ir iekārtotas viesnīcas, kā arī suvenīru tirgotavas un kafejnīciņas. Nida piedāvā mierīgu atpūtu harmoniskā gaisotnē, ko netraucē pārspīlēts izklaides industrijas skaļums, tomēr vasarās te iespējams baudīt plašu kultūras u izklaides pasākumu programmu un jāņem vērā, ka šī nebūs īstā vieta vientulības baudīšanai.

Kuršu kāpai un līcim nosaukumu devuši kurši, kuri te ieradušies no Kurzemes labākas dzīves meklējumos. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir noteikusi to, ka Kuršu kāpas iedzīvotāji nodarbojušies galvenokārt ar zvejniecību, tāpēc Nidā vēl šodien redzamas daudzas senās zvejnieku mājas - divstāvu koka ēkas, kas nokrāsotas sarkanbrūnā krāsā, apjumtas ar rudiem dakstiņu jumtiem un rotātas ar kokgriezumiem. Ar Kuršu kāpas vēsturi un zvejnieku dzīvi var iepazīties Nidas vēstures muzejā.

Ap 19. gadsimtu, sākot attīstoties tūrismam, Kuršu kāpas nomaļie zvejnieku ciemi piedzīvoja savu renesansi - Kuršu kāpa kļuva par populāru atpūtas vietu, kas īpaši piesaistījusi radošās inteliģences pārstāvjus. Viens no pazīstamākajiem kāpas iemītniekiem ir Nobela prēmiju ieguvušais rakstnieks Tomass Manns, kurš uzturoties Nidā esot sarakstījis savu slaveno romānu "Jāzeps un viņa brāļi". Ja esat Manna darbu cienītāji, jums ir iespēja doties uz viņa kādreizējā dzīvesvietā iekārtoto muzeju.

Uzturoties Kuršu kāpā, jums ir iespēja izbraukāt pussalu ar velosipēdu, jo paralēli vienīgajam autoceļam iekārtots ērts veloceliņš. Pa ceļam varat piestāt un palaiskoties balto smilšu pludmalēs, bet garšas kārpiņu iepriecināšanai - nogaršot kādu no zivju tirgotavās piedāvātajām zivīm.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form