Mazā Šveice Gulbenes novadā – Stāmeriena. Ko tur apskatīt?
Foto: Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs

Stāmeriena tiek dēvēta par Gulbenes novada mazo Šveici, jo tā ir bagāta ar gleznainiem dabas skatiem, pieciem ezeriem, četriem atpūtas kompleksiem ezeru krastos, skaistu Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcu, Stāmerienas pili, un, protams, ar šaursliežu vilcieniņu – bānīti, kurš kursē no Gulbenes uz Alūksni jau 113 gadus. Šogad pa Stāmerienas ezeru var izbraukt arī ar kuģīti baudīt citas jaukas atpūtas iespējas.

Mazā Šveice Gulbenes novadā – Stāmeriena. Ko tur apskatīt?
Foto: Delfi foto lietotājs muntis

Pagasts lepojas arī ar bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu. Stāmerienas nosaukums esot radies no Stāmeru dzimtas, kam 15. gadsimtā piederējusi zeme ap ezeru, kas nosaukts par Stāmerienas ezeru. Ezera garums ir 1,5 kilometri, platums – 0,8 kilometri.

Mazā Šveice Gulbenes novadā – Stāmeriena. Ko tur apskatīt?
Foto: Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs

Ezerā no Ludzas ezera ietek Ludzupīte, un uz Pogas ezeru iztek Pogupe. Lai pa īstam izjustu šī Vidzemes ezera burvību, jādodas izbraucienā ar ekskursiju kuģīti. Sīkāka informācija: www.visitgulbene.lv. Pieteikšanās pa tālr. 25673334. (Grupu ekskursijas, svinību un izklaides braucieni gan jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš.)

Pēc izbrauciena ar ekskursiju kuģīti noteikti vērts apmeklēt arī Stāmerienas pili, kas, lai arī nedaudz apbružāta, tomēr atgādina celtni no pasaku grāmatas. Stāmerienas muižas apbūve, salīdzinot ar daudzām citām Latvijas muižām, ir samērā jauna. Tā sākusi veidoties tikai 19. gadsimtā. Pirms tam Stāmeriena ilgu laiku bijusi Vecgulbenes muižas pusmuiža, stāsta Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā.

Graciozā pils celta ļoti skaistā apvidū pie diviem – Stāmerienas un Pogas – ezeriem. Nav iespējams norādīt precīzus ēku celšanas gadus, tomēr domājams, ka lielāka daļa ēku celta 19.gadsimta pirmajā pusē, zina stāstīt Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā. Apbūves greznākās ēkas – pils sākotnējo celtniecību var datēt ar 19. gadsimta sākumu, jo zināms, ka 1822. gadā tā bijusi mūra ēka ar dakstiņu jumta segumu. Vēlākajos gados pils vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Šo darbu rezultātā Stāmerienas muižas pils kļuva par vienu no spožākajiem franču neorenesanses paraugiem Latvijas muižu vidū.

Mazā Šveice Gulbenes novadā – Stāmeriena. Ko tur apskatīt?
Foto: DELFI Aculiecinieks

Līdzīgi daudzām citām Latvijas pilīm, 1905.gadā arī Stāmerienas pils tika nodedzināta. Drīz pēc tam sākās atjaunošanas darbi, kas pabeigti 1908.gadā. Pils netika atjaunota iepriekšējā izskatā, bet gan stipri pārbūvēta, tādējādi tā ieguva neoklasicisma un jūgendstila iezīmes. Interesanti, ka Stāmerienas muižas pils baronu fon Volfu dzimtas īpašumā palika arī pēc 1920.gada agrārreformas, tādēļ dzimtas pārstāvji šeit dzīvoja arī divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.

Protams, padomju laikos tā tika nacionalizēta. No 1945. līdz 1965.gadam Stāmerienas pilī atradās Stāmerienas lauksaimniecības tehnikums, vēlāk padomju saimniecības "Stāmeriena" kantoris, ciema padome un lauksaimniecības tehnikuma neklātienes konsultāciju punkts. Tagad pils ir Gulbenes novada pašvaldības īpašums.

Pēc pils apskates var doties pastaigā pa Stāmerienas pils vēstures taku. Ap Stāmerienas pili ir vairāk nekā 20 hektāru liels ainavu stila parks. Tas sākotnēji tika veidots vēdekļveidā ar daudzām skatu līnijām, kas visas iziet no viena punkta – pils. Tajā aug gan vietējo sugu koki un krūmi, gan arī daudz ārzemju introducētie koki – duglāzijas, Eiropas lapegle, Sibīrijas baltegle, balzāma baltegle un dvīņu ozols, tautā saukts par Mīlestības ozolu.

Teika vēsta, ka muižas dārznieks mīlējis barona meitu, bet viņa izdota par sievu pie kaimiņu barona. Baroneses kāzu dienas rītā dārznieks pils parkā iestādījis divus ozolus, savienojis tiem kopā zarus, un teicis, ka viņa mīlestība būs dzīva, kamēr zaļos šie koki. Un tā jau vairāk nekā 100 gadus šie koki glabā dārznieka un baroneses mīlestības stāstu.

Mazā Šveice Gulbenes novadā – Stāmeriena. Ko tur apskatīt?
Foto: Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs

Esot Stāmerienā, nevar nepamanīt arī Svētā Ņevas Aleksandra Stāmerienas pareizticīgo baznīcu. Tā saulainās dienās spoguļojas ezera dzelmē un kā balts gulbis, stāvot ezera krastā, savā cēlumā sveicina katru garāmgājēju. Pati pirmā Stāmerienas baznīca, ko iesvētīja 1851. gadā, bijusi celta no koka. To kā kāzu dāvanu savai sievai – Krievijas kņazienei Sofijai Potjomkinai – uzcēla Stāmerienas muižas īpašnieks Eduards fon Volfs. 1904. gadā tiek uzcelta un iesvētīta jauna, mūra baznīca. Kalnu kristāli, kas, saules apspīdēti, mirdz baznīcas torņu krustos, ir baronu Borisa un Paula Volfu dāvana. 2004. gadā, savā 100 gadu jubilejā, baznīca atguva savu sākotnējo spožumu.

Pēc izbrauciena ar kuģīti un pastaigām ceļotājus parasti sāk mākt izsalkums, tāpēc vērts nobaudīt garšīgu maltīti kafejnīcā, turpat Stāmerienā.

Vasarā svarīga informācija būs, ka Stāmerienas pagasta ezeros var peldēties. Turpat ir arī vairākas viesu mājas, kur pārlaist nakti, ja negribas vairs braukt mājās.

Noderīga informācija:

Tūrisma informācijas centra "Stāmeriena" adrese: "Stāmerienas pils", Vecstāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4406, tālr. 29178536.

Materiāls tapis sadarbībā ar Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centru

Tags

Baudi vasaru! Gulbene Gulbenes novads Lasāmgabali Vidzeme Gulbene Latvija Eiropa

Comment Form