Nākamā pietura – mājas: piecas kolorītas un slēgtas stacijas ēkas
Foto: Elīna Kursīte

Antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere pagājušā gada izskaņā aizsāka ekspedīciju virkni "Nākamā pietura – mājas", apceļojot Latvijas slēgtās dzelzceļa līnijas un stacijas. Apciemojot šos kādreiz tik nozīmīgos pieturpunktus, viņas atklāj gan ēku stāstus, gan iepazīstas ar to iemītniekiem, kas šeit turpina savu dzīvi. Šoreiz "Tūrisma Gids" piedāvā iepazīties gan ar piecām kolorītām stacijas ēkām, gan pašu projekta ideju.

Kā radās ideja? Pēc pēdējās "mohikāņu" grāmatas "Latgales pēdējie mohikāņi", Elīna lūkoja pēc idejām jaunam projektam, un tad kādā sarunā ar draugiem nonāca pie smeldzīgās tēmas, ka daudzu ciemu un mazpilsētu savulaik ievērojamās un sabiedriski nozīmīgās ēkas, proti, stacijas ir palikušas bez sākotnējā pielietojuma. Savukārt Lienes antropoloģijas studiju noslēguma darbs bija par stacijām, un viņas iesaistīšana bija pašsaprotama. "Interese par to, kas notiek ar kādreiz tik zīmīgām ēkām, kas bijušas darba, satikšanās, jaunu ceļojumu, jaunu stāstu vietas, sākums un beigas, neradīja šaubas par to, ka turpmāk daudzas jo daudzas nogales tiks pavadītas ceļā, meklējot liecības par slēgtajām dzelzceļa līnijām," piebilst Liene.

Jau pēc vairākām aizvadītajām ekspedīcijām, abas pētnieces atzīst, ka staciju mūži attīstījušies ļoti dažādi. "Daudzās uz dzīvi apmetušies stacijas priekšnieki un dzelzceļa darbinieki. Dažas stacijas piedzīvojušas pārvērtības un kļuvušas par privātmājām, cītīgi glabājot savu jaunību dienu "aizraušanos", ko nodod augstie telpu griesti. Dažas ir atstātas "laika zoba" labvēlībai vai nelabvēlībai, bet dažas pazudušas no redzes loka," stāsta pētnieces, paužot nožēlu, ka doties ekspedīcijās nav sākušas ātrāk.

Nākamā pietura – mājas: piecas kolorītas un slēgtas stacijas ēkas
Foto: Elīna Kursīte

Vaicātas, cik ilgi Elīna un Liene šādi plāno braukt pa stacijām un cik daudz šo ēku viņas plāno apskatīt, projekta autores teic tā: "Šobrīd plānojam izbraukt 14 maršrutus – gan tādus, kas slēgti salīdzinoši nesen, proti, 20. gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā, gan arī tādus, kas slēgti 20. gadsimta vidū. Kopumā tās ir aptuveni 220 stacijas un pieturas vietas visā Latvijā. Grafiks ir diezgan saspringts, un plānojam to paveikt līdz oktobrim, lai novembrī varētu izdot grāmatu. Ir tā, ka liela daļa staciju ir sliktā stāvoklī, un iet bojā. Piemēram, aizbraucot uz Bausku, atklājām, ka stacijas ēka ir nojaukta vien pirms mēneša. Tāpēc īpaši vilcināties nevaram atļauties, lai paspētu iemūžināt iespējami vairāk."

Šobrīd projekta autores paguvušas apskatīt aptuveni trešdaļu no ieplānotajām apskates vietām, taču priekšā vēl ir daudz darba – gan materiāla ievākšana, gan analīze. "Plānotie maršruti ir tādi, kuros bija samērā drošas ziņas, ka stacijas ēkas vēl saglabājušās, jo ne par visām ir pieejamas ziņas internetā, un citu plānošanai ir jāveic dziļāka izpēte. Pirms apbraukšanas konsultējāmies arī ar Latvijas dzelzceļa cilvēkiem, lai neaizšautu kaut kur pavisam garām."

Runājot par to, vai visas ēkas beigušas savu staciju mūžu, vai arī ir kādi izņēmumi, autores stāsta, ka ir stacijas, kurās vairs neapkalpo pasažierus, bet tās ir pārveidotas kravu pārvadājumu organizēšanai. Tādas, piemēram, ir līnijā Daugavpils – Rēzekne, kur notiek aktīva kravas vilcienu satiksme, bet pasažierus pārvadā vien līdz Aglonai reizi gadā.

Turpinājumā "Tūrisma Gids" piedāvā iepazīties ar piecām kolorītām stacijām un to stāstiem.

Source

Tūrismagids

Tags

Lasāmgabali Latvija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form