Ragaciema sedums, kur savulaik rosījās zvejnieki un vīrus mājās gaidīja sievas
Foto: Nataly Hlapkovska

Jūra ar savu ūdens plūdumu un dažkārt īpaši nebēdnīgo vēju, kas plivina matus un neļauj tos savākt, ir viena no labākajām vietām, kur saelpoties svaigu gaisu, nolaist tvaiku un vispārīgi atjaunot spēkus. Mums ir palaimējies, ka Latvijai ir gara un daudzveidīga Baltijas jūras piekraste, kas visās tās garumā patīkami pārsteigs ikvienu. Šoreiz dosimies uz Ragaciemu, kur atjaunota kādreizējā zvejas laivu piestātne – sedums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ragaciems atrodas Tukuma novada Lapmežciema pagastā, un tā teritorija iekļauta Ķemeru Nacionālajā parkā, vēstīts Kurzemes tūrisma asociācijas mājaslapā. Senais zvejniekciems izvietojies starp Rīgas jūras līci un Kaņiera ezeru un savu nosaukumu ieguvis no tuvējā zemesraga, kas iestiepjas jūras līcī. No otra blakus esošā zvejnieku ciema (jau pieminētā Lapmežciema) to atdala Starpiņupīte, ko licis izrakt Hercogs Jēkabs, lai savienotu Kaņiera ezeru ar jūru. Upītē ir divas slūžas.

Starp Starpiņupi un Ragaciemu atrodas liela kāpa, ko sauc par Kuģu kalnu. Teika stāsta, ka senos laikos tur vietējie esot kurinājuši ugunskurus, lai tādējādi pievilinātu garāmbraucošos kuģus. Tie, domādami, ka tur ir osta, mēģinājuši piestāt krastā, bet uzskrējuši uz sēkļa. Tad nu blēži savās laiviņās naski piezagušies kuģiem un apkāvuši visus kuģotājus, izlaupījuši kuģus un veduši uz Tukumu salaupīto pārdot.

Ragaciemā savu sentēvu piemiņai vietējie zvejnieki atjaunojuši sedumu – kādreizējo zvejas laivu piestātni. Sedumos zvejnieki cēluši tīklu būdas, kurās glabājās tīkli, enkuri, bojas un cits zvejai nepieciešamais inventārs. Sedumiem bijusi arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem. Tās bija vietas, kur sievas, mātes, jaunavas, bērni gaidīja savus tuvākos pārbraucam no jūras. Bija prieks par labiem lomiem, bēdas par tukšiem, saplēstiem tīkliem. Vislielākās bēdas bija tad, kad kāds zvejas vīrs palika jūrā uz mūžu. Piemēram, 1902. gadā Ragaciema ļaudis piedzīvoja lielu nelaimi – vētrā bojā gāja vairāk nekā 30 zvejnieki. 2018. gadā šeit atklāts tēlnieka Oļega Skaraiņa iecerētais piemiņas akmens jūrā paņemtiem zvejniekiem.

1875. gadā Ragaciemā uzcēla nelielu bāku, kuras tornis kalpoja zvejnieku laivām. Diemžēl bāka Pirmā pasaules kara laikā tika nopostīta, taču 1939. gadā to restaurēja. Mazā zvejnieku bāka darbojās līdz 1960. gadam, kad uzcēla jauno bāku. Jaunās bākas augstums ir 30 metri, uguns augstums 37 metri. Zibšņu uguns ir balta, kas iedegas ik pēc 1 sekundes uz 1 sekundi. Skaidros laika apstākļos bākas gaisma saskatāma 16 jūras jūdžu attālumā. Bāka darbojas, bet apmeklētājiem nav pieejama. Lai orientētos jūrā, jaunās bākas starmešus izmanto Rīgas jūras līcī peldošie kuģi.

Ragaciema sedums, kur savulaik rosījās zvejnieki un vīrus mājās gaidīja sievas
Foto: Nataly Hlapkovska

Protams, vērts arī pieminēt, ka Ragaciemā uzņemtas vairākas filmas, kas veltītas jūrai vai kuru kadros bijusi jūras tēma. Piemēram, 1957. gadā filma ''Zvejnieka dēls'' ar Eduardu Pāvulu Oskara lomā, bet 1971. gadā pie Starpiņupes filmēti filmas "Nāves ēnā" fragmenti. Filmēšana bijusi ļoti grūta, jo uz dabīgiem ledus gabaliem paļauties nevarēja, līdz ar to zvejniekciemā uzbūvēja milzīgu dēļu platformu, ko pārklāja ar plastikāta sveķiem sniega un ledus iespaida radīšanai. Jūra aizsala tikai februāra beigās, bet filmēšana ievilkās līdz maijam. Vietējie iedzīvotāji vēl ilgi atcerējās mākslīgā ledus gabalus, kuri mētājās jūras krastā.

Tāpat Ragaciema piekrastē filmēti arī vairāki filmas "Ilgais ceļš kāpās" fragmenti – māja, kurā dzīvoja pagasta vecākais Jēkabs Ozols (E. Pāvuls), zivju apstrādes cehs, dedzinātas laivas, zvejnieki jūras krastā. Filmas tapšanā piedalījās vai puse ciema ļaužu. Filmēšanas laikā aktieri staigājuši pa ciemu Latvijas aizsargu tērpos, kas izraisīja dažu labu iedzīvotāju satraukumu. 2002. gadā Ragaciemā tapusi Jāņa Streiča filma "Ipolits", bet 2021. gadā filmēta režisora Andreja Ēķa filma ''Nebaidies ne no kā.''

Vēl jāpiemin, ka Ragaciems arī bijušas dzimtās mājas dzejniekam un prozaiķim Imantam Ziedonim, kas dzimis 1933. gadā "Birutās" zvejnieku ģimenē. 2013. gadā dzejnieks apbedīts savas dzimtas kapos Ragaciemā, kur viņam no dzirnakmens, kas savulaik atradies dzejnieka mājās Murjāņos un kalpojis par galdu viesu uzņemšanai, izveidots piemineklis. Blakus dzirnakmenim lasāms lakonisks dzejnieka paraksts no ielūgumiem viņa 50 gadu jubilejai. Pieminekļa autors ir Jānis Dripe.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ragaciems
44761256
Kurzeme
43896602
Latvija
0
Eiropa
0
Galamērķi
44761256
Tukums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form