Sēlijas pieturvieta piedzīvojumu meklētājiem: Akmeņupes dabas taka Bebrenē

Kā vēsta manabebrene.lv, Akmeņupes dabas taka sākta veidot 1998. gadā. Tās mērķis – iepazīstināt Bebrenes apmeklētājus ar Augšzemes augstienes dabu, tās daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Apmeklētāji var iepazīt Akmeņupes ielejai raksturīgās ainavas, ģeoloģiskos veidojumus, meža, pļavas un purva augus, ja laimējas, tad arī lielākus un mazākus dzīvniekus. Takas teritorijā atpūtas vietās ir iespējams kurināt ugunskurus, ērti ieturēt savu azaidu un arī pārnakšņot līdzpaņemtajā teltī.

Akmeņupes dabas takas sākums atrodas netālu no Bebrenes, Dvietes un Ilūkstes ceļu krustojuma. Ieeja mežā ir labi pamanāma, jo takas sākuma uzstādīta kokā grebta zīme, takas galapunkts ir smilšains lauku ceļš, kam Akmeņupīte tek pāri.

Laipojot pa meža taku, kura līkumo gar mūžvecām eglēm un krustu šķērsu sakritušiem, laika zoba pievarētiem kokiem, atmiņā ataust Šiškina un Savicka slavenā lāču glezna. Lāčus gan nesastopam, bet teju aci pret aci saskrienamies ar stirnu, kura pie upītes atnākusi padzerties – par negaidīto tikšanos esam pārsteigtas gan mēs, gan stirniņa – pāris sekundes un, zarus krakšķinot, negaidītā ceļabiedrene pazūd mūsu skatam, bet mēs turpinām savu pārgājienu.

Taka ir nedaudz mežonīga – tā nav marķēta, taču ir aprīkota ar margām un tiltiņiem, tādēļ nav grūti tai izsekot. Tiesa gan, vietumis trepītes, kas ved kalnā augšup, ir teju izzudušas, un koka margas, pie kurām pieturēties, vietām saplīsušas, bet nav tādu šķēršļu, ar ko netiktu galā pat mana četrgadniece.

Pēc līkumošanas pa kalniem un lejām ir klāt atpūtas vieta, kurā, kā jau ceļotājiem pieklājas, atvelkam elpu, atpūtinām kājas, padzeramies un uzpildām līdzpaņemto ūdens pudeli ar vēsu, veldzējošu avota ūdeni. Gleznainās upītes gultne, attaisnojot tās nosaukumu, ir klāta ar dažādu krāsu un izmēru akmeņiem un oļiem, kas priecē acis un tā vien vilina bērnus uz rotaļām, bet par "muzikālo fonu" gādā ūdens relaksējošā čalošana.

Tālākajā ceļā piestājam pie Lutauša ausu sildītājiem – sūnām apaugušu akmeņu krāvuma, uz kura meitenēm, protams, jāuzrāpjas. Ejot garām simtgadīgai kļavai, saausāmies, jo izdzirdam neparastu skaņu – pēc brītiņa sazīmējam vaininieci – tā ir vāvere, kura, veikli uzrāpusies pa stumbru, drošā vietiņā lūkojas uz mums no augšas un skaļi čakstina.

Meža flora un fauna Akmeņupītes krastos izbaudāma pilnā krāšņumā. Vietumis taciņa pazūd lekni sazēlušos lakstos, un ir jāmeklē tās turpinājums, ko mazās ar lielāko prieku arī dara, sajūtoties kā īstas dabas pētnieces. Pamanījušas gar takas malām augošos zaķkāpostus, meitenes ik pa laikam pietupstas, lai norautu kādu skābeno četrlapīti, pie viena papriecājoties par mazajām vardītēm, kas slēpjas zaļajā zālē.

Diena ir pagadījusies varen svelmaina, tādēļ nopriecājamies, ka taciņa atrodas koku pavēnī, glābjot mūs no karstajiem saules stariem, un, nonākot takas galā, mums vēl ir gana daudz spēka, lai pēc atpūtas brīža mērotu ceļu atpakaļ, skatot Akmeņupes krastus jau no cita skatu punkta.

Maršruts patiks gan lieliem, gan maziem Sēlijas apceļotājiem, kas vēlas atpūsties no steigas un stresa, aiz katra līkuma izbaudīt cilvēka neskartas dabas ainavas, atveldzēties ar dabīgo avotu ūdeni un izjust Akmeņupes takas īpašo, mazliet mežonīgo auru.

Lai nesteidzīgā solī izstaigātu taku, jārēķinās ar aptuveni stundu vienā virzienā. Tā kā taka nav apļveida, tad, nonākot tās galā, ir trīs varianti: doties atpakaļ pa to pašu maršrutu, sarunāt kādu, kas atbrauc pretī uz otru takas galu vai nogriezties pa labi, kur, ejot pa smilšainu lauku ceļu, pēc minūtēm 10 var sasniegt pagasta centru, un tad pa asfaltētu ceļu, kas ved lejup no kalna gar Bebrenes pagastmāju, nonākt Akmeņupes takas sākumpunktā.

Bebrenes centrā aplūkošanas vērta ir neorenesanses stilā celtā Romas katoļu baznīca, 1896. gadā celtā Bebrenes muižas pils, kas savulaik piederējusi grāfam Plāteram – Zībergam, atjaunotās dzirnavas un romantiskais pils parks.

Vien pāris kilometrus no Akmeņupes dabas takas sākuma, dodoties Dvietes virzienā, atrodas alpaku audzētava "Alpaku sala", bet Ilūkstes virzienā – dabas parks "Dvietes paliene", kur uzstādīts putnu vērošanas tornis.Šeit brīvā dabā skatāmas savvaļas govis un zirgi un atrodas Dvietes senlejas informācijas centrs, kur, iepriekš piesakoties, iespējams baudīt šīs puses tradicionālos ēdienus, senās lauku sētas dārzā izmantot ugunskura vietu un uzcelt telti.