Vēstures avoti liecina, ka Valmieras šaursliežu pievedceļu biedrība 1911. gadā izstrādāja projektu Ainažu ostas mola ziemeļu gala savienošanai ar krastu. Projekta galvenais mērķis bija izbūvēt dzelzceļa līniju no Ainažu stacijas līdz molam, raksta "The Baltic Travel". Bija paredzēts būvēt dambi-molu, kas labāk nekā esošā dabiskā ziemeļu rāva aizsargātu ostas baseinu pret ziemeļu vējiem. Dambja būvi iesāka 1912. gadā. Tā garums krastā ir 361 metri un līcī – 482 metri. Uz dambja ierīkoja sliežu ceļu.
Mola celtniecība gan nebija ilga, jo sākās Pirmais pasaules karš. 1915. gadā tika pavēlēts no dambja noņemt un aizvest sliedes. Kara laikā izpostīta arī pagaidu piestātne dambja galā, un dambī izspridzināti divi lieli robi. 78 procenti viļņlauža virsūdens daļas pilnībā tika iznīcināta, pārējā daļa bija smagi bojāta.
Mola sākumam vietā, kur kādreiz bija dzelzceļa sliedes, pirms pāris gadiem piebūvēja koka celiņu un nelielas kāpnes, lai cilvēkiem būtu ērtāk tam piekļūt, taču jāpatur prātā, ka slapjā laikā akmeņi ir slideni.
Šeit var redzēt, ka jūrā joprojām saglabājušies pāļi no kādreizējā ostas mola, bet tās krastā – bākas dzelzs karkass. Turklāt sausā laikā apmēram 800 metrus no krasta redzamas lielas akmeņu kaudzes jūrā, kas ir viļņlauža zemūdens daļa. Pie mola ir ūdens pļavas, kas bagātas ar dažādām putnu sugām, un pats Ziemeļu mols ir viena no retajām vietām, kur var vērot putnus jūrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
