Foto: TrenkoTrip
Varenā un savulaik greznā Kaucmindes muiža (saukta arī par Kaucmindes muižas pili) 20. gadsimta pirmajā pusē bija nozīmīga vieta, kur izcilas mājturības prasmes apguva topošās saimnieces no visas Latvijas. Taču, neraugoties uz muižas svarīgo lomu, laika gaitā telpas atstātas tukšas, un ne tikai laika zobs, bet arī kāda nelaime kādreizējo ēkas greznību lēnām pārvērš pīšļos.

Jau kopš 15. gadsimta vidus Kaucmindes (Kauzmünde) īpašumus ordeņa mestri izlēņoja, reiz stāstījis ''Tūrisma Gids''. Tolaik to mēdza dēvēt par "Ibittenland". 17. gadsimtā Kaucminde pievienota Īslīcei, un līdz 18. gadsimta beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. Muiža piederējusi varenām baltvācu dzimtām – fon Šultēm, fon Šepingiem, un līdz 1920. gadam tā bija fon Pālena dzimtas īpašums. Tad nāca agrārā reforma, un arī šī, līdzīgi kā daudzas citas muižas, nonāca valsts īpašumā.

Muiža kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta Severīna Jensena projekta. Pēc tam laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa. Lielākā pils pārbūve notikusi no 1909. līdz 1912. gadam, kad pēc Leo Reinīra projekta pils ēkas apvienoja puslokā, uzbūvējot caurbrauktuves starp tām, teikts vēstures portālā "Zudusī Latvija". Pili ieskāva divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko izveidoja 1780. gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta vidum un aptver Kauces upītes gravu.

Tomēr lielāko slavu Kaucminde iemantoja pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību un 1923. gadā šos īpašumus nodeva jaundibinātai Kaucmindes mājturības skolai, kur meitenes mācījās rokdarbus, virtuves un galda kultūru, lopkopības, dārzkopības un pat zemkopības vadīšanu. Kaucmindes mājturības seminārs, ko 30. gadu nogalē pārdēvēja par Latvijas Mājturības institūtu, bija tā laika prestižākā mājturības skola, kuras slava saglabājusies pat līdz mūsdienām, un tās nosaukums kļuva par sinonīmu labai saimniekošanai un izglītotām sievietēm. Izglītība bijusi ļoti daudzpusīga. Te mācīja gan viesmīlību un pavārmākslu, gan ar lekcijām un priekšlasījumiem viesojās arī, piemēram, viena no lielākajām latviešu filozofēm un literātēm Zenta Mauriņa, kas šo laiku ar siltām atmiņām piemin arī savā autobiogrāfijā. Skolas mācībspēkos bija arī mākslinieks Jēkabs Bīne, komponists Jēkabs Graubiņš un filozofs Teodors Celms. Jāpiebilst, ka mācības notika Rīgā un tikai vasarās audzēknes devās uz Kaucmindes muižu, kas atrodas dažus kilometrus no Rundāles.

2018. gadā Kaucmindes muižu piemeklēja liela nelaime – ugunsgrēks, pēc kura ēka ir pavisam sliktā stāvoklī.

Vairāk par Kauzmindes muižas likteni lasi šajā rakstā.

Kaucmindes muižu apskatījuši arī Latvijas apceļošanas bloga ''TrenkoTrip'' veidotāji, kas skaudrā paskata ēku iemūžinājuši skaistās fotogrāfijās, tostarp no putna lidojuma. Lūk, blogeru iemūžinātie attēli:

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!