Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Izzinoši un izklaidējoši: kur brīvdienās doties ar bērniem
Teksts: Līga Švāne
Foto: Publicitātes
Ziema nebūt nav gadalaiks, kad, sekojot daudzu zvēriņu piemēram, nolīst midzenī un paslēpties līdz pavasarim. Arī ziema ir lieliski piemērota, lai dotos tuvākos un tālākos piedzīvojumos – gan izzinošos, gan izklaidējošos. Vairākos AS "Latvijas valsts meži" objektos svētku laikā apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas ģimeniskas izklaides, kas pie sirds ies kā lieliem, tā arī maziem. Savukārt tie, kuriem labāk patīk miers un klusums, kopā ar bērniem var doties pārgājienā, neaizmirstot pirms tam līdzi iepakot arī maizītes un tēju termosā. Ja laika apstākļi atļauj – droši var ņemt līdzi arī ragaviņas vai jebko citu, ar ko šļūkt no kalniņa.
LVM dabas parks Tērvetē
"Latvijas valsts mežu" (LVM) dabas parku Tērvetē iecienījuši gan lieli, gan mazi, un ne velti. Tā pastaigu takas ļauj atgriezties bērnībā un sastapt dažādus iemīļotus rakstnieces Annas Brigaderes pasaku lugu tēlus, tostarp arī Lutausi un Sprīdīti, kuri iemiesojušies koka skulptūrās. 1200 hektāru plašajā teritorijā atrodams Pasaku mežs, kuru pārvalda Meža Ķēniņš, rūķīšu pilsēta Čiekure, kuras tematiskās sētas un mazos koka namiņus un pazemes bunkurus tik ļoti iecienījuši bērni, neredzētu milzu sēņu audze, kā arī Raganas sils ar Raganas, Vilkača, Vella un Sumpurņa midzeņiem.

Savukārt jaunatklātajā Rūķu sētā var iepazīties ar rūķu sadzīvi, un Ziemssvētku gaidās goda vietā starp mājiņām slejas izgreznota egle.

Decembris LVM dabas parkā Tērvetē ir rūķošanas mēnesis, un tā ietvaros tiks izstāstīti četri egles stāsti. Egle kļūst par greznāko koku mežā, savukār Rūķu sētā varēs uzzināt interesantus faktus par egli un tās daudzveidīgo pielietojumu. Ziemassvētku gaidās iedegtas arī gaismas – izgaismojas būves, tilti, dižsila priedes un daļa taku, dodot iespēju baudīt pastaigas arī vēlākās vakara stundās. Savukārt nogurušos un priecīgos viesus no meža izvedīs košām gaismiņām izrotātais pasaku vilcieniņš.
Foto: Publicitātes
LVM Kalsnavas arborētums
LVM Kalsnavas arborētums uzskatāms par īstenu skujkoku paradīzi un nereti tiek dēvēts par trešo botānisko dārzu Latvijā. Tas savus apmeklētājus apbur ar patiešām izsmalcinātu kolekciju – šeit var aplūkot vairāk nekā 300 dažādu sugu un šķirņu skuju kokus, un Ziemassvētkos, kā zināms, īpaši izcelta tiek egle. Turklāt plašo dārzu var aplūkot arī no augšas, pakāpjoties 25 metru augstajā skatu tornī, no kura paveras skaista panorāma jebkurā gadalaikā.

LVM Kalsnavas arborētums decembri aizvada Ziemassvētku produkcijas ražošanas un tirdzniecības zīmē. No turpat ievāktajiem materiāliem ir sagatavoti skaisti ekoloģiskie rotājumi un dekori. Dabas krāsu daudzveidību varēs ieraudzīt dabas materiālu un čiekuru izlasēs, savukārt no melnās priedes Pinnus nigra čiekuriem, kas peldināti Kalsnavas puses bišu vaska vannās, tapis interesants iekurs ugunskura vai kamīna aizdegšanai. Tāpat arī ir iekārtota pasakaina Ziemassvētku foto studija, kur tapt ģimeniskām, draudzīgām un sirsnīgām fotogrāfijām. Savukārt janvārī tiks atzīmēta Egles vārda diena. Šis vārds kalendārā gozējas 24. janvārī, un par godu šim īpašajam notikumam arborētumā gaidāmi dažādi pasākumi un izklaides.
Foto: Publicitātes
LVM Pokaiņu mežs
Aptuveni 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā, atrodas noslēpumainais LVM Pokaiņu mežs, kas ir izdaudzināts ne tikai ar gleznainām ainavām un dabas veidojumiem, bet arī savu mītisko atmosfēru, un ziemā šai vietai piemīt īpaša burvība. Mežā atrodami stāvi pauguri, akmeņu krāvumi, ielejas un arī spocīgi koki. Daudzi, kuri paviesojušies Pokaiņos, stāsta, ka tur esot jūtams neizskaidrojams enerģijas strāvojums, un tiek arī uzskatīts, ka tā ir sena svētvieta.

Mežu iespējams izstaigāt pa vairākām dažādām takām un maršrutiem, un tajā ir izveidotas arī atpūtas vietas, kur pēc dūšīgas kāju izlocīšanas un svaigā gaisa saelpošanās piesēst atgūt spēkus, pasildīties pie ugunskura, apēst līdzpaņemto azaidu un iemalkot tēju. Pokaiņi pie sevis ciemos gaidīs visus, kurus interesē meditatīva, sevis izzinoša pastaiga pa takām vienatnē vai priekpilns ziemas piedzīvojums ar ģimeni un tuviniekiem. Droši var ņemt līdzi ragaviņas, slēpes un citu inventāru ziemas prieku baudīšanai.
Foto: Publicitātes
Meža muzejs Jaunmoku pilī
Neogotikas stilā celtā Jaunmoku pils ir mājvieta Meža muzejam. Tajā var iepazīties ar mežsaimniecības vēsturi, meža darbiem, tehniku un darbarīkiem, kā arī interaktīvā veidā izpētīt mežu dzīvo dabu. Muzejā apskatāmi izbāžņi, dzirdamas putnu un dzīvnieku balsis, kā arī var aptaustīt kažoku paraudziņus, aplūkot pēdu nospiedumus un izzināt putnēnu šķilšanās procesu. Muzejs arī lepojas ar unikālu sudraba etviju kolekciju un sudraba un zelta monogrammām, kas agrāk rotājušas mednieku cepures. Pilī arī iespējams pārnakšņot un ieturēt maltīti restorānā, savukārt 9,8 hektāru plašajā parkā apskatāmas sešas oriģinālas ēkas – kungu māja, pienotava, stallis klēts, galdniecība un smēde. Pils parka kompleksa teritorijā ir izvietoti 15 QR kodi, kas iekļauj informāciju par pils vēsturi, apskates objektiem un parka apstādījumiem. Kas interesanti, sniegotās dienās pils parku iespējams izstaigāt "sniega čībās".

Jaunmoku pils svētku gaidīšanas laikā saviem apmeklētājiem ir sarūpējusi vairākus pārsteigumus, un Ziemassvētku priekšvakarā, 23. decembrī, pils apmeklētāji tiek aicināti izbaudīt Kaspara Zemīša un Elzas Rozentāles koncertu.

Savukārt piedzīvojumu meklētājiem noteikti patiks jaunizveidotā izlaušanās istaba "Zaļā meža melnie stāsti", kas izveidota pils kompleksa Piena mājas pagrabos. Nokļūstot Sumpurņa alā, spēles dalībniekiem nākas atrisināt septiņus uzdevumus, lai izglābtu sagūstītos meža iemītniekus un paši izkļūtu no alas. Tā ir aizraujoša, izzinoša spēle visu paaudžu dalībniekiem, īpaši bērniem un jauniešiem. Plašāka informācija atrodama Jaunmoku pils mājaslapā.
Foto: Publicitātes
Baldones stāstu taka
2020. gada rudenī Baldonē tika atklāta stāstu taka ar četriem dažādiem maršrutiem, kurus ejot var klausīties audiogidu un uzzināt daudz jauna un interesanta. Viss, kas nepieciešams, ir viedtālrunis ar interneta pieslēgumu un QR koda nolasīšanas aplikācija. 16 stāsti latviešu, krievu, angļu vai lietuviešu valodā ļauj iepazīt Baldoni, tās skaisto dabu, vēsturi, aktīvās atpūtas iespējas un tūristu iecienītākās vietas.

Takas Lielais loks ir 20 kilometru garš maršruts, kurā var noklausīties visus 16 stāstus. Tā ietvaros iespējams apmeklēt arī Baldones muzeju un daudzus citus pilsētas populārākos objektus. Savukārt mazais loks, kas vairāk koncentrējas ap pašu pilsētu, astoņu kilometru garumā iepazīstinās ar deviņiem dažādiem objektiem.

Īpaši gleznainas un krāšņas ainavas piedāvā Riekstukalna taka, kas galvenokārt ved caur skaistiem egļu mežiem, un ziemā tā noteikti nevienu neatstās vienaldzīgu. Takas sākumā izveidota Meža galerija ar lielformāta gleznu brīvdabas izstādi, bet tās galā ir aktīvās atpūtas komplekss "Riekstukalns", Riekstukalna tornis un unikālā Astrofizikas observatorija ar Baltijā lielāko Šmita sistēmas teleskopu. Savukārt Mercendarbes takā ir iekļauti četri audiogida stāsti, un tā ved caur mežainiem apvidiem. Takas galā ir Mercendarbes muiža. Sīkāka informācija atrodama šeit.
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Lāčupītes dendrārijs
Starp Klapkalnciemu un Apšuciemu krasta kāpu aizsargjoslā atrodas dabas draugu iecienītais Lāčupītes dendrārijs – dendrologa Igora Medņa svešzemju koku un krūmu stādījumi. Tur var atrast aptuveni 60 dažādu skuju koku un 360 lapu koku sugu. Lai gan parks īpaši gleznaini izskatās jūnijā, kad zied rododendri, arī ziemā tas priecē apmeklētājus ar skaistiem un ainaviskiem skatiem, kurus veido Lāčupītes loki un stāvie krasti.

Nesen terotorija arī piedzīvoja pārvērtības – uz stādījumu bāzes ir radīts "Lāčupītes labsajūtu dārzs", kurā izveidotas dažādu noskaņu zonas. Teritorijā ir ierīkoti celiņi, laipas, atpūtas vietas, bērnu rotaļu laukums un biotualete. Savukārt pie dendroloģiskajiem stādījumiem ir atjaunotas nosaukumu plāksnītes un atsevišķās vietās arī uzstādītas norobežojošas barjeras. Dārzs ir arī papildināts ar 12 kokā grebtām figūrām un dažādām norādēm.
Foto: Publicitātes
Lielo Kangaru dabas taka
Dabas liegums "Lielie Kangari" atrodas Ropažu novadā, un tā lepnums ir Latvijas lielākais osu valnis jeb vaļņveida grēda Latvijā. Tie, kuri sniegotā ziemā braukuši pa P4 šosejas posmu, kas ved pāri "Lielo Kangaru" korei, noteikti piekritīs, ka abpus ceļam paveras pasakaina aina ar stāvām nogāzēm un milzu skujkokiem, kuru piesnigušie zari izskatās gluži kā no gleznainām pastkartēm.

Liegumā atrodas arī ezers un purvs, savukārt 2019. gadā tika atklāta dabas taka. Nepilnus divus kilometrus garā taka, kurā arī izbūvētas platformas ainavu vērošanai, īpaši pie sirds ies ģimenēm ar bērniem, jo visas takas garumā ir iespējams izzināt ne tikai šeit sastopamos augus un dzīvniekus, bet arī iepazīties ar mītiskām būtnēm, kas, ja var ticēt nostāstiem un teikām, šeit agrāk mitinājušās. Dabas takas apmeklētājiem ir pieejams arī 33 metrus augsts skatu tornis.
Foto: F64
Vasenieku purva taka
Purvs katrā gadalaikā ir pavisam atšķirīgs un dažāds, un arī ziemā tam piemīt maģiska burvība. Ja gribas izlocīt kājas, bet tajā pašā laikā arī nav plāns nostaigāt pusmaratona cienīgu gabalu, lieliska izvēle, kur doties ģimenēm ar bērniem, būs Vasenieku purva taka. Tā atrodas dabas liegumā "Stiklu purvi", kas ir lielākais augsto purvu komplekss Kurzemē.

Taka ir aptuveni četrus kilometrus gara, tā vijas gar gleznainām purva lāmām un ir papildināta ar interesantiem aprakstiem. Šopavasar purva takā tika veikti vērienīgi remontdarbi, un apmeklētājiem tagad pieejama arī pilnīgi jauna skatu platforma, kas ļauj baudīt ainavu no sešu metru augstuma. Remontdarbu laikā tika atjaunots arī laipas posms 865 metru garumā, kas ir aptuveni trešdaļa no kopējā takas dēļu seguma.
Foto: F64
Kartavkalna dabas taka
Netālu no Jaunpils atrodas Kartavkalna dabas taka, kas ir īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem, jo tā iekļauj dažādus interesantus objektus, no kuriem īpaši jāizceļ senlatviešu apmetne ar īstu guļbaļķu sētu un Zemgaļu pilskalns, uz kuru ved skaista dižo lapegļu aleja.

Taka šķērso Bikstupīti, pār kuru ved koka tiltiņš, un, turpinot ceļu uz priekšu, iespējams nonākt pie Jaunpils pils. Takā ir ierīkotas piknika vietas, savukārt bērnu izklaidei ir izveidots laukums ar kāpelēšanas elementiem. Tāpat arī šeit sastopamas dažādas koka skulptūras.

Ja zemi klāj sniegs, Kartavkalna dabas taka pavisam noteikti ir īstā vieta ziemas prieku baudīšanai, jo tur netrūkst pauguru un nogāžu, kur vizināties ar ragaviņām un šļūkt no kalna ar dibenu uz plēves. Savukārt, kad enerģija sāk apsīkt un deguns jau ir nosalis, kādā no piknika vietām var sasildīties pie ugunskura un iestiprināties ar līdzpaņemtajām uzkodām.
Foto: F64
Cīravas Mežaparks
Ja gribas ne tikai pastaigāties, bet arī izdauzīties, pašiem mazākajiem dabas draugiem patiks Cīravas Mežaparks Aizputes novadā. Parka pārstāvji savus viesus aicina ņemt līdzi ragaviņas, plēvi vai jebko citu, ar ko iesējams šļūkt no uzkalniņiem, un ar pilnu krūti mesties ziemas prieku baudīšanā. Parka apmeklētāji droši var velt sniegavīrus, kā arī izmantot iespēju brīvā dabā uzvārīt, piemēram, tēju, jo piknika vietas ir aprīkotas ar statīviem.

Parkā ir vairākas labiekārtotas takas, un katra no tām pārsteigs ar kaut ko citu. Četrus kilometrus garā Bebru taka vijas caur mežu gar Durbes upi, un tajā pamīšus uzstādītas dažādas atrakcijas – trošu tiltiņš, šūpoles, kāpšanas sienas, mazi skatu tornīši, atpūtas laukumi, piknika vieta un daudz kas cits. Savukārt Sienāžu takā ir izvietoti aktīvās atpūtas objekti uz atsperēm. Tieši šīs atrakcijas arī kļuvušas par iedvesmas avotu takas nosaukumam. Skaņajā takā apmeklētājus pārsteigs no metāla veidoti radoši vides objekti – "Taures svilpe", "Skanošās kastes", "Citplanētiešu kuģis", "Meža arfa" un citi mākslas darbi, ar kuriem pierībināt mežu.
Foto: Sarmīte Braša, Cīravas tūrisma informācijas punkts
Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.