Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Putnošanas ABC:
kur un kā vislabāk nodoties putnu vērošanai
Teksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Putnu vērošana līdztekus sēņošanai un ogošanai ir latvieša meditācija, kurai var nodoties gan kādā no AS "Latvijas valsts meži" tiešsaistes putnu vērošanas kamerām, gan arīdzan apbruņojoties ar binokli (un pacietību) un dodoties pašiem dabā. Piedāvājam astoņas populārākās putnu vērošanas vietas Latvijā, kas noteikti neliks vilties.
Kā atklāj putnu vērotājs Kaspars Funts, putnu rudens migrācija sākas jau jūnija otrajā pusē, kad Latvijā novērojami pirmie aizceļotāju bari: "Ļaudis putnu rudens migrāciju parasti pamana septembra beigās vai oktobra sākumā, kad debesīs skaļi klaigā zosis un dzērves, bet patiesībā putnu rudens migrācija sākas jau pēc Jāņiem, kad mums visiem labi zināmie mājas strazdi, kas beiguši ligzdot, pulcējas bariņos un pamazām virzās uz dienvidiem. Turklāt jau jūlija otrajā pusē uz ziemotnēm Āfrikā un Indijā sāk aizlidot vairākas mazo dziedātājptunu sugas – vairāku sugu ķauķi, brūnās čakstes un citi."

No vasaras vidus Latvijā var sākt novērot vairākas bridējputnu sugas, kas ligzdojuši taigas vai tundras zonā un Latvijas piekrastē piestāj, lai atpūstos un barotos. "Parastais šņibītis, piemēram. Parasti viņš ganās viļņu plūdmaiņas zonā, šņakājas pa smiltīm un meklē sīkdzīvniekus barībai," stāsta Funts. "Tās pašas lakstīgalas, kuru dziesmas daudziem patīk, Latvijā atgriežas no maija sākuma, ātri izligzdo un jau augusta sākumā sāk lidot prom. Kad septembra beigās un oktobra sākumā mēs pamanām lielo putnu migrāciju, liela daļa mazputniņu jau sen ir prom."

Septembrī un oktobrī no Latvijas masveidā aizlido un no ziemeļu apgabaliem caurceļo strazdi, lauka baloži, ķīvītes un dažādi mazputniņi – žubītes, sarkanrīklītes, cīruļi, paceplīši, zīlītes, peļkājītes u.c. Savukārt ūdeņos migrē dažādas peldpīles un nirpīles, dūkuri, jūras kraukļi, gārgales un kaijas. Oktobrī aizlidotājiem pievienojas arīdzan vairākas zosu sugas un dzērves.

Vislabāk putnu rudens migrācijas vērošanai nodoties jūras piekrastē – piemēram, Baltijas jūras Kurzemes piekrastē vai Rīgas līča austrumkrastā, kur krasta līnijas virziens aptuveni sakrīt ar daudzu putnu – gan sauszemes gan ūdeņu – migrācijas virzienu. Labas putnu vērošanas vietas rudens migrācijā ir arī dažādi dabiski un mākslīgi izvirzījumi jūrā – Akmensrags, Ovīšrags, kā arī jūras moli – Mangaļsalas mols, Dienvidu un Ziemeļu mols Liepājā vai Ventspils Dienvidu mols. Funts saka, ka izcili laba putnu vērošanas vieta gan rudens, gan pavasara migrācijā ir Kolkas rags, kur iespējams novērot daudz caurceļojošo sugu.

Tāpat neliks vilties arī lielie ezeri, kur jau vasarā uz pirmsmigrācijas spalvmaiņu sāk pulcēties pīles. "Ja dziedātājputniem un citiem sauszemes putniem spalvmaiņa notiek pakāpeniski un viņi nezaudē lidspēju, tad pīlēm un zosīm spalvas izkrīt ļoti īsā laikā un tās uz laiku zaudē lidspēju. Tāpēc šiem putniem ir nepieciešami lieli un ar barību bagāti ezeri. Tādi ir, piemēram, Babītes, Kaņiera, Engures, Liepājas ezeri piejūrā," atklāj putnu vērotājs. Savukārt – ja interesē bridējputni, tad interesantas vietas to vērošanai ir ne tikai jūras piekraste, bet arī zivju dīķi, kur vasaras otrajā pusē pēc ūdens līmeņa pazemināšanas veidojas lielas platības ar dubļu un dūņu sērēm, kas ir ideālas barošanās vietas caurceļojošiem bridējputniem.
Putni ir visur! Savā lauku sētā Neretas apkaimē pa nepilniem deviņiem gadiem līdz šim brīdim esmu novērojis 164 putnu sugas, un lielākā daļa ir uz migrācijas rēķina. Bet arī Rīgas centrā var vērot putnu migrāciju – rudenī skaidrās naktīs, kad pieklususi pilsētas kņada un transporta radītais troksnis, labi dzirdami ir pāri lidojošo meža strazdu – melno strazdu, dziedātājstrazdu un plukšķu – sasaukšanās. Tāpat arī pilsētā tumsā var dzirdēt citas pāri lidojošas sugas – tilbītes, dumpjus, pīles, zosis un daudzus citus. Ja putnus pazīst ne tikai pēc izskata, bet arī pēc balsīm, tad aina paveras vēl plašāka un interesantāka. Turklāt arī dienas laikā pāri pilsētai migrē gan zosis un dzērves, gan stārķi, plēsīgie putni un daudzu sugu mazputniņi.
Kaspars Funts, putnu vērotājs
Kas jāliek aiz auss ikvienam putnu vērotājam – noteikti nevajag iet tiem tuvu klāt, lai netraucētu to atpūtu un barošanos: "Jāņem vērā, ka putni migrāciju laikā veic milzīgus attālumus, un tas prasa milzīgu enerģijas patēriņu. Viņi vienā paņēmienā var nolidot simtiem vai pat vairākus tūkstošus kilometru. Tālajā ceļā uz ziemošanas vietām putni pa laikam nolaižas, lai atpūstos, aktīvi barotos un atjaunotu tālajai lidošanai nepieciešamo enerģijas tauku krājumus. Atkarībā no sugas barošanās ilgst no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām, un katrs traucējums caurceļojošajiem putniem laupa laiku, kas nepieciešams spēku atjaunošanai pirms ceļa turpināšanas."

Vairāk par putnu vērošanas specifiku un tai nepieciešamajiem atribūtiem var uzzināt AS "Latvijas valsts mežu" ceļvedī "Kā vērot putnus?", savukārt detalizētu informāciju un bagātīgu Latvijas putnu fotogrāfiju un balsu ierakstu datu bāzi var atrast www.putni.lv.
Pašreizējais pasaulē novērotais rekords putnu tāllidošanā bez apstājas migrācijas laikā ir kāda ar raidītāju aprīkota sarkanā puskuitala, kas rudens migrācijā no ligzdošanas areāla Aļaskā pāri Klusajam okeānam līdz ziemošanas vietai Jaunzēlandē 11 diennaktīs bez apstājas un bez nosēšanās nolidoja 12 200 kilometru.
Kaņiera ezers
Kaņiera ezers, kas atrodas Lapmežciemā, ir lagūnas tipa ezers – aizsargājams dabas objekts, kas iekļauts Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Kaņiera ezera Riekstu pussalā atrodas putnu vērošanas tornis, no kura paveras gan plaša ainava uz ezera ainavu, gan var ieraudzīt tā iemītniekus – ezerā ir 14 salas, kuras caurceļošanas laikā par savu atpūtas vietu izraudzījušies ūdensputni. Pavisam Kaņiera ezerā novērotas vairāk nekā 200 putnu sugas (kopā Latvijā ir reģistrētas 342 putnu sugas). Ezers ir iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā. bet kopš 1995. gada Kaņiera ezers ir starptautiski atzīts mitrājs – ūdensputniem īpaši nozīmīga vieta. Savukārt makšķernieku un atpūtnieku ērtībām Kaņierī ir AS "Latvijas valsts meži" laivu bāze, kur nomai pieejami vairāk nekā 40 laivu, kā arī ūdens velosipēdi un SUP dēļi.
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Lielauces ezers
Uz Vīķu purva dabas liegumā iekļauto Lielauces ezeru no krasta, kurā atrodas Lielauces pils, var nokļūt pa garu laipu, kas aizved līdz AS "Latvijas valsts meži" laivu bāzei, kur var gan iznomāt laivas un SUP dēļus, gan pārnakšņot peldošās mājiņās ar terasēm, gan piknikot labiekārtotās atpūtas vietās. Savukārt putnu vērotāji Lielauces ezerā var sastapt gan virs ezera medījošo zivjērgli un jūras ērgli, gan caurceļojošās zosis, gan dažādus citus ūdensputnus, kas šo ezeru izvēlējušies par savu ligzdošanas vietu. Turklāt tur sastopami ne tikai ūdens putni – ezera krastos var dzirdēt arīdzan vālodzes un dzeguzes.
Foto: Alise Lūse
Papes dabas parks
Rudens sezonā daudzu sugu putni ir atrodami šaurajā zemes strēlē starp Baltijas jūru un Papes ezeru, tādēļ Pape ir viena no iecienītākajām putnu vērošanas vietām Latvijā. Šeit vērotāji redzēs tādas sugas kā dziedātājputnus un bridējputnus, kā arī pat plēsīgos putnus. Putnu vērošana Papē iespējama gan no torņa ezera rietumu krastā, gan no Ziemeļu poldera, kā arī vērts ir aizdoties arī uz Papes kanāla ieteku jūrā, kur bieži var redzēt jūras putnus. Rudens periodā ir iespējams arīdzan apmeklēt putnu novērošanas staciju, kur tiek gredzenoti un uzskaitīti migrējošie gājputni, kā arī pieteikties ekskursijās, kuru laikā var tuvāk iepazīt ornitologu arodu un uzzināt vairāk par putnu migrāciju.
Foto: F64
Kolkasrags
Kolkasrags ir atzīta kā viena no izcilākajām putnu vērošanas vietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā. Šeit lielos daudzumos ir ne vien ūdensputni, bet arī caurceļojošie bridējputni, dziedātājputni un plēsīgie putni. Tāpat kā Kolkasrags, arī Akmensrags, Mērsrags un Ovīšrags ietiecas tālu jūrā, kalpojot par lieliskām vietām putnu vērošanai, kā arī vienkāršai dabas baudīšanai. Pie Kolkas priežu takas atrodas arīdzan 16 metrus augsts skatu tornis, no kura var gan vērot putnus jūrā, gan priežu mežā, jo torņa augšējā stāva augstums ir koku vainagu augstumā.
Foto: F64
Lubāna ezers
Kopā ar Kvāpānu, Īdeņas, Nagļu un Zvejsalas zivju dīķiem Lubāna ezers veido Latvijā lielāko mitrāju kompleksu, kurā var vērot pīles, zosis, gulbjus, kaijas un citus ūdens putnus. Savukārt Latvijas lielākā ezera niedrājā un krastos ligzdo sauszemes putni, tostarp arī plēsīgi putni. Turpat arīdzan labiekārtota pastaigu laipa, kas cauri gleznainajam Teirumnīku purvam ved līdz purva ezeriņam – tur atrodas atpūtas terases un soliņi, bet blakus pašam ezeram ir lapene ar ugunskura vietu.
Foto: Publicitātes foto
Sedas purvs
Par mājvietu neskaitāmiem ūdensputniem kalpo plašais Sedas purvs. Tā dīķos, kas uzpludināti izstrādātās kūdras vietās, neskaitot pīles, zosis un gulbjus, var vērot arī dažādus dziedātājputnus. Sedas purvā atrodas veseli divi 11 metrus augsti skatu torņi. Viens atrodas kūdras izstrādes lauka pašā malā un no tā var vērot gan kūdras ieguves procesu, gan meža ainavu, savukārt putnu vērošanas tornim var piekļūt, iebraucot Sedas purva dabas liegumā no Jērcēnu puses. Sedas purvā ir izveidota arīdzan aptuveni 4 km gara dabas taka, kas vijas gar dīķiem, cauri purvam un mežam.
Foto: F64
Cenas tīrelis
Cenas tīrelī, kas atrodas starp Babītes ezeru un Olaini, aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas centra, atrodas ne vien purva laipa, bet arī izziņas taka un skatu tornis, no kura paveras plašs skats uz neparasto apkārtni, kur vienlaikus ir novērojama gan rietumu, gan austrumu tipa purva ainava. Savukārt 5 km garā purva laipa izved pa krāšņākajām purva vietām. Tās vidū ir uzbūvēts skatu tornis, no kura var vērot 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas, kas mīt Cenas tīrelī.
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Daugavgrīva
Daugavgrīvas putnu novērošanas tornis-skatu platforma atrodas Bolderājā, kur piejūras dabas parkā niedrāji mijas ar lāmām, tādēļ teritorija ir izcili piemērota dažādiem putniem un parka teritoriju visas garumā šķērso viens no Eiropas nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem. Tur var verot bridējputnus, reizēm arī ūpjus un jūras ērgļus. Uz Daugavgrīvas skatu torni un vēl tālāk Piejūras dabas parkā var doties pa aptuveni kilometru garo dabas taku.
Foto: DELFI Aculiecinieks
Projekta ''Zūdam kokos'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, Kārlis Dambrāns, Sabīne Košeļeva, Kitija Balcare, Toms Olups, Viesturs Radovics, foto – Kārlis Dambrāns, Viesturs Radovics, Andra Čudare, Toms Olups, Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, dizains – Martina Sergejeva, Ilze Vanovska, Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.