Divas nedēļas pēc vēlēšanām koalīcijas sarunās joprojām daudz nekonkrētības

Kopš 14. Saeimas vēlēšanām 1.oktobrī pagājušas divas nedēļas, taču koalīcijas veidošanas sarunās joprojām ir daudz nekonkrētības. Kamēr “Nacionālā apvienība” un “Apvienotais saraksts” uzskata, ka jautājums par to, vai koalīcijā jāuzņem arī “Progresīvie”, ir izlemts un tās pat nemēģina ar “Progresīvajiem” sarunāties, “Jaunā Vienotība”, kas uzņēmusies valdības veidošanu, “Delfi TV” raidījumā “Kāpēc” uzsvēra – prioritārs ir nevis jautājums par partiju skaitu koalīcijā, bet par darāmajiem darbiem, un JV ar “Progresīvajiem” ir daudz saskarsmes punktu.

Skaidrojot pretestību “Progresīvo” uzņemšanai koalīcijā, NA valdes loceklis Jānis Dombrava atsaucās uz vairākām strīdīgām idejām, kuras iepriekš pauduši partijas pārstāvji, taču gan “Progresīvo” līdzvadītāja Antoņina Ņenaševa, gan JV valdes locekle un ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa iebilda, ka tās partijas programmā šobrīd nemaz netiek piedāvātas, un “Progresīvajiem” pat neesot iespēju skaidrot savu redzējumu.

Ņenaševa norādīja, ka “Progresīvie” uz sarunām aicinājuši gan NA, gan Apvienoto sarakstu, taču Dombrava pavēstīja, ka NA ielūgumu neesot saņēmuši un “mums laikam arī nebūs aktuāli.” Savukārt AS valdes loceklis Edvards Smiltēns pauda viedokli, ka valdībai trīs partiju sastāvā laiks virzīties uz priekšu, jo cilvēkiem ir “miljons jautājumu”, kā pārdzīvot krīzi, bet ar “Progresīvajiem” AS varētu tikties pēc valdības deklarācijas parakstīšanas.

Siliņa savukārt norádíja, ka ir vairāki jautājumi, kuros JV viedokļi nesakrīt nedz ar NA, nedz AS, piemēram, par Stambulas konvencijas ratificēšanu Saeimā un Civilās savienības likumu, “tāpēc es neredzu, kur atšķirības ar “Progresīvajiem” ir tik fundamentālas. Es saprotu, ka “Progresīvie” ir salīdzinoši jauns politisks spēks, bet tomēr ne tik jauns kā Apvienotais saraksts.”

Abu partiju līderes arī vairākkārt atgādināja, ka Rīgas domē gan nedz AS, nedz NA pārstāvjiem neesot nekādu problēmu sastrādāties.

Žurnālists Raivis Spalvēns pauda viedokli, ka JV “Progresīvie” valdībā nepieciešami kā apdrošināšana pret AS šķelšanos. Diskusijas dalībniekiem, kuri pauda skepsi par viņa pārstāvētās politiskās apvienības spēju noturēties kopā, stājoties pie darbiem, Smiltēns pārmeta nekorektu attieksmi un aicināja atturēties partnerus no kritikas.

Dombrava savukārt uzskata, ka valdība arī ar 54 balsīm ir gana rīcībspējīga, un pieļāva, ka vajadzības gadījumā trūkstošās balsis lēmumu pieņemšanai varētu atrast opozīcijas deputātu vidū, savukārt Siliņa norādīja, ka tieši tā arī ir problēma – ka JV jau tagad jānodarbojas ar “balsu zvejošanu”.

Uz jautājumu, cik ilgi JV turpinās uzstāt uz “Progresīvajiem” koalīcijā, Siliņa atbildēja izvairīgi, taču sacīja, ka “mēs neesam ultimātu partija” un iespējamie sadarbības modeļi esot vairāki. Vienlaikus Spalvēns vērtēja, ka, ņemot vērā Kariņa un Levita savstarpējo sapratni un uzticēšanos, sagaidāms, ka Valsts prezidents JV līderim varētu dot laiku valdības izveidošanai līdz pat jaunās Saeimas pirmajai sēdei.